Atklāta vēstule Latvijas Republikas ekonomikas ministram Danielam Pavļuta kungam
Godājamais D. Pavļuta kungs!Situācija ar būvniecības procesu vadību un kontroli, kas kļuvusi īpaši aktuāla saistībā ar nesenajiem traģiskajiem notikumiem, rosināja mani vērsties pie Jums. Kā holdinga "LNK Group", kas savā darbībā ir tieši saistīts ar inženieru veiktiem izturības aprēķiniem būvniecības un aviācijas nozarēs, vadītājs es vēlētos Jūs iepazīstināt ar savu variantu situācijas būvniecības nozarē uzlabošanai.
Būvniecības procesā pastāv šāda neapstrīdama loģika un prakse: jebkuru būvniecības darbu pamatā ir projekts, kur svarīgākie raksturojumi ir izturības nosacījumi. Es uzskatu, ka lielākā un nepieļaujamākā būvniecības likumdošanas kļūda ir fakts, ka tieši izturības aprēķini nav obligāts projekta nosacījums, bet tikai projektētāju darba materiāls.
Izturības rādītāji netiek noteikti vizuāli, bet tieši ar aprēķinu palīdzību. Mūsdienās pastāvošās aprēķinu metodes ļauj 100% atrisināt šo jautājumu, turklāt bez ierēdņu palīdzības, bet gan ar izturības pārbaudes speciālistu palīdzību. Katrs inspektors kontrolēs tikai to, kas ir pamanāms, turklāt ārpus inspektora redzesloka vienmēr paliks izturības raksturojumi, kurus viņš nav spējīgs pārbaudīt objektīvu iemeslu dēļ.
Vācijā konstrukciju izturības pārbaudes veic specializēti biroji, kuros strādā zvērināti auditori- izturības pārbaužu speciālisti, kuri stingri atbild par savu paveikto darbu.
Visi izturības aprēķini tiek veikti noteiktu programmu ietvaros, kas atvieglo konstrukciju izveides kontroli un matemātiskos pārrēķinus ar zvērinātu auditoru palīdzību. Pēc pārbaudes un apstiprināšanas izturības aprēķini tiek iekļauti projektā un tiek glabāti ne mazāk kā 100 gadu. Tādējādi kļūdu iespējamība tiek izslēgta.
Cilvēkfaktora ietekme nav iespējama. Ar savu apliecinājumu auditors garantē, ka konstrukcija ir pareizi aprēķināta.Šobrīd publiskām ēkām tiek piemērots šādu procedūru aizstājējs – projekta ekspertīze, kurai vairumā gadījumu ir formālais raksturs, un reāla izturības pārbaude netiek paredzēta.
Arī pašlaik konstrukciju izstrādāšanas laikā izturības aprēķini tiek izmantoti, bet kā projektētāju darba materiāls. Projektā izturības aprēķini netiek iekļauti, tie netiek uztverti nopietni, kā arī nenorisinās profesionālas pārbaudes.
Īpaši svarīgu konstrukciju, piemēram, tiltu, būvniecībā, izņemot detalizētu aprēķinu, tiek veikti arī reāli izmēģinājumi, kad uz tilta tiek novietotas automašīnas ar kravām, radot svaru, kas pārsniedz iespējamās ekspluatācijas slodzes uz noteiktiem lielumiem, tādējādi garantējot konstrukciju drošību ekstremālos apstākļos.
Lidmašīnu būvniecībā aprēķini tiek papildināti ar izmēģinājumiem līdz maksimāli iespējamām ekspluatācijas slodzēm, kā arī līdz noteiktā parauga sabrukšanai pilnībā. Industriālajā un civilajā būvniecībā šādas procedūras nav nepieciešamas, bet detalizēta un stingra izturības aprēķinu kontrole ar specializētu un profesionālu struktūru palīdzību, bez šaubām, ir nepieciešama, un tai ir jābūt svarīgākajai būvniecības projekta daļai.
Izturības pārbaužu sistēmas radīšana ar profesionālam metodēm neprasa valsts aparāta paplašināšanu un ietver sevī:
1) Zvērinātu izturības pārbaužu speciālistu, kuriem ir stingra atbildība par izsniegto slēdzienu, biroja dibināšanu;
2) Normatīva pieņemšana, kas paredz izturības aprēķina kā obligāta komponenta ietveršanu projektā sabiedriski nozīmīgākām celtnēm.
Minētās sistēmas ieviešanu var paveikt īsā laika periodā, bet šāda lēmuma efekts būs ilglaicīgs.
Ar cieņu,
Aleksandrs Milovs, PH. D. ENG,
"LNK Group" Padomes priekšsēdētājs