Atpūtas kompleksa uzbūvēšana GNP dabas liegumā izraisa vietējo iedzīvotāju neapmierinātību
Vietējo iedzīvotāju neapmierinātību un protestus izraisījusi atpūtas kompleksa uzbūvēšana Gaujas Nacionālā parka (GNP) dabas liegumā. Parka administrācija gan uzskata, ka dabiskā ainava nav cietusi, bet Valsts vides dienests (VVD) secinājis, ka ietekme uz vidi ir nebūtiska, raksta laikraksts "Diena".
Vietējo iedzīvotāju neapmierinātību un protestus izraisījusi atpūtas kompleksa uzbūvēšana Gaujas Nacionālā parka (GNP) dabas liegumā. Parka administrācija gan uzskata, ka dabiskā ainava nav cietusi, bet Valsts vides dienests (VVD) secinājis, ka ietekme uz vidi ir nebūtiska, raksta laikraksts "Diena".
Pie Ķiržu ezera aptuveni gadu notiek būvdarbi un ezera krastā tapis iespaidīgs ēku komplekss. Tas tapis GNP dabas liegumā, kas ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju sarakstā "Nature 2000". Vietējie iedzīvotāji brīnās - citiem lieguma teritorijā neļauj pat pirtiņu būvēt, bet tagad uzceltas vairākas ēkas ar asfaltētiem pievadceļiem. GNP administrācija atzīst, ka katru gadījumu vērtē individuāli, šajā gadījumā dabiskā ainava neesot cietusi, un arī Valsts vides dienesta Valmieras nodaļa nav saskatījusi arī būtisku kaitējumu videi.
Komplekss "Mežnoras", kurā būviecība ir finiša taisnē, pieder 22 gadus vecai sievietei Sandai Roziņai. "Tā ir kāda jauna dāma, kas vēlas savā īpašumā uzcelt mazu pirtiņu. Viņai sākumā neko neļāva, tad viņa veselu gadu gāja kā tanks un dabūja atļaujas," šādu atbildi vietējie iedzīvotāji saņēmuši no Straupes pagasta padomes sekretāres, vēlēdamies noskaidrot, ar ko Roziņa bijusi pārāka par viņiem. "Mazā pirtiņa", gan sastāvot no vienas lielas dzīvojamās mājas, četrām vasaras mājām, saimniecības un strādnieku ēkas, no klētiņas un vēl šķūnīša, kopā aizņemot aptuveni vienu hektāru. Šī visa būvniecībai zaļo gaismu devis gan Straupes pagasts, kur atrodas zeme, gan lieguma administrācija, gan Valsts vides dienesta reģionālā nodaļa, gan Vides pārraudzības valsts birojs.
GNP likums nosaka, ka dabas lieguma zonā ar parka administrācijas atļauju var veikt būvniecību dabiskā ainavā. Skaidrāku kritēriju, kas ir dabiska ainava, nav, bet parka atļauju daļas vadītājs Jānis Krūmiņš apgalvojis, ka viss šajā gadījumā ir kārtībā. Par spīti tam, ka īpašnieku vajadzībām izcirsti gan koki, gan no ezera izrautas niedres un to vietā pludmales izveidei uzbērtas smiltis, viņš norādījis, ka apbūvētā vieta izskatās tikpat dabiski kā līdz šim.
Otrs svarīgākais GNP arguments esot tas, ka ievēroti arī valdības noteikumi. "Īpaši aizsargājami augi un dzīvnieki dabas liegumā nebija konstatēti, tādēļ nebija iemesla liegt būvniecību," skaidrojis Krūmiņš. Administrācija līdz ar to devusi atļauju transformēt meža zemi un izmantot to citiem mērķiem, uz kā pamata jau tālāk Valsts meža dienests ļāvis arī izcirst kokus.
Pirms izsniegt tehniskos noteikumus, kuros atrunāts, cik daudz un ko var celt, pārvalde veikusi ietekmes uz vidi novērtējumu, kas ietver septiņus kritērijus, piemēram, par ūdens piesārņojuma līmeni, apdzīvotības blīvumu utt. "Jebkurš dabas liegums, arī Ķiržu ezers, veidots ar konkrētiem mērķiem. Izvērtējot būvniecības pieteikumu, secinājām, ka vides mērķus šis projekts neapdraud," apgalvojis VVD reģionālās pārvaldes atļauju daļas vadītājs Gunārs Ģeida. Taču ne VVD pārvaldē, ne GNP administrācijā neviens neesot spējis atbildēt, kādi tad mērķi vispār ir Ķiržu ezera liegumam, kas tajā ir vērtība, un līdz ar to - kā dienesti spēja novērtēt, ka mērķus būvniecība neapdraud.
