Atkal labosim ragavas ziemā?

Foto: Atkal labosim ragavas ziemā?; autors: Atkal labosim ragavas ziemā?

Sena latviešu gudrība mums māca, ka ragavas jālabo vasarā, rati ziemā, bet parasti...
Parasti par apkures lietām cilvēks sāk domāt, kad parādās pirmās aukstās dienas un visas lietas jau bija jāpadara "vakar".

Cerams, ka visiem mums jau ir izdevies atrisināt jautājumus, kas saistīti ar siltumu gan dzīves vietās, gan darba vietās.

Rakstu ietvaros apskatīsim izplatītākos apkures veidus. Pirms izdarām izvēli par labu kādam no apkures veidiem, mums ir jāizšķiras, vadoties pēc izmaksām un pieejamību konkrētā rajonā vai vietā, kādu apkures sistēmu ierīkot – centrālo, ūdens vai gaisa apkures sistēmas un protams jāizvēlas kurināmā veids.

Lokālā jeb centrālā apkures sistēma.
Ar centrālo apkuri mēs saprotam to apkuri, kura ir visai daudzdzīvokļu mājai kopēja. Vai arī to piegādā pašvaldību uzņēmumi vai kopējais mājas katls. Katrā gadījumā, ja mājai ir centrāla apkure, iedzīvotājiem nav jāuztraucas par apkuri.

Pirms sākat ierīkot lokālo apkures sistēmu, jāatceras, ka jāsaņem pašvaldības atļauja. Dzīvojamās mājās, kuras nekad nav bijušas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei, nav ierobežojumu alternatīvas apkures ierīkošanai dzīvokļos, ja siltuma ražošanai tiek izmantota gāze, koksne vai elektrība.

Lai daudzdzīvokļu namos varētu ierīkot gāzes apkuri, būs nepieciešama domes atļauja. Pirmais, ar ko šādā situācijā būtu jāsāk, ir dūmvadu tīrītāja akts, proti, jāizsauc sava rajona dūmvadu tīrītājs, kas novērtēs, vai konkrētajā dzīvoklī šāda apkures sistēma vispār iespējama.

Tad vēl būs nepieciešams apkures un gāzes projekts, kā arī atteikšanās no centralizētās siltumapgādes. Lai ierīkotu gāzes apkuri dzīvoklī, telpa nedrīkst būt pārāk maza un tajā vajadzīga arī pietiekami laba ventilācija.

Gāzes apkures katliem vajadzīgs pietiekams gaisa daudzums degšanas procesā un iespēja novadīt dūmgāzes. Katls var būt pievienots pie skursteņa, vai arī dūmgāzes ar ventilatora palīdzību var tikt izvadītas caur ārsienu.

Ūdens apkures sistēmas.
Ūdens apkures sistēmas ir visizplatītākās apkures sistēmas pēc siltumnesēja veida. Tās ir - gāzes apkures sistēmas, cietā kurināmā katli, šķidrā kurināmā katli, elektriskie ūdenssildītāji. Tās var klasificēt pēc vairākām pazīmēm:
* pēc ūdens plūsmas ierosmes sistēmā (dabiskā un piespiedu cirkulācija);
* pēc ūdens cirkulācijas sistēmā (strupceļa, līdzgaitas un divplūsmu);
* pēc maģistrālo cauruļvadu izvietojuma (ar augšējo sadali, apakšējo sadali un pretējās cirkulācijas);
* pēc savienojuma shēmas (viencauruļu un divcauruļu).

Ūdens apkures katlos kā kurināmo var izmantot:
* cieto kurināmo: malku, akmeņogles, briketes. Ekonomiski ir malkas katli - gāzģeneratori. Cietā kurināmā katlu efektivitātes koeficients ir 75-85%. Skaidu briketes - izžāvēts un sapresēts koksnes koncentrāts - sekmīgi konkurē ar tradicionālo malku. Skaidu granulas ļauj automatizēt arī cietā kurināmā katla vadīšanu.
* elektroenerģiju. Tie ir apsildes katli, kuros ūdeni sasilda ar elektrību.
* gāzi. Lietderības koeficients ir 90-92%. Dabas gāze ir lēts un ekoloģiski mazkaitīgs kurināmais.
* šķidro kurināmo: dīzeļdegvielu.

