Atskats uz energoefektivitātes lietpratēju diskusiju par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas gaitu Rīgā 2013.gadā
2013.gada 28.oktobrī notika Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) Energoefektivitātes informācijas centra rīkotā gadskārtējā energoefektivitātes lietpratēju diskusija par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas gaitu Rīgā.
Diskusija pulcēja mājokļu renovācijā iesaistītos būvniecības nozares speciālistus, projektu attīstītājus, pārvaldniekus, apsaimniekotājus un, protams – visvairāk ieinteresētos - dzīvokļu īpašniekus.
Par mājokļu renovācijas pieredzi Rīgā stāstīja Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs. Par jau īstenotajiem māju siltināšanas projektiem pastāstīja: Lielvārdes ielā 115, (Sergejs Sidorko DzīKS "Bāka - 2"), Berģu ielā 160 k-1 (Maiga Černokozinska, DzĪB "Berģu 160"), Zemgaļu iela 21, (Kārlis Reinfelds, SIA "Latvijas Namsaimnieks"), Maiznīcas iela 12 k.2 (Nauris Buļs, SIA "Ēkas siltināšana"), Līvciema iela 25 un Līvciema iela 27 (Mikus Miķelsons, SIA "Grand Eko"), kā arī tika sniegta informācija par SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" realizējamajiem projektiem Bauskas ielā 51, Platā ielā 28 k.2 un vēl astoņām daudzdzīvokļu ēkām par kuru siltumnoturības paaugstināšanai nepieciešamo ES struktūrfondu līdzfinansējumu ir noslēgti līgumi ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).
Semināra – diskusijas otrajā daļā par biežāk pieļautajām kļūdām projektu ieviešanā stāstīja Kārlis Bērenfelds no LIAA. Savukārt Māris Vasiļjevs no Latvijas garantiju aģentūras runāja par aģentūras uzsākto atbalstu daudzdzīvokļu māju renovācijai, ko īsā laikā (no šī gada jūnija) ir saņēmušas 20 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. SIA "Renesco" projektu vadītājs Dzintars Jaunzems iepazīstināja ar daudzdzīvokļu ēku iespējamajiem siltumapgādes nodrošināšanas risinājumiem, bet sertificēts energoauditors Jānis Jenerts stāstīja par siltumnoturības paaugstināšanu, tostarp, atgādinot par iespējamiem būtiskiem enerģijas ietaupījumiem karstā ūdens apgādes sistēmā.
Diskusijas dalībnieki izteica savus viedokļus par renovācijas optimālo apjomu un vairākums bija vienisprātis par to, ka visaptveroši, kompleksi risinājumi arī noved pie maksimāliem enerģijas ietaupījumiem un atbilst iedzīvotāju komforta prasībām. Tomēr bez tāda vai citāda pieejamā līdzfinansējuma kompleksas renovācijas finansiālā atmaksāšanās ir Latvijas apstākļos problemātiska, īpaši mazajās - 12 līdz 18 dzīvokļu ēkās. Diskusijas nobeigumā REA direktore Dr.sc.ing. Maija Rubīna pastāstīja:
• par Lietuvas piemēru mājokļu renovācijai paredzēto ES līdzekļu administrēšanā, kur siltināšanas process noris krietni efektīgāk: «Lietuva iedibinājusi administratora dienestu, tas nozīmē, ka katrai mājai tiek piešķirts valsts apmaksāts administrators, kurš visu izdara iedzīvotāju vietā, piemēram, uz sevi ņem kredītu, organizē renovācijas procesu. Šis cilvēks ir profesionālis un zina, kā to vajag darīt.».
• par jaunumiem attiecībā uz valsts atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu siltumnoturības paaugstināšanai 2014.gadā, kura īstenošanai LR Ekonomikas ministrija (EM) siltināšanu esot iecerējusi turpināt par valsts naudu, nākamā gada budžeta projektā šim nolūkam pieprasot četrus miljonus latu, lai neradītu pārrāvumu siltināšanas procesā, jo Latvijai piešķirtie Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi daudzdzīvokļu māju siltināšanai ir beigušies, bet ES fondu nākamais plānošanas periods no 2014. līdz 2020. gadam vēl nav sācies.
• par to, ka REA aicina māju iedzīvotājus pieteikties energoauditiem, jo pašvaldība sedz līdz 80% no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā Ls 300 uz māju, kā arī pieteikties renovācijas projekta dokumentācijas izstrādei, kuru 12 dažādu tipveida daudzdzīvokļu namu siltināšanas projektiem būs iespējams saņemt Rīgas domes finansējumu pilnā apmērā, pamatojoties uz Rīgas Domes 2013.gada 9.aprīļa Saistošiem noteikumiem Nr.213.