Atslēga vai cilvēks tiek izvēlēts atkarībā no finansiālajām iespējām.

Izstādē "Māja. Dzīvoklis 2001" šogad bija vairāki interesanti jaunumi. Viens no stendiem, kuru noteikti nevarēja nepamanīt bija Nacionālo Bruņoto Spēku stends. Tas piesaistīja lielu klātesošo interesi. Tāpēc uz sarunu aicinājām vienu no cilvēkiem, kas darbojas šajā stendā. 

     Cilvēki, kas strādā stendā, ir no zemessardzes speciālo uzdevumu vienības "Vanags". Pēc uzaicinājuma uz interviju, man nācās pagaidīt, kamēr viņi no komandiera saņems atļauju sniegt interviju. Atļauja tika saņemta. Taču man nācās piekrist uz vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, es nedrīkstu minēt sava sarunas biedra vārdu un uzvārdu. (Bija jāsamierinās tikai ar ieņemamā amata uzzināšanu. ) Otrkārt, gadījumā, ja tiek fotografēts kāds no stendā strādājošajiem cilvēkiem, portālā nedrīkst būt redzama viņa seja. Iemesli tam patiesībā ir ļoti vienkārši- šo cilvēku ikdienas darbs ir bīstams un šie nosacījumi ir tikai gluži cilvēciska vēlme pasargāt sevi no iespējamām problēmām. Šeit valda savi principi. Principi, kurus mums ir jārespektē. 

Šeit jūs varat lasīt interviju ar kaujinieku grupas komandieri.

Ar ko nodarbojaties ikdienā?
Miera laikā mēs kopā ar policiju cīnāmies pret bandītismu. Uzturam kārtību masu pasākumos. Mums notiek starptautiskas mācības, prezentējam Latvijas valsti pasaulē. Miera laikā veicam glābšanas darbus uz sauszemes un ūdens. Šeit notiek fiziski spēcīgu un morāli noturīgu cilvēku sagatavošana. 
Kara laikā mums ir dažādas diversijas- piemēram, ķīlnieku atbrīvošana ienaidnieka teritorijā, izlūkoperācijas, speciālas operācijas. 

Kāpēc piedalāties izstādē?
Viena no izstādes tēmām šogad ir drošība. Un ar drošību mums ir ļoti tiešs sakars. 
Ir tāds teiciens: Nav cilvēka, kurš mieru vēlas vairāk par karavīru.

Kāds varētu būt Jūsu sakars ar būvniecību?
Tiešā veidā mēs neko nebūvējam. Skatoties nedaudz citādi- mēs būvējam Latvijas prestižu citu valstu priekšā. Būvējam labas attiecības ar citām valstīm. 

Nebūs drošības, nebūs būvniecības.
Ja vēlaties, to var noformulēt arī tā. 

Kas ir drošāks- atslēga vai cilvēks, kas apsargā būvi?
Atslēga vai cilvēks tiek izvēlēts atkarībā no finansiālajām iespējām. Atslēga ir lētāka. Cilvēks ir pats dārgākais, ko kāds var atļauties. Cilvēks ir daudz vairāk vērts nekā desmit atslēgas. Cilvēks ir dārgāks. (uzsverot)

Bet vai drošāks?
Jā.

Arī tad, ja mājai ir viens pats apsargs, bet atnāk daudzi zagļi?
Arī viena pati atslēga ir vienkārši uzvarama, tā pat skaņu neizdvesīs. Cilvēks noteikti izdarīs vairāk nekā atslēga. Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, kāds ir tas cilvēks. 

Vai Latvija, Jūsuprāt, ir droša vieta?
Domāju, ka šeit ir droši. 

Vai Jūs pats te jūtaties drošs?
Jā, es jūtos drošs. Ir jau rajoni, ja runājam tieši par Rīgu, kur nakts stundās ir diezgan bīstami uzturēties. Bet citās valstīs apstākļi ir vēl smagāki. Tā salīdzinot, Latvijā nav tik traki. 

Kā panākt, lai visos Rīgas rajonos būtu droši?
Neesmu kompetents atbildēt uz šo jautājumu. Varbūt policijai ir vairāk jādara, taču es domāju, ka viņi arī dara, ko var. 

Cik jau pats ilgi esat zemessardzē?
Obligātajā dienestā pavadīju 1,5 gadus, zemessardzē esmu 5 gadus. 

Kā izlēmāt palikt te?
To nolēmu pēc armijas. Biju obligātajā dienestā, man šķita, ka tur ir interesanti, tāpēc gribējās pamēģināt kaut ko vairāk. Tā vēl joprojām esmu te.

Kādam jābūt cilvēkam, kurš ir vienībā?
Cilvēkam noteikti ir jābūt interesei par to, ko viņš dara. Viņam jāspēj dzīvot kolektīvā, jo te visu laiku ir jābūt kopā ar citiem, tāpēc noslēgtam cilvēkam tas varētu būt grūti. Nepieciešams arī kaut kas līdzīgs piedzīvojumu garam, jo ir, piemēram, komandējumi ārzemēs. 

Cik gara ir jūsu darba diena?
Tā ir normāla 8 stundu darba diena. 
Izņēmums ir tad, kad notiek kādas apmācības vai treniņi, kad esam prom nedēļu vai ilgāk. 
Daudz strādājam kopā ar drošības dienestu, ar prezidenti. Veicam objekta apskati, pirms vēl prezidente tur ir ieradusies vizītē. Apskatām vietu, pārbaudām, vai iespējami kaut kādi sprādzieni. 
Nemitīgi notiek ar mūsu uzdevumiem saistīti treniņi. 

