Atjaunojamo energoresursu izmantošanā vēl tāls ceļš ejams

Foto: Atjaunojamo energoresursu izmantošanā vēl tāls ceļš ejams; autors: Atjaunojamo energoresursu izmantošanā vēl tāls ceļš ejams

Vides saudzēšana, kaitīgo vielu emisijas samazināšana atmosfērā un ekonomiskums – tās ir lietas, kas pēdējos gados kļūst arvien aktuālākas. Jo īpaši uzmanība tiek pievērsta siltumapgādei un enerģijas ieguves avotiem, akcentējot atjaunojamo energoresursu priekšrocības. Turklāt, ņemot vērā līdz šim izmantoto energoresursu cenu pieaugumu, par vienu no racionālākajiem tiek atzīta saules un vēja enerģijas izmantošana. Šādi projekti tiek īstenoti arī Latvijā.

Atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai ir kļuvis par svarīgu Eiropas Savienības politikas sastāvdaļu un to apliecina arī daudzie ES valstīs īstenotie projekti, kas saņēmuši ievērojamu ES palīdzību. Pasaulē enerģijas ieguvei izmantojami tādi atjaunojamie energoresursi kā vējš, ūdens, saules starojums, biomasa (koksne) un ģeotermālā enerģija jeb zemes siltums, viļņi, kā arī paisuma – bēguma procesi. Atjaunojamos energoresursus var izmantot gan tiešā veidā, gan arī pastarpināti, no tiem iegūstot videi draudzīgu produktu, kas izmantojams tālākā enerģijas ieguvē. Piemēram, no biomasas tiek iegūta transporta degviela un atšķirīga veida šķidrais kurināmais. Kā norāda vides speciālisti, Latvijas apstākļiem piemērotākie ir atjaunojamo energoresursu veidi ir koksne un hidroresursi, mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze un salmi.

Vēl mazāk tiek runāts par saules enerģiju, taču, veiktie pētījumu liecina, ka, neraugoties uz mūsu valsts ģeogrāfisko novietojumu, solārās enerģijas izmantošanai Latvijā ir perspektīvas. Saules radiācijas enerģiju Latvijā var izmantot līdz pat 1900 stundām gadā. Visaktīvākais izmantošanas periods mūsu platuma grādos ir no maija līdz septembrim, iegūstot 700 - 740 kWh/kvm, no oktobra līdz aprīlim – 200 - 240 kWh/kvm, no novembra līdz februārim – 40 - 50 kWh/ kvm.

Savukārt attiecībā uz vēja enerģijas izmantošanu, piemēram, Eiropas Vēja enerģijas asociācija (EVEA) ir uzsākusi projektu "Wind Force 12", kas paredz līdz 2020.gadam sasniegt vēja elektroenerģijas ražošanu 12% apmērā no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma pasaulē. Latvijas potenciāls uz šī fona izskatās sekojošs: pie mums vēja enerģija ideālā gadījumā ar laiku varētu veidot 10% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma valstī. Vidējais vēja ātrums Latvijā ir 3 – 5 m/s, kas ir pilnībā pietiekoši lietderīgai tā izmantošanai. Patlaban vēja elektrostacijas ir izveidotas Grobiņā, Ainažos un Sārnatē, to jauda ir aptuveni 27 MW gadā. Eiropas eksperti gan secinājuši, ka Latvijas potenciāls varētu sasniegt 550-600 MW gadā.

Jebkurā gadījumā gan saules, gan vēja enerģija ir izmantojama arī tikai konkrēta objekta ietvaros enerģijas ražošanai un patēriņam uz vietas – gan modernie vēja ģeneratori, gan saules kolektori, kas absorbēto saules starojumu pārvērš siltumā, ir piemēroti atsevišķiem individuāliem risinājumiem.

Lai iepazītu vēja un saules enerģijas izmantošanas iespējas šī gada septembra vidū projekta "Jaunāko tehnoloģisko risinājumu sekmīga ieviešana vides projektu realizācijā" ietvaros tika organizēts izbraukuma seminārs, kura laikā dabā tika apskatīti objekti, kas ekspluatācijā izmanto atjaunojamo energoresursu iekārtas.

Turpinājums sekos.