Gāzes apkures sistēmas.
Gāzes apkures katls ir sistēma ar cirkulācijas sūkni, kas sasildīto ūdeni sūknē caur radiatoriem, izplešanās trauku un spiediena drošības vārstu. Apkures katlam ir turpgaitas temperatūras regulators, kas ļauj uzstādīt to noteiktā temperatūras režīmā (līdz 90 grādiem). Siltumu varēsiet ietaupīt, ja apsildāmajā telpā būs uzstādīts telpas temperatūras regulators - pie sienas piestiprināma neliela kastīte, ar kuras palīdzību telpā tiks nodrošināta vēlamā temperatūra. Kad dzīvoklī kļūs vēsāks, apkures sistēma automātiski ieslēgsies. Ja naktī vai dienā vēlaties atšķirīgu temperatūras režīmu, jāiegādājas temperatūras regulators ar pulksteni.

Ir divu tipu gāzes katli.
Tā saucamajos atmosfēriskajos degšana tiek organizēta līdzīgi kā gāzes plītī. Otrajā variantā gāzi, iepriekš optimālā proporcijā sajaucot ar gaisu, kurtuvē caur sprauslu dzen iekšā ventilators.
Izmantojot dabas gāzi, Jūs nodrošināt efektīvu apkures sistēmu (līdz ar to siltumu Jums nepieciešamā daudzumā un laikā) un karsto ūdeni jebkurā diennakts stundā. Dabas gāze pieskaitāma nākotnes kurināmam, jo tā izmantošana nenodara ļaunumu dabai. Dabas gāze ir arī viens no efektīvākajiem kurināmā veidiem. Taču šodienas tendence celt cenas gāzei, šis apkures variants vairs nav tik populārs un ekonomisks.

Cietā kurināmā katli.
Joprojām visizplatītākie un pieprasītākie ir vienkāršākie cietā kurināmā katli – akmeņogļu, malkas, kūdras brikešu. Akmeņogles un kūdras briketes deg ar nelielu liesmu, tām nepieciešama maza kurtuve, kas tieši silda ūdeni. Malkas katla tilpums ir lielāks, ūdeni silda karstās gāzes, plūstot pa caurulēm cauri katlam uz dūmeni.

Klasiska malkas katla īpašniekam tomēr jārēķinās, ka vismaz piecas reizes diennaktī būs jāiet piemest malku. Bargākā ziemas dienā vēl biežāk.

Diemžēl ne malkas, ne akmeņogļu katlos degšanas procesu nav iespējams strauji apturēt. Tas ir sevišķi bīstami katliem ar cirkulācijas sūkni. Atslēdzoties elektrībai, ūdens caur katlu vairs netiek dzīts un var sākt vārīties, novedot pie vēl bēdīgākām sekām. Būtībā šādus katlus nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Mazāk bīstami ir katli ar gāzes ģeneratoriem un katli, kuru sistēmā ūdens cirkulē pēc pašteces principa.

Sīkas skaidas vai birstošu kūdru dedzināt ir bīstami. To iemetot kurtuvē, tiek noslāpēta liesma, bet turpinās gruzdēšana, kas rada gāzi, kura vienā brīdī uzliesmo ar sprādzienu.

Šķidrā kurināmā katli.

*Ar šķidro kurināmo katlu, māju būvētāji parasti saprot tikai un vienīgi dīzeļdegvielu, nevis kādus citus, nereti visai šaubīgas izcelsmes naftas produktus, kas parasti sekmīgi spēj tikai šīs iekārtas sabojāt. Dīzeļdegvielas katli ir pilnībā automatizējami, droši un ērti izmantojami tur, kur nav pieejama dabasgāze.

Par apkures sistēmām stāstīja meistars Igors Šiškins
Bauskas rajona Vecumnieku pagasts, "Purvmaļi"