Atbalsts vietējiem ražotājiem, videi un sev - koksnes izmantošana

Foto: Atbalsts vietējiem ražotājiem, videi un sev - koksnes izmantošana; autors: Atbalsts vietējiem ražotājiem, videi un sev - koksnes izmantošana

Mūsdienās joprojām cilvēkiem ir tieksme domāt īstermiņā. Šādas domāšanas un ar to saistīto darbību sekas mēs redzam ikdienu - gan globālajās ekonomiskajās, ekoloģiskajās, politiskajās problēmās, gan katra cilvēka pieredzē. Ledāju kušana, jaunu slimību rašanās, augu un dzīvnieku sugu izmiršana, tīra saldūdens trūkums, gaisa piesārņojums, tās ir tikai neliela daļa no 21. gadsimta globālajām problēmām, kuras, galvenokārt, ir cilvēku pašu radītas. Diemžēl pieredze un atziņas nāk ar gadiem un zināšanām, tādēļ gandrīz ikkatram nākas maksāt par savām kādreizējām kļūdām, nereti arī par mūsu priekšteču kļūdām, kuru sekas izjutīs mūsu bērni un mazbērni, tādēļ sāksim domāt un darīt šodien, lai pasaule būtu labāka rīt. Patiesībā, pietiek tikai ar nelielu mazumiņu loģiskas rīcības no katra, lai sākumā samazinātu savus izdevumus, vēlāk - padarītu tīrāku gaisu, ūdeni un zaļāku vidi.

Kāpēc izmantot koksni

Sāksim ar to, ka koks ir ļoti īpašs materiāls, jo tas dabiski atjaunojas, turklāt aug Eiropā aizvien lielākā apjomā. Kokam ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar citiem materiāliem jomās, kur to iespējams pielietot. Ja runājam par vides problēmām, tad koksnes izmantošana ir viena no labākajām izvēlēm CO2, kas ir galvenais klimata izmaiņu cēlonis, emisiju samazināšanai, jo meži piesaista oglekli, koksnes produkti ir oglekļa krātuves, un lieliski spēj aizvietot oglekļa ietilpīgus materiālus.

Ziemeļpola ledāju platība laika posmā no 1950. Līdz 2000. gadam ir samazinājusies par 20 miljoniem m³. Jūras līmenis pasaulē tikai 20. gadsimtā jau ir paaugstinājies par 15cm.
Ūdens līmenis jūrās tupinās celties ar biedējošiem rezultātiem tiem, kas apdzīvo piekrastes zonas un upju deltu apgabalus. Sekas var būt katastrofālas, jo drīzumā var sākties masveida augu un dzīvnieku sugu izzušana no vienas puses un citu dzīvnieku sugu, piemēram, malārijas odu izplatīšanās uz ziemeļiem, no to tagadējās izplatības zonas, no otras puses.

Tomēr ir cerība, jo daba mūs ir apveltījusi ar tik unikālu materiālu kā koks. Nav cita tik plaši izmantojama celtniecības materiāla, kam ražošanas procesā būtu nepieciešams mazāks enerģijas daudzums kā kokam.
Enerģiju taupošu un videi draudzīgu ēku projektēšanas biroja "Gradovska darbnīca" vadītājs Guntis Gradovskis paskaidro, ka koksnes izstrādājumu ražošana un apstrāde ir ļoti energoefektīva un ar ļoti zemu CO2 izmešu summu, turklāt, koksnes izstrādājumus gandrīz vienmēr var izmantot energoietilpīgu materiālu aizvietošanai. Koksne, kur tas ir iespējams, lieliski spēj aizvietot tādus materiālus kā betons, alumīnijs, tērauds.