Zudāne norādījusi, ka būvētājiem no VVD puses izvirzītas pastiprinātas prasības gan saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, gan notekūdeņu attīrīšanu, tiesa, kā izrādās, valsts dienestu uzliktie rāmji jau pārkāpti. "Ar diviem kausiem no dūņām patīrīts ezera krasts. Ir zināmas atkāpes no saskaņotās dīķa rakšanas ieceres. Pretēji tehniskajos noteikumos minētajam, šķidrās gāzes katla vietā izvēlēta cita siltumapgādes metode - zemes siltumsūknis," atzinusi Zudāne, taču šos pārkāpumus viņa sauc par formāliem un šīs atkāpes viņa, visticamāk, būtu atļāvusi, ja tās parādītos būvniecības iecerēs. Tehniskie noteikumi ļāva izbūvēt pievadceļus tikai mājai un saimniecības ēkai, taču asfaltēts ceļš ieklāts krietni vairāk.
Tāpat uzcelts arī par divām mājām vairāk, nekā atļauts. "Par šo faktu ierosinājām administratīvā pārkāpuma lietu. Tagad apkopojam materiālus, gaidām arī GNP atzinumu, lai varētu būvētājus sodīt," norādījusi Zudāne. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šādu pārkāpumu paredzēta sodanauda no 20 līdz 500 latiem, taču viņa spriež: "No vides viedokļa "Mežnorās" nav būtiski, vai uzceļ piecas vai septiņas mājas." Ar pašu būvju saimnieci Roziņu laikrakstam nav izdevies sazināties.
Vietējie iedzīvotāji gan ar šādu iznākumu nav apmierināti un vērsušies ar lūgumu palīdzēt izvērtēt, vai atļaujas izsniegtas pamatoti, pie organizācijas "Sabiedrība par atklātību Delna", kas šādos gadījumos iet tiesu ceļu. Pagaidām gan organizācija tikai pieprasījusi visus dokumentus. Par vietējo iedzīvotāju pretenzijām Zudāne izteikusies īsi: "Tāda jau ir tā latvieša daba, visu žēlot. Nevar aizliegt attīstību vien tādēļ, ka žēl."
Pie Ķiržu ezera aptuveni gadu notiek būvdarbi un ezera krastā tapis iespaidīgs ēku komplekss. Tas tapis GNP dabas liegumā, kas ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju sarakstā "Nature 2000". Vietējie iedzīvotāji brīnās - citiem lieguma teritorijā neļauj pat pirtiņu būvēt, bet tagad uzceltas vairākas ēkas ar asfaltētiem pievadceļiem. GNP administrācija atzīst, ka katru gadījumu vērtē individuāli, šajā gadījumā dabiskā ainava neesot cietusi, un arī Valsts vides dienesta Valmieras nodaļa nav saskatījusi arī būtisku kaitējumu videi.
Komplekss "Mežnoras", kurā būviecība ir finiša taisnē, pieder 22 gadus vecai sievietei Sandai Roziņai. "Tā ir kāda jauna dāma, kas vēlas savā īpašumā uzcelt mazu pirtiņu. Viņai sākumā neko neļāva, tad viņa veselu gadu gāja kā tanks un dabūja atļaujas," šādu atbildi vietējie iedzīvotāji saņēmuši no Straupes pagasta padomes sekretāres, vēlēdamies noskaidrot, ar ko Roziņa bijusi pārāka par viņiem. "Mazā pirtiņa", gan sastāvot no vienas lielas dzīvojamās mājas, četrām vasaras mājām, saimniecības un strādnieku ēkas, no klētiņas un vēl šķūnīša, kopā aizņemot aptuveni vienu hektāru. Šī visa būvniecībai zaļo gaismu devis gan Straupes pagasts, kur atrodas zeme, gan lieguma administrācija, gan Valsts vides dienesta reģionālā nodaļa, gan Vides pārraudzības valsts birojs.
