Atļaus demontēt kino "Rīga" piebūves fasādes melnos apdares paneļus
Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti šodien nolēma dot atļauju Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas nami", kas veic kinoteātra "Rīga" rekonstrukcijas darbus, demontēt tā piebūves ( bijušā kinoteātra "Spartaks"ēkas), fasādes melnos apdares paneļus, lai būtu iespējams redzēt šo ēku tādā veidolā, kādā to 1967.gadā projektējusi ievērojamā arhitekte Marta Staņa.
Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti šodien nolēma dot atļauju Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas nami", kas veic kinoteātra "Rīga" rekonstrukcijas darbus, demontēt tā piebūves ( bijušā kinoteātra "Spartaks"ēkas), fasādes melnos apdares paneļus, lai būtu iespējams redzēt šo ēku tādā veidolā, kādā to 1967.gadā projektējusi ievērojamā arhitekte Marta Staņa.
Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti par šādu lēmumu izšķīrās, uzklausot pašvaldības aģentūras "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" direktora Jāņa Dripes informāciju. Viņš aicināja deputātus mierīgi izsvērt un izvērtēt jautājumu par kino "Rīga" fasāžu arhitektoniskajiem risinājumiem. Latvijas arhitektu sabiedrībā šobrīd ir dalīti viedokļi: vieni atbalsta piebūves nojaukšanu, otri ir par tās saglabāšanu, motivējot to ar faktu, ka pilsētā ir saglabājušās ļoti maz ēku, ko projektējusi M. Staņa.
J. Dripe uzsvēra, ka šobrīd nevienu neapmierina piebūves tumšā krāsa un atgādināja, ka sākotnēji tā bijusi veidota no caurspīdīga materiāla. Turklāt arī nojaucot piebūvi, ideāls rezultāts netiktu iegūts, jo nāktos risināt jautājumu, ko , piemēram, iesākt ar ugunsmūri, kas tiktu atsegts. Pēc J. Dripes ieskata, noņemot tumšā skārda paneļus, būtu iespējams novērtēt, kā rīkoties tālāk. Viņš arī aicināja perspektīvā izsludināt vēl vienu konkursu par ēkas fasāžu arhitektoniskajiem risinājumiem.
Pirms mēneša Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti izbraukuma sēdē apmeklēja kino "Rīga" un pārliecinājās, ka darbi tā iekštelpās norit veiksmīgi un lielākā daļa no tiem jau pabeigta. Šajā sēdē deputāti pauda savu nostāju arī par kino "Rīga" ārtelpas risinājumiem, iestājoties par sešdesmito gadu nogalē tapušās piebūves, kas aizsedz kinoteātra grezno ieejas durvju fasādi, nojaukšanu. Tika pieņemts lēmums uzklausīt nozares profesionāļu viedokli. Lai uzzinātu sabiedrības viedokli, deputāti rosināja veikt socioloģisko aptauju šajā jautājumā.
www.riga.lv
Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti par šādu lēmumu izšķīrās, uzklausot pašvaldības aģentūras "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" direktora Jāņa Dripes informāciju. Viņš aicināja deputātus mierīgi izsvērt un izvērtēt jautājumu par kino "Rīga" fasāžu arhitektoniskajiem risinājumiem. Latvijas arhitektu sabiedrībā šobrīd ir dalīti viedokļi: vieni atbalsta piebūves nojaukšanu, otri ir par tās saglabāšanu, motivējot to ar faktu, ka pilsētā ir saglabājušās ļoti maz ēku, ko projektējusi M. Staņa.
J. Dripe uzsvēra, ka šobrīd nevienu neapmierina piebūves tumšā krāsa un atgādināja, ka sākotnēji tā bijusi veidota no caurspīdīga materiāla. Turklāt arī nojaucot piebūvi, ideāls rezultāts netiktu iegūts, jo nāktos risināt jautājumu, ko , piemēram, iesākt ar ugunsmūri, kas tiktu atsegts. Pēc J. Dripes ieskata, noņemot tumšā skārda paneļus, būtu iespējams novērtēt, kā rīkoties tālāk. Viņš arī aicināja perspektīvā izsludināt vēl vienu konkursu par ēkas fasāžu arhitektoniskajiem risinājumiem.
Pirms mēneša Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti izbraukuma sēdē apmeklēja kino "Rīga" un pārliecinājās, ka darbi tā iekštelpās norit veiksmīgi un lielākā daļa no tiem jau pabeigta. Šajā sēdē deputāti pauda savu nostāju arī par kino "Rīga" ārtelpas risinājumiem, iestājoties par sešdesmito gadu nogalē tapušās piebūves, kas aizsedz kinoteātra grezno ieejas durvju fasādi, nojaukšanu. Tika pieņemts lēmums uzklausīt nozares profesionāļu viedokli. Lai uzzinātu sabiedrības viedokli, deputāti rosināja veikt socioloģisko aptauju šajā jautājumā.
www.riga.lv