Atskats uz REA diskusiju kluba semināru par ēku apkures sistēmu renovācijas tehniskajiem risinājumiem un apkalpošanu
Foto: Atskats uz REA diskusiju kluba semināru par ēku apkures sistēmu renovācijas tehniskajiem risinājumiem un apkalpošanu
2012.gada 20.aprīlī REA EEIC rīkoja kārtējo lietpratēju diskusiju kluba semināru. Šoreiz tēma bija par ēku apkures sistēmu renovācijas tehniskajiem risinājumiem un apkalpošanu. Piedāvājam atskatu uz semināru.
Diskusijas tēmu aktualizēja iedzīvotāju vēršanās REA EEIC pēc padoma sakarā ar nespēju pazemināt ēku apkures automātiskās regulēšanas līknes (un no tā izrietošiem augstiem rēķiniem par siltumu) un ar apkures sistēmas hidraulisko mazspēju (disbalansu).
REA EEIC vadītājs diskusijas dalībniekiem vienu problēmu iezīmēja prezentējot apkures automātikas dažādās līknes un to saistību ar maksu par apkuri aizvadītajā apkures sezonā ārēji līdzīgu nerenovētu ēku piemēros - starpība maksā par kvadrātmetru aukstākajā mēnesī sasniedza 20%. Iespējamais tehniskais risinājums viencauruļu sistēmas gadījumā: apkures sistēmas stāvokļa inventarizācija - rekonstrukcija izbūvējot apvadcauruli, termostatisko vārstu pie katra apkures sildķermeņa. Un atliek tikai izlemt kā motivēt iedzīvotājus lietot termostatiskos vārstus enerģijas taupīšanai.
Par šādi pērn realizētu apkures tehnisko risinājumu un sasniegtajiem rezultātiem ēkā Rīgā Gaujas ielā pastāstīja Renāte Laksa no SIA Danfoss. Atsevišķi apkures uzlabojumu ieguldījumu ir grūti novērtēt, bet kopējais ietaupījums ir pietiekami iespaidīgs – siltumenerģijas patēriņa samazinājums ēkas kompleksas renovācijas rezultātā ir 59,3 %.
Otrs svarīgākais apspriežamais jautājums bija individuālā siltuma patēriņa uzskaites iespējas nerenovētās ēkās, jo kompleksi renovēto ēku pieredze Rīgā siltuma maksas sadalītāju izmantošanā REA EEIC diskusijās ir tikusi prezentēta ik gadus. Par savu pieredzi, kura tika gūta pateicoties Vācijas – Latvijas vides aizsardzības pilotprojektam Jelgavā, kura ietvaros 600 dzīvokļi tika aprīkoti ar siltuma maksas sadalītājiem, prezentācijas laikā pastāstīja Alvis Stražinskis no SIA "Jelgavas Nekustāmā īpašuma pārvalde". Ir izstrādāta metodika, kurā ir ņemts vērā siltuma maksas sadalītāju tiesiskais regulējums Latvijā saskaņā ar standartu LVS EN 834:2011 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem", proti, ka tie ir paredzēti aptuvenam siltuma patēriņa sadalījumam starp vairākiem patērētājiem ēkā un nav kalibrējami (verificējami) kā siltuma skaitītāji. Izstrādātā metodika ļaujot noteikt arī 1m2 apkures izmaksas bezuzskaites dzīvokļos, tāpat izstrādāti ir atlaižu koeficienti izmaksu kompensēšanai objektīvi lielāku siltuma zudumu dēļ. Siltuma patēriņš apkurei nesiltinātajās, bet ar siltuma maksas sadalītājiem aprīkotajās ēkās ir bijis mazāks vidēji par 18,4% nekā dzīvojamās ēkās vidēji pilsētā divās apkures sezonās kopš siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas.
Raitis Vidžis no SIA DAKC pastāstīja par viena ražotāja – vācu Techem – individuālā siltumpatēriņa uzskaites tehnisko nodrošinājumu: siltumskaitītājiem, aukstā un karstā ūdens skaitītājiem, siltuma maksas sadalītājiem astoņos miljonos dzīvokļu vairāk nekā 20 pasaules valstīs un iezīmēja IT tehnoloģiju integrēšanu Techem aprīkojumā, proti, tajās uzskaitīto datu arhivēšanas un attālinātas nolasīšanas iespējām ar radio moduli (darba frekvence 868MHz), kā arī datu apstrādes programmnodrošinājumu.
Aleksandrs Marčenko no Rēzeknes pilsētas domes diskusijas dalībniekiem demonstrēja līdzi atnesto individuālo automātisko siltuma mezglu dzīvoklim ar kādiem Rēzeknē ir aprīkotas vairākas 12 dzīvokļu dzīvojamās mājas pagājušajā vasarā. Siltummezgli ir ievietoti starpsienās izkaltos padziļinājumos kāpņu telpās. Sasniegti siltumenerģijas ietaupījumi samazinot karstā ūdens cirkulācijas zudumus. Pilnīgi izslēgta ir iespēja karsto ūdeni lietot nemaksājot par to ūdens uzskaites ierīču nepilnību dēļ, jo katram dzīvoklim ir savs siltuma skaitītājs un savs karstā ūdens sagatavošanas siltummainis. Diskusijas dalībnieki atzinīgi novērtēja šo iespēju un tika atzīmēta arī dzīvokļu ISM priekšrocība gadījumos - kad ēkās nobriest nepieciešamība mainīt apkures stāvvadus, kas, piemēram, ir iebūvēti sienās un tādēļ racionālāka var būt horizontālās sistēmas izbūve.
Kopējā atziņa no tehnisko jaunievedumu ieviešanas ir tāda, ka sarežģītākas apkures iekārtas un aprīkojums prasa arī lielākus vai mazākus apkalpošanas izdevumus, bet neapšaubāmi enerģijas ietaupījumi ar uzviju kompensē tos.