Atis Lejiņš par Latvijas pozīciju nostiprināšanu Eiropas Savienībā enerģijas drošības jomā
Foto: Atis Lejiņš par Latvijas pozīciju nostiprināšanu Eiropas Savienībā enerģijas drošības jomā
Latvija var zaudēt savu politisko pašnoteikšanos Krievijas enerģētikas monopoliem. Šodien notiek cīņa valdībā par ogļu un biomasas spēkstacijas būvēšanu vai tikai un vienīgi jaunas gāzes spēkstacijas celšanu elektrības ražošanai.
Latvija var zaudēt savu politisko pašnoteikšanos Krievijas enerģētikas monopoliem. Šodien notiek cīņa valdībā par ogļu un biomasas spēkstacijas būvēšanu vai tikai un vienīgi jaunas gāzes spēkstacijas celšanu elektrības ražošanai.
Ja jau TEC 2 ir pārbūvēta gāzes lietošanai, ja jau gāzes vads TEC 2 vajadzībām tiek rekonstruēts, tad kāda spriešana vai lemšana tur vairs var būt? Jau nokārtotais (bet kas pieņēma lēmumus?) Latvijas sākotnējais atbalsts Gazpromam cīņā ar ES Komisiju rāda, ka nepieņemam vairs lēmumus, kas ir mūsu nacionālās interesēs. Lai gan Latvija tomēr atbalstīja ES Komisiju, šodien turpinās gazifikācijas uzvaras gājiens mūsu valstī.
Otrs valdības virzītais projekts paredz AES būvniecību Lietuvā. Vai Latvijai būtu jāiegulda vienu miljardu latu Ignalīna 2, lai pēc tam varētu pirkt elektrību no Lietuvas? Viens miljards latu pietiktu, lai uzcelt vairākas koģenerācijas stacijas izkaisītas pa visu Latvijā, kas darbināmas ar koku kritalām un biomasu, un uzsākt vērienīgu siltināšanas/taupīšanas programmu. Aplēses rāda, ka jau tagad, savācot kritalas, par spītu mežu "izpārdošanai" ārzemju koksnes iepircējiem, pietiktu, lai varētu darbināt pirmās koģenerācijas stacijas ar kopējo 200 MW jaudu.
Somijā un Zviedrija izvērš plašu koģenerācijas staciju tīklu būvi, kuras darbināmas ar kritalām un krūmiem. Igaunijā būvē biomasas koģenerācijas staciju pie Tallinas ar 40 MW jaudu. Latvijā varētu arī audzēt ātri augošus krūmus (kārklus, apses, utt), jo mums ir vairāk nekā 1 miljons hektāru neizmantotas zemes. Te ir tas spēka avots decentralizētam koģenerācijas staciju tīklam Latvijā.
Risinot Latvijas nākotnes enerģētikas problēmas, jāņem vērā arī mūsu valsts ekonomiskā situācija. Latvijas importa eksporta bilances negatīvie radītāji ir vieni no sliktākajiem pasaulē.
Tas ir stipri lielāks nekā Igaunijai vai Lietuvai. Nākotnē palielinot elektroenerģijas importu, gāzes importu, kā arī citu enerģijas avotu izejvielu importu, mēs varam būtiski pasliktināt Latvijas ekonomisko situāciju. Turpretī izmantojot Latvijas teritorijā pieejamos resursus, piemēram koksni, zemes siltumu, mēs varam radīt jaunas darba vietas, iespējams nākotnē piedāvāt elektroenerģijas eksportu.
Turklāt varēsim pārdot tīrā gaisa kvotas tādām valstīm kā Japāna, jo koksnes dedzināšana ir vēl nekaitīgāka klimatam nekā dabas gāze, par oglēm nemaz nerunājot. Ja neuzmanīsimies, varēs sanākt tā, ka beigās pērkam no Krievijas netikai gāzi, bet arī tīro gaisu.
Ja jau TEC 2 ir pārbūvēta gāzes lietošanai, ja jau gāzes vads TEC 2 vajadzībām tiek rekonstruēts, tad kāda spriešana vai lemšana tur vairs var būt? Jau nokārtotais (bet kas pieņēma lēmumus?) Latvijas sākotnējais atbalsts Gazpromam cīņā ar ES Komisiju rāda, ka nepieņemam vairs lēmumus, kas ir mūsu nacionālās interesēs. Lai gan Latvija tomēr atbalstīja ES Komisiju, šodien turpinās gazifikācijas uzvaras gājiens mūsu valstī.
Otrs valdības virzītais projekts paredz AES būvniecību Lietuvā. Vai Latvijai būtu jāiegulda vienu miljardu latu Ignalīna 2, lai pēc tam varētu pirkt elektrību no Lietuvas? Viens miljards latu pietiktu, lai uzcelt vairākas koģenerācijas stacijas izkaisītas pa visu Latvijā, kas darbināmas ar koku kritalām un biomasu, un uzsākt vērienīgu siltināšanas/taupīšanas programmu. Aplēses rāda, ka jau tagad, savācot kritalas, par spītu mežu "izpārdošanai" ārzemju koksnes iepircējiem, pietiktu, lai varētu darbināt pirmās koģenerācijas stacijas ar kopējo 200 MW jaudu.
Somijā un Zviedrija izvērš plašu koģenerācijas staciju tīklu būvi, kuras darbināmas ar kritalām un krūmiem. Igaunijā būvē biomasas koģenerācijas staciju pie Tallinas ar 40 MW jaudu. Latvijā varētu arī audzēt ātri augošus krūmus (kārklus, apses, utt), jo mums ir vairāk nekā 1 miljons hektāru neizmantotas zemes. Te ir tas spēka avots decentralizētam koģenerācijas staciju tīklam Latvijā.
Risinot Latvijas nākotnes enerģētikas problēmas, jāņem vērā arī mūsu valsts ekonomiskā situācija. Latvijas importa eksporta bilances negatīvie radītāji ir vieni no sliktākajiem pasaulē.
Tas ir stipri lielāks nekā Igaunijai vai Lietuvai. Nākotnē palielinot elektroenerģijas importu, gāzes importu, kā arī citu enerģijas avotu izejvielu importu, mēs varam būtiski pasliktināt Latvijas ekonomisko situāciju. Turpretī izmantojot Latvijas teritorijā pieejamos resursus, piemēram koksni, zemes siltumu, mēs varam radīt jaunas darba vietas, iespējams nākotnē piedāvāt elektroenerģijas eksportu.
Turklāt varēsim pārdot tīrā gaisa kvotas tādām valstīm kā Japāna, jo koksnes dedzināšana ir vēl nekaitīgāka klimatam nekā dabas gāze, par oglēm nemaz nerunājot. Ja neuzmanīsimies, varēs sanākt tā, ka beigās pērkam no Krievijas netikai gāzi, bet arī tīro gaisu.