GNP likums nosaka, ka dabas lieguma zonā ar parka administrācijas atļauju var veikt būvniecību dabiskā ainavā. Skaidrāku kritēriju, kas ir dabiska ainava, nav, bet parka atļauju daļas vadītājs Jānis Krūmiņš apgalvojis, ka viss šajā gadījumā ir kārtībā. Par spīti tam, ka īpašnieku vajadzībām izcirsti gan koki, gan no ezera izrautas niedres un to vietā pludmales izveidei uzbērtas smiltis, viņš norādījis, ka apbūvētā vieta izskatās tikpat dabiski kā līdz šim.
Otrs svarīgākais GNP arguments esot tas, ka ievēroti arī valdības noteikumi. "Īpaši aizsargājami augi un dzīvnieki dabas liegumā nebija konstatēti, tādēļ nebija iemesla liegt būvniecību," skaidrojis Krūmiņš. Administrācija līdz ar to devusi atļauju transformēt meža zemi un izmantot to citiem mērķiem, uz kā pamata jau tālāk Valsts meža dienests ļāvis arī izcirst kokus.
Pirms izsniegt tehniskos noteikumus, kuros atrunāts, cik daudz un ko var celt, pārvalde veikusi ietekmes uz vidi novērtējumu, kas ietver septiņus kritērijus, piemēram, par ūdens piesārņojuma līmeni, apdzīvotības blīvumu utt. "Jebkurš dabas liegums, arī Ķiržu ezers, veidots ar konkrētiem mērķiem. Izvērtējot būvniecības pieteikumu, secinājām, ka vides mērķus šis projekts neapdraud," apgalvojis VVD reģionālās pārvaldes atļauju daļas vadītājs Gunārs Ģeida. Taču ne VVD pārvaldē, ne GNP administrācijā neviens neesot spējis atbildēt, kādi tad mērķi vispār ir Ķiržu ezera liegumam, kas tajā ir vērtība, un līdz ar to - kā dienesti spēja novērtēt, ka mērķus būvniecība neapdraud.
Zudāne norādījusi, ka būvētājiem no VVD puses izvirzītas pastiprinātas prasības gan saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, gan notekūdeņu attīrīšanu, tiesa, kā izrādās, valsts dienestu uzliktie rāmji jau pārkāpti. "Ar diviem kausiem no dūņām patīrīts ezera krasts. Ir zināmas atkāpes no saskaņotās dīķa rakšanas ieceres. Pretēji tehniskajos noteikumos minētajam, šķidrās gāzes katla vietā izvēlēta cita siltumapgādes metode - zemes siltumsūknis," atzinusi Zudāne, taču šos pārkāpumus viņa sauc par formāliem un šīs atkāpes viņa, visticamāk, būtu atļāvusi, ja tās parādītos būvniecības iecerēs. Tehniskie noteikumi ļāva izbūvēt pievadceļus tikai mājai un saimniecības ēkai, taču asfaltēts ceļš ieklāts krietni vairāk.
Tāpat uzcelts arī par divām mājām vairāk, nekā atļauts. "Par šo faktu ierosinājām administratīvā pārkāpuma lietu. Tagad apkopojam materiālus, gaidām arī GNP atzinumu, lai varētu būvētājus sodīt," norādījusi Zudāne. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šādu pārkāpumu paredzēta sodanauda no 20 līdz 500 latiem, taču viņa spriež: "No vides viedokļa "Mežnorās" nav būtiski, vai uzceļ piecas vai septiņas mājas." Ar pašu būvju saimnieci Roziņu laikrakstam nav izdevies sazināties.
Vietējie iedzīvotāji gan ar šādu iznākumu nav apmierināti un vērsušies ar lūgumu palīdzēt izvērtēt, vai atļaujas izsniegtas pamatoti, pie organizācijas "Sabiedrība par atklātību Delna", kas šādos gadījumos iet tiesu ceļu. Pagaidām gan organizācija tikai pieprasījusi visus dokumentus. Par vietējo iedzīvotāju pretenzijām Zudāne izteikusies īsi: "Tāda jau ir tā latvieša daba, visu žēlot. Nevar aizliegt attīstību vien tādēļ, ka žēl."