Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs (akustiskā koncertzāle). No vīzijas līdz realitātei
Par gadsimta būvi un gaismas pili dēvētais Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra (Rēzeknes akustiskās koncertzāles) projekts dažādās sabiedrības grupās ir gan klaji noliegts, gan kvēli atbalstīts.
Foto: Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs (akustiskā koncertzāle). No vīzijas līdz realitātei; autors: Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs (akustiskā koncertzāle). No vīzijas līdz realitātei |
| Attēls no rezekne.lv, Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra projekts |
Diemžēl pilsētā pēdējo desmit un pat vairāk gadu laikā kultūras infrastruktūra pozitīvi nav mainījusies. Tas, ka koncertiem, teātra izrādēm un citiem sabiedriskiem pasākumiem, kā arī profesionālo un amatiermākslas kolektīvu mēģinājumiem un darbībai patlaban pieejamās telpas ir gan tehniski, gan morāli novecojušas ar augstu nolietojuma pakāpi un par šauru, neapšaubāmi kavē profesionālās mākslas piedāvājumu un pieprasījumu Rēzeknes reģionā. Bet pieprasījums un interese ir, spriežot, piemēram, pēc vienas dienas laikā iepriekšpārdošanā iztirgotajām biļetēm un pārpildīto zāli vieskolektīvu koncertos un izrādēs Rēzeknes kultūras namā.
Koncerti, kino un laulību reģistrācija
Projekta mērķis ir Rēzeknē izveidot daudzfunkcionālu centru, tādējādi attīstot pilsētvidi un iekļaujot to valsts profesionālās koncertdzīves apritē starp vairākām koncertzālēm jeb daudzfunkcionālajiem centriem Latvijā (šāds modelis jau vairākus gadus sekmīgi darbojas Igaunijā), kā arī nodrošināt profesionālās kultūras attīstību Rēzeknē un tās pieejamību iedzīvotājiem.
Centra galvenā funkcija ir profesionālās un amatiermākslas norises, proti, klasiskās mūzikas koncerti, operetes, izrādes, uzvedumi, bet atbalsta funkcijas – populārās mūzikas koncerti, kino, konferences, izstādes, sabiedriskā ēdināšana, mūzikas instrumentu veikals u.c.
Centrā plānotas divas akustiskās zāles. Lielā zāle ar 1000 skatītāju sēdvietām būs atbilstoša lielu koncertu un uzvedumu, popmūzikas koncertu, korporatīvu pasākumu organizēšanai, savukārt mazajā zālē, kur būs 200 vietas, iecerēta kino demonstrēšana, kamermūzikas un džeza mūzikas koncerti, semināri, eksperimentālā teātra izrādes.
Ņemot vērā telpu trūkumu profesionālo un amatierkolektīvu darbībai, piemēram, profesionālajam pūšamo instrumentu orķestrim "Rēzekne", jauktajam korim "Trejkola", deju kopai un kapelai "Dziga" u.c., centrā paredzētas mēģinājumu telpas kolektīviem. Tiek plānotas telpas arī laikmetīgās mākslas izstāžu organizēšanai.
Būtiski, ka jaunajā daudzfunkcionālajā centrā īpaša vieta atvēlēta arī Dzimtsarakstu nodaļai, kas turpmāk varētu atrasties plašās, gaišās un svinīgiem mirkļiem atbilstošākās telpās nekā patlaban.
"Zīdaste" Rēzeknes ainavā
Pēc daudzfunkcionālā centra metu konkursā uzvarējušā arhitektu biroja "Vizuālās modelēšanas studija" darba "Zīdaste" autoru domām, centra izvietojums ir atbilstošs pilsētvidei un nozīmīgs pilsētniekiem. Centru paredzēts izvietot Rēzeknes upes ielokā (Pils ielā 2b un 2d) uz pašvaldībai piederoša zemes īpašuma iepretim Festivāla parkam.
Arhitekti uzsver, ka īpatnējā dabas vide un izteiktais reljefs ir labs attīstības potenciāls plānotajai daudzfunkcionālā centra ēkai. Lielu uzmanību arhitekti pievērsuši ēkas vizuālajam izskatam, lai tā sava lieluma un funkcionalitātes dēļ kopējā vidē izskatītos kompozicionāli harmoniski. Ēkas apdarē plānots izmantot Latgales novadam raksturīgus materiālus un krāsu gammu. Līdzās koncertzālei arhitekti iesaka attīstīt plašu labiekārtotu parku.