Vai karavīriem notiek kaut kādas pārbaudes?
Stājoties vienībā ir jānokārto fiziskie testi. Ja tos nenokārto, vienībā netiek. Jāpilda arī intelektuālais tests. Kad tiek vienībā, pirmie trīs mēneši ir pārbaudes laiks. Pēc tiem trijiem mēnešiem izlemj, vai esi derīgs. Kad vienībā ir nostrādāts gads, jāliek galējais kaujinieka eksāmens. Ja šo eksāmenu nokārto, saņem purpursarkanas krāsas bereti- tas ir kaujinieka apliecinājuma simbols. Eksāmens notiek trīs diennaktis, lai tajā laikā varētu pārbaudīt gan fiziski, gan garīgi. Tā ir vispusīga pārbaude. Pēc tam katru mēnesi mums ir fiziskie testi. Katru gadu mums savā starpā notiek arī sacensības starp zemessardzi, izlūkvadu un citām kājnieku vienībām. Tas arī veicina fiziskās formas uzturēšanu. 

Liekas, ka karavīriem jābūt patriotiem, dzimtenes mīlētājiem...
Jā, nu ir ļoti labi, ja karavīrs ir tāds.

Vai iespējams, ka Jūsu vidū kaut kādā veidā nonāk spiegs, nodevējs?
Katram karavīram speciāli dienesti pārbauda papīrus. Viss tiek pārbaudīts tālu un dziļi, līdz pat tam, ar ko nodarbojies karavīra vectēvs. Obligāti jābūt izdienējušam obligātajā dienestā. Nevar tā vienkārši atnākt no malas un iestāties zemessardzē. 

Bieži dzirdami negatīvas atsauksmes par to, ka armijā nav īstas kārtības. Kā to redzat Jūs, atrodoties tajā visā iekšā?
Es nezinu, vai varu atbildēt uz šo jautājumu. Mēs dzīvojam savā vienībā, tas ir samērā šaurs loks. 

(Laiku pa laikam saņemu uzaicinājumu izslēgt diktofonu. Komandieris ir atļāvis sniegt tikai vispārīgu informāciju, mans sarunas biedrs tāpēc vairākus jautājumus noraida neatbildētus. Nav vajadzīga lieka informācijas noplūde.) 

Jūs nemitīgi sakāt, ko drīkst teikt un ko ne. Kādi ir tie noteikumi? Kādas lietas Jūs drīkstat atklāt, kādas ne?
Arī to es nedrīkstu teikt. (smejas) Ir lietas, ko neatļauj karavīra reglaments. Piemēram, es nedrīkstu būt nekādās politiskās organizācijās. 

Kas notiks, ja kaut ko no tā pārkāpsiet?
Man tiks piemērots soda veids.

Daudzi jaunieši tagad izvairās no armijas. Ko jūs gribētu pateikt viņiem?
Tā ir katra paša personīgā izvēle. 

Vai jūs atzīstat dažāda veida izvairīšanos no armijas? Piemēram, no ārsta nopirkta zīme, kas atbrīvo no dienesta?
Nu to es neatzīstu. Armijā tajā pašā laikā trūkst cilvēku. Tie, kas tur ir, ir spiesti nemitīgi atrasties norīkojumos, jo nav cilvēku, ka viņus varētu aizvietot. Bet, ja cilvēks labāk izvēlas mācīties nekā dienēt armijā, tad lai viņš mācās. Valstij vajadzīgi gudri cilvēki. 
Armijā pietiek ar vidējo izglītību. Ar zemāku izglītību armijā neņem. Tas ir viens no nosacījumiem. Lai iegūtu augstāku pakāpi, lai komandētu, nepieciešama augstākā izglītība. Arī šeit ir jāmācās. Tāpēc es saku, ka katrs pats izdara savu izvēli. 

Kāpēc Jūs nedrīkstat izpaust savu vārdu un uzvārdu?
Vārdi netiek izpausti dažādu apsvērumu dēļ. Tā ir tikai lieka informācijas noplūde. Kam tas vajadzīgs? Ārpus dienesta man ir arī savs brīvais laiks, kad es gribu justies kā normāls cilvēks. Es negribu arī privātajā dzīvē ienest problēmas, ar kurām saskaros dienestā. Tāpēc mēs arī strādājam maskās. Es nevēlos, lai kāds uz ielas mani atpazīst, lai rāda- re kur ir tas, kas mani aizturēja. Negribu nevienam sarežģīt dzīvi. 

Vai strādājot šādā vietā Jums nav bail, ka kaut kas var atklāties un sekas var apdraudēt ne tikai Jūs pašu, bet arī tuvos cilvēkus?
Tas ir atkarīgs no tā, kā tai lietai pieiet. Es personīgi domāju, ka ir liktenis. Ja būs lemts, tad tas ķieģelis man uzkritīs. Patiesībā jau tā ir gandrīz jebkurā darbā. Jā, šeit ir lielāka riska pakāpe, biežāk vajag atcerēties likteni.

Vai bieži gadās, ka kāds karavīrs neiztur lielo slodzi un pamet dienestu?
Lielākā daļa jau tomēr apzinās, uz ko iet. 
Pēdējā laikā bieži rodas problēmas ar to, ka nav vidējās izglītības. Ir speciāls dienests, kas visu pārbauda un atrod, ja kādam kāds dokuments ir viltots. 

Te nu mūsu saruna beidzas. Vel tikai atliek uzrakstīto tekstu saskaņot ar komandieri! Tādas lietas nedrīkst notikt bez viņa ziņas. 


Linda Tunte
www.building.lv