Atskats uz diskusiju par energoefektīvu apgaismojumu ēkās
Foto: Atskats uz diskusiju par energoefektīvu apgaismojumu ēkās
2013.gada 18.janvārī Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītā diskusija - veltīta energoefektīva apgaismojuma jautājumiem ēkās – bija pulcējusi pilnu diskusijas norises telpu Rīgas domes ēkā.
Gaismas kvalitāte, apgaismojuma sistēmu lietošanas drošība un energoefektivitāte par pieņemamu cenu tika izceltas diskusijā kā noteicošās prasības ēku apgaismojuma sistēmām, kas sastāv gan no gaismekļiem, gan pielietotās apgaismojuma vadības (attālinātās, automātiskās vai manuālās) sistēmas, gan fona krāsojuma atstarošanās spējām, lai nodrošinātu cilvēkiem nepieciešamo apgaismojumu labai redzamībai un darbam.
Pēc S.Nikiforova (SIA Phonon L) teiktā aptuveni10-33% no patērētās elektroenerģijas tiek izlietots apgaismojuma nodrošināšanai valstī, tostarp, publiskās ēkas – 25-50% (vidēji 40%) no kopējās elektroenerģijas patēriņa bilances, savukārt, ražošanas uzņēmumos un dzīvojamās ēkas – 10-15%. Biežākās ar apgaismojumu saistītās problēmas esot nepietiekams apgaismojums, slikts vai nepilnīgs gaismas sadalījums telpā, pārmērīgi spilgts apgaismojums, augsts žilbinājuma koeficients, zema apgaismojuma sistēmas energoefektivitāte, ko raksturo izstarotās gaismas plūsma attiecība pret patērējamo jaudu (lm/W).
S.Mjakuškina (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) runājot par gaismekļiem un to atbilstību atzīmēja, ka neatkarīgi no tā vai ražotājs pats ir salicis noteikto preci, vai tikai laidis to tirgū savā vārdā, viņam ir atbildība gan par preces projektēšanas un ražošanas atbilstību būtiskajām drošuma prasībām, gan par atbilstības novērtēšanas veikšanu saskaņā ar procedūru, ko nosaka direktīvas. Tāpat tika raksturotas prasības CE marķējumam un atbildības sadalījums starp ražotāju ārpus ES un divu veidu importētājiem ES – pilnvarotajam importētājam un tādam importētājam, kas nav pilnvarotais.
Gaismas diožu paaudzes gaismekļu (LED) īpašo lomu ēku apgaismojuma sistēmu attīstībā, tostarp, bijušo, patreizējo un prognozēto energoefektivitāti un cenu līmeņus raksturoja D.Kiseļevs (SIA ArkiLED), pasakot diskusijas dalībniekiem arī to, ka tieši 2013.gads ir tas gads, kad kvalitatīvā LED gaisma ienāk mūsu ēkās par pieņemamām cenām. Izmantojot fosfora pārklājumus, pēdējā laikā ievērojami paplašināts ir LED gaismekļu izstarotās gaismas spektrs.
Par energopārvaldības sistēmas nozīmi enerģijas rēķinu samazināšanā ar piemēriem gan no komerciālo ēku enerģijas monitoringa caur internetu, gan personīgo mājokļu elektroenerģijas (ieskaitot apgaismojumam) patēriņa raksturojuma vizualizācijas laikā un tā rezultātā samazinātajiem rēķiniem par patērēto enerģiju uzskatāmi parādīja - pieslēdzies attiecīgajai interneta vietnei – J.Šipkovs (SIA Energodata), kuru diskusijā papildināja energoauditora V.Krūmiņa interneta monitoringa slaids par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas elektroenerģijas patēriņa sadalījumu apgaismojumam un citiem lietošanas mērķiem. J.Šipkova paša mājoklī pamazām sasniegtais, tā sauktais, fona elektriskās jaudas samazinājums no 200 vatiem uz 50 vatiem apliecināja īsti nenovērtēto enerģijas ietaupījuma potenciālu ēku elektroapgādē.
Diskusijas ritumā L.Avotiņa (DzīKS Biķernieki) un V.Liole (SIA Avartgroup) prezentēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās realizētos labas prakses piemērus koplietošanas telpu apgaismojuma energoefektivitātes paaugstināšanai, kuros izmantoti pašu uzņēmumā ražoti triecienizturīgi (skatīt ilustrāciju attēlā) LED gaismas ķermeņi ar elektrisko jaudu 4.3 vati, gaismas atdevi 100 lumeni uz vatu un paredzamo darba stundu skaitu 50000. Deviņu stāvu ēkas vienas sekcijas 10 gaismekļu reiz 40 vatu aizvietošana ar minētajiem LED 4,3 vatu gaismekļiem pie tarifa 0,0818Ls/kWh gada laikā ir ļāvusi sasniegt elektroenerģijas ekonomiju 117,25 Ls bez kustību sensoru uzstādīšanas un 128,8 Ls ar kustību sensoriem gaismekļu vadībai.
Diskusijas dalībnieku viedokļi būtiski neatšķīrās jautājumā par gaismekļu efektivitātes saglabāšanai būtisko nepieciešamību periodiski veikt gaismu emitējošo virsmu tīrīšanu, lai nodrošinātu to stiklojumu maksimālu gaismas caurlaidību.