Svarīgi ir pieminēt vēl vienu koksnes priekšrocību, un tā ir termoizolācijas spējas, ko nodrošina koksnes unikālā šūnveida struktūra. Koksnei ir 15 reižu labākas termoizolācijas spējas nekā betonam, 400 reižu labākas nekā tēraudam, 1770 reižu labākas nekā alumīnijam. Koka dabiskā siltuma efektivitāte nozīmē, ka būvējot energoekonomiskas ēkas, koksnes sistēmas var būt ekonomiskākas par betona blokiem, ķieģeļiem vai alternatīvajiem materiāliem. Turklāt, logus ar trīskāršu stiklojumu ir vieglāk ražot ar koka rāmjiem nekā ar citu materiālu rāmjiem, bet koka grīdas dod patīkamāku mikroklimatu telpās nekā citu materiālu grīdas.

Turpinot vides saudzēšanas tēmu, ir jāpiemin fakts, ka koksnei ir nulles oglekļa emisiju līmenis, jo sadegot tā neizdala lielāku CO2 daudzumu, kā pati ir uzkrājusi augšanas laikā. Turklāt, kokrūpniecības nozare ražošanas procesam līdz pat 75% nepieciešamās enerģijas iegūst no koksnes blakusproduktiem.

Koksnes izmantošana nesamazina mežu platības

Nepareizs ir uzskats, ka koksnes izmantošanai ir tiešs sakars ar mežu izciršanu un mežu platību samazināšanos. Tieši otrādi - plašāka koksnes izmantošana sekmē mežu apsaimniekošanu. Apsaimniekošanai pakļautie meži efektīvāk uzņem oglekli, jo jaunāki, intensīvāk augoši koki uzņem CO2 vairāk par pieaugušajiem kokiem.

Šeit jāpiemin, ka pastāv būtiska un nesalīdzināma atšķirība starp lietus mežu straujo izciršanu, jo to platības samazinās pavisam citu iemeslu dēļ: iedzīvotāju skaita pieauguma, nabadzības un institucionālo trūkumu dēļ, kā arī tādēļ, ka meži tiek pārveidoti lauksaimniecības zemēs.
Eiropas mežu platības, savukārt, katru gadu palielinās vidēji par 510000 hektāriem, turklāt, tiek izstrādāti tikai 64% no ikgadējā pieauguma apjoma. Eiropas meži aizņem tikai 5% teritorijas, kas salīdzinājumam nav ievērojams skaitlis, tomēr Eiropas meži ir visintensīvāk izmantotie meži pasaulē, no tiem iegūst 23% lietkoksnes no visas pasaules apjoma.

Eiropas izstrādātā teritorijas un apsaimniekošanas sistēma nodrošina mežu pieaugumu, jo iestādīto koku skaits ir daudz lielāks par nocirsto koku skaitu, turklāt, aprēķinos ir iekļauti arī koku dabiskie zudumi.

Koksnes izmantošana būvniecībā

Koku arvien vairāk sāk izmantot mājokļu, bērnudārzu un skolu, reliģisko, administratīvo, kultūras un izstāžu objektu, haļļu un rūpnīcu celtniecībā, kā arī tādu objektu celtniecībā, kas ir saistīti ar transportu - tiltiem, skaņas barjerām, hidroceltniecībai un aizsardzībai no lavīnām.

Koks ir augsti efektīvs materiāls, tā svars ir neliels, tomēr tas ir ļoti blīvs, kokam ir izcilas nestspējas īpašības. Mūsdienās modernās koka ēkas atbilst visām skaņas izolācijas prasībām. Koka konstrukcijām nav nepieciešama ķīmiska apstrāde, jo tās ir izturīgas pret temperatūras svārstībām, koroziju. Vienīgais faktors, kas var kaitēt koksnei ir mitrums. Koksni plaši var izmantot būvniecībā – nesošajām un norobežojošām konstrukcijām, sienu apdarēm, griestiem, grīdām, mēbelēm, kā arī pārtikas apritei- iepakojumam, paliktņiem, transportēšanas ierīcēm. Koksnes izstrādājumus var izmantot atkārtoti, tos var pārstrādāt, un izmantot kā oglekļa neitrālu enerģijas avotu.

