Atklāts vislielākais Latvijas dižveikals "Olympia"
Ar bungu rībināšanu, taurītēm, bet bez lieka patosa šodien plkst. 10.00 tika atklāts kārtējais, nu jau 3. "Maxi Rimi" hipermārkets TC "Olympia" Ķīpsalā. Tā patlaban ir lielākā tirdzniecības celtne visā Latvijā.
Foto: Atklāts vislielākais Latvijas dižveikals "Olympia"; autors: Atklāts vislielākais Latvijas dižveikals "Olympia"Ar bungu rībināšanu, taurītēm, bet bez lieka patosa šodien plkst. 10.00 tika atklāts kārtējais, nu jau 3. "Maxi Rimi" hipermārkets TC "Olympia" Ķīpsalā. Tā patlaban ir lielākā tirdzniecības celtne visā Latvijā.
Kā uzsvēra "Rimi Latvia" ģenerāldirektors Knuts Kvisviks, nelielā laika periodā padarīts iespaidīgs darbs, ko 7-8 mēnešu laikā veica sabiedrības "SBRE" ("Skonto Būve" + "Re&Re") celtnieki.
Patlaban atvērts 1.stāvs, no kura kopējiem 10.500 kv.m, 8.000 kv.m aizņem "Maxi Rimi". Pazemē un laukumā izveidotas stāvvietas kopumā 750 automobiļiem. Nākamā gada martā sagaidāma 2.stāva atvēršana un paredzams, ka tajā atradīsies galvenokārt apģērbu veikali.
Antons van Vlerkens, nekustamo īpašumu kompānijas "Hakon Invest Latvia" valdes priekšsēdētājs uzteica gan būvnieku darba kvalitāti, gan ātrumu un uzsvēra, ka tādējādi Rīga ieguvusi vēl vienu sakārtotu vietu vairāk. Šīs uzslavas kārtējo reizi apliecina mūsu celtnieku augsto profesionalitāti un termiņu elastību.
Ēkas projektu izstrādājuši ar biroja "DEPO Projekts" arhitekti Uldis Zanders un Līga Platais sadarbībā ar Norvēģijas biroju "Griff Kommunikasjon" un "Aakeroy, Hoe & Bowe" speciālistiem. Tādējādi esot radīta ēka, kas organiski iekļaujas apkārtējā ainavā.
Jāsaka gan, ka TC "Olympia" ar īpašu arhitektūras izdomu diemžēl neizceļas un ir primāri pakļauts funkcionalitātei. Vienīgais akcents ir metāla konstrukcijas apvienojumā ar izkārtni virs ieejas un dzeltenbrūnpelēkie apdares paneļi.
Kopumā ēka nav neinteresantāka par vairākām citām līdzīgām "kastēm", kas raksturīgas šāda veida būvniecībai, tomēr uz netālu esošās Latvijas Bankas fona neizskatās pārliecinoši. Salīdzinājums, iespējams, nav korekts, jo abām jau ir krasi atšķirīgs funkcionālais uzdevums, tomēr arī no iepirkšanās centriem gribētos sagaidīt lielāku arhitektoniskās izdomas dzirksti.
