Atskats uz tematisko diskusiju "Daudzdzīvokļu ēku ventilācija"
Foto: Atskats uz tematisko diskusiju "Daudzdzīvokļu ēku ventilācija"
2013.gada 2.jūlijā notika Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra kārtējā tematiskā diskusija. Diskusija "Daudzdzīvokļu ēku ventilācija" sadarbībā ar Rīgas tehnisko universitāti (RTU) un AS RBSSKALS tika organizēta renovējamā RTU dienesta viesnīcā Ķīpsalā, kurā tiek realizēti vairāki tehniskie risinājumi ar siltuma atgūšanu.
Diskusijas dalībniekiem – ekspertiem, ventilācijas iekārtu piegādātājiem, būvniekiem, ēku ekspluatācijas speciālistiem bija iespēja iepazīties gan 12. stāva ventkamerā, gan dzīvoklī ar testa režīmā darbojošos elektriskās piedziņas ventilācijas sistēmu un tās sastāvdaļām. Savas prezentācijas dalībniekiem (skatīt darba kārtību) bija iespēja ilustrēt 3D "dzīvajā" – nevis pierastajā plakanajā ppt formātā uz ekrāna.
Āzenes ielā 22k1 tiek realizēts ēku energoefektīvas renovācijas jomā kvalitatīvi jaunas pieejas piemērs. Ēkas renovācijas projekts (izstrādātājs arhitektu birojs "Virtu") ir izstrādāts saskaņā ar energoaudita pārskatu (energoauditors Gatis Žogla) un ietver kā ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu – tā apkures, karstā ūdens sagatavošanas un ventilācijas sistēmu renovāciju.
Būvuzņēmumam (AS RBSSKALS) ar pieredzi jaunbūvējamu ēku ventilācijas tehnisko risinājumu realizācijā konkrētā Ķīpsalas ēka ir pirmais ventilācijas modernizēšanas projekts, kurā tiek realizēta siltuma atguve no izvadāmā gaisa. Pirmais šāda veida renovācijas projekts tas ir arī Latvijas mērogā.
Tuvā nākotnē sagaidāmā esošo ēku renovācija un būvniecība saskaņā ar zema enerģijas patēriņa prasībām nav domājama bez siltuma atguves no ventilācijas, kuras papildus enerģijas ietaupījums saskaņā ar energoaudita pārskatu ir paredzēts apmēram 30 kilovatstundu gadā uz kvadrātmetru apkurināmās platības.
Āzenes 22 un 22A uzstādīto četru Menerga tipa ventilācijas iekārtu ražība katrai ir regulējama līdz 9500 m³/h robežās. Tās apkalpo telpas no 2-11.stāvam. Katrā tornī ir 2 šādas iekārtas. Iekārta rūpējas par svaigā gaisa padevi uz dzīvojamām istabiņām, savukārt piesārņoto gaisu nosūc no virtuvēm, dušām un tualetēm (skatīt attēlu).
Ziemā un pārejas periodos siltuma atgūšana no izvadāmā gaisa notiek iekārtas no polipropilēna izgatavotā rekuperatorā. Iekārtas siltumapmaiņas efektivitātes koeficients ir virs 80%. Piemēram, kad studenti vakaros gatavo ēdienu, iet dušā, nosūces gaisa temperatūra var būt virs 26°C un gaisa relatīvais mitrums ap 60%. Pie tādiem nosūces gaisa parametriem siltuma atgūšanas rādītājs ir 86%. Šādus augstus rādītājus var sasniegt pateicoties rekuperatora konstrukcijai. Rekuperators sastāv ko 2 daļām - tas ir divpakāpju, kā rezultātā siltā nosūces gaisa ceļš un saskarsmes virsma siltuma apmaiņai ir 2x lielāks nekā tradicionālā tipa iekārtās.
Vasarā savukārt ar niecīgiem enerģijas patēriņiem rekuperatorā var dzesēt svaigo āra pieplūdes gaisu. Šeit pielietotā inovācija ir sekojoša: rekuperatorā iesmidzināts ūdens iztvaikojot atdzesē pieplūdes gaisu. Šim nolūkam tiek tērēta apmēram 20x mazāk elektroenerģijas salīdzinoši ar klasisko dzesēšanas paņēmienu, kur dzesēšanai tiek izmantota elektriskā enerģija. Šeit darbojas fizikas principi-adiabātiski atdzesēts gaiss. Vienīgais elektroenerģijas tērētājs iekārtā ir ūdens cirkulācijas sūknis, kas padod ūdeni caur sprauslām rekuperatorā. Piem., šajā iekārtā cirkulācijas sūkņa jauda ir 0,29 kW, ar tā palīdzību tiek sasniegta apm. 16 kW dzesēšanas jauda, tātad no vienas elektrības jaudas vienības iegūst 55 dzesēšanas jaudas vienības. (COP :55) Iesmidzinātais ūdens nosūces gaisa plūsmā iztvaiko un caur norobežojošo starpsieniņu atņem siltumu pieplūdes gaisam, to atdzesējot par 4-5 °C.
Diskusijas dalībniekiem tika dota iespēja vienā no dzīvokļiem iepazīties arī ar ventilācijas organizēšanas principiem vienā no trīsistabu dzīvokļiem, kura apmēram 50 kvadrātmetros ir vieta dzīvošanai sešiem RTU studentiem. Izbūvētie ventilācijas kanāli, regulēšanas vārsti, gaisa pieplūdes un nosūces atveres, filtri – visi šie atjaunotās ventilācijas sistēmas elementi tika ilustrēti un tika raksturota to loma sistēmas lietošanas un tehniskās ekspluatācijas kontekstā.
No diskusijā redzētā izriet, ka studentu dienesta viesnīca no mājokļu apdzīvošanas blīvuma viedokļa ir tiešām veiksmīga ēka pilotprojektam ar integrētu siltuma atguvi no ventilācijas salīdzinājumā ar izplatītākajām dzīvokļu īpašnieku pārziņā esošajām ēkām, kuras vidēji ir retāk apdzīvotas – līdz ar to pazeminot gaisa apmaiņas prasības no gaisa kvalitātes viedokļa.
Atliek sagaidīt jaunās ventilācijas sistēmas ekspluatācijas uzsākšanai projektētās ražības apjomos sākoties jaunajam mācību gadam. Tad varēs uzkrāt ventilācijas iekārtu ekspluatācijas pieredzi un ēkas ekspluatētājiem būs iespējams apkopot iegūtos enerģijas ietaupījumus un salīdzināt tos ar prognozētajiem.