Koksne un pasīvās mājas

Eiropā un pasaulē ilgtspējīgās būvniecības idejas ir ļoti izplatītas, tās paliek aizvien populārākas arī Latvijā, jo beidzot arī pie mums cilvēki sāk rēķināt un apzināties, ka skopais tomēr maksā divreiz. Varam lepoties, ka arī Latvijā ir uzbūvēta, lai gan pagaidām tikai viena, pasīvā māja.
Pasīvās māja ir ēka, kurā visu gadu, neatkarīgi no temperatūras svārstībām ārējā vidē, tiek nodrošināts komfortabls iekštelpu klimats. Tas tiek panākts bez tradicionālo apkures un ventilāciju sistēmu palīdzības, toties izmantojot dažādus alternatīvus apkures risinājumus un maksimāli novēršot iespējamos siltuma zudumus. Šeit atcerēsimies koksnes lieliskās termoizolācijas spējas. Būtiska nozīme ir arī ēkas novietojumam vidē. Lielāko daļu logu izvietojot dienvidu pusē, tiek optimizēta saules enerģijas izmantošana. Par šāda tipa ēkām vienkāršā valodā mēdz teikt, ka tās apsilda un ventilē pašas sevi. Dažviet pasaulē šāda tipa būves tiek dēvētas par nulles enerģijas mājām.

Guntis Gradovskis skaidro: "Laikā, kad pasaule ir attapusies un sākusi ekonomēt dabas resursus, kad daudz tiek runāts par "zaļo" enerģiju un "zaļo" dzīvesveidu, arī ēku būvniecībai būtu jāpieiet tikpat nopietni kā automašīnas iegādei. Pērkot automašīnu parasti noskaidrojam, cik un kādu degvielu tā tērēs. Tāpat arī plānojot mājas būvniecību, vajadzētu domāt ne tikai par ēkas uzcelšanas izmaksām, bet arī par to, cik daudz enerģijas māja patērēs un cik tas maksās ilgtermiņā."
   Pasīvām mājām priekšrocību ir daudz, bet svarīgākais fakts ir: māja ir ārkārtīgi energoefektīva, tajā ir novērsti gandrīz visi siltuma zudumi un maksimāli tiek izmantoti alternatīvi enerģijas veidi – zemes siltums, vēja un saules enerģija, tādējādi ievērojami tiek samazināti turpmākie ēkas ekspluatācijas izdevumi. Turklāt, piedomāts tiek arī pie celtniecības materiāliem un vides saudzēšanas celtniecības un mājas ekspluatācijas procesā. Ļoti vienkāršotam salīdzinājumam noder daži skaitļi – šobrīd ēku apkurei Latvijā uzbūvētajās ēkās nepieciešamas vidēji 200 – 250 kWh/m2 gadā, bet pasīvajai mājai – ne vairāk par 15 kWh/m2 gadā. Tik maz siltuma enerģijas var "saražot" ģimene, mājdzīvnieki un sadzīves elektroiekārtas, tātad papildus izmaksas par apkuri nebūs nepieciešamas. Lai gan pasīvās mājas celtniecība izmaksās dārgāk nekā uzbūvēt "parastu" māju, pasīvā māja sevi atpelnīs ilgtermiņā. Šeit, tādā gadījumā rodas jautājums: kādēļ Latvijā ir tikai viena pasīvā māja?

Atbalsts vietējam ražotājam

Koksnes izstrādājumu lietošana ir ne tikai videi draudzīgs lēmums, tas ir arī lielisks atbalsts vietējiem ražotājiem. Izvēloties Latvijā ražotus kokmateriālus, būvējot ēkas no Latvijā audzētiem kokiem, iegādājoties mūsu pašu vietējo ražotāju mēbeles, mēs stiprināsim valsts ekonomiku daudz vairāk nekā pērkot Latvijas gurķus tirgū, turklāt, neatsverams būs ieguldījums vides saglabāšanā un saudzēšanā. Šeit nu reiz teiciens - ja vēlamies mainīt pasauli, tad ir jāsāk ar sevi - ir patiess.

Raksts tapis sadarbībā ar arhitektūras biroja "GRADOVSKA DARBNĪCA" vadītāju Gunti Gradovski.

Foto: no arhitektūras biroja "GRADOVSKA DARBNĪCA" arhīva.