Patlaban izstrādāts daudzfunkcionālā centra izvērstais skiču projekts, kas atspoguļo arī akustiskās un speciālo tehnoloģiju prasības akustiskajai koncertzālei. Skiču projekts ir viena no būtiskām sastāvdaļām projekta pieteikumam Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņemšanai.
Eiropas nauda būvniecībai
No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveidei četrās Latvijas pilsētās plānots gandrīz 15 miljonu latu finansējums. Šī aktivitāte, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, ir noteikta kā viena no prioritātēm un tās ieviešana nav atlikta. Tādējādi Kultūras ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra noteikumiem par šīs aktivitātes ieviešanu ir uzaicinājusi Rēzeknes pilsētas domi līdz 2009. gada 30. aprīlim iesniegt projekta pieteikumu ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros. Maksimālais finansējums, ko Rēzeknes pašvaldība varētu piesaistīt projekta īstenošanai, ir līdz 6 miljoniem latu.
Projekta kopējās paredzamās būvniecības izmaksas ir ap 16-18 miljoniem latu. Projektu paredzēts finansēt no trim avotiem – ERAF, Latvijas valsts un pašvaldības līdzekļiem. Turklāt Kultūras ministrijas un Rēzeknes pilsētas domes 2008. gada decembrī noslēgtais Nodomu protokols "Par profesionālo kultūras kolektīvu attīstību" paredz, ka ministrija kompetences ietvaros nodrošinās valsts finanšu līdzekļu piesaisti projekta īstenošanai.
Neapšaubāmi, pašvaldībai būs nepieciešams aizņēmums no valsts kases. Plānotās saistības jau ir iekļautas pašvaldības saistību grafikā. Un, kā norāda domes priekšsēdētājs Juris Guntis Vjakse, par šādu projektu nevarētu domāt, ja nebūtu pārliecības, ka pilsētas budžets to var atļauties, un šāda pārliecība ir, jo projektam ir būtiska nozīme gan pilsētas tēla, gan ekonomikas attīstībā.
Vai esam gatavi izmantot centra pakalpojumus?
Patlaban izstrādes beigu posmā ir Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra tehniski ekonomiskais pamatojums. To veic pilnsabiedrība "Cowi Latvia & MXM", izstrādājot arī centra turpmākās darbības stratēģiju, novērtējot objekta turpmākās uzturēšanas izmaksas un sagatavojot pieteikumu ERAF finansējuma saņemšanai.
Saskaņā ar pārskatu par tautas attīstību 2006./2007. gadā ar piedāvātajām kultūras un izklaides iespējām Rēzeknē apmierināti vien 63% iedzīvotāju. Sabiedrības "Baltkonsults" eksperti Rēzeknes reģionā (līdz 100 km ap pilsētu) 2008. gada aprīlī veica iedzīvotāju aptauju, kurā secināts, ka 77% respondentu būtu gatavi apmeklēt plānoto daudzfunkcionālo centru Rēzeknē, savukārt 30% (t.i., aptuveni 72 tūkstoši Rēzeknes reģiona iedzīvotāju) vēlētos pasākumus Rēzeknes daudzfunkcionālajā centrā apmeklēt vismaz reizi mēnesī, biļetes cenai gan nevajadzētu pārsniegt 5 latus.
Nevis greznība, bet nepieciešamība
Daudzfunkcionālais centrs neapšaubāmi ir finansiāli ietilpīga investīcija ne vien kultūrā, bet arī pilsētas un reģiona vidē kopumā, kura var atmaksāties un dot pozitīvu efektu vairāku desmitu gadu laikā. Tā ir investīcija gan kultūras patēriņa veicināšanai, arhitektūras un pilsētvides pilnveidošanai un arī vietējās sabiedrības stiprināšanai. Un tā patlaban ir nepieciešamība, nevis lieka greznība.
Pašvaldību iedzīvotājiem jābūt pārliecinātiem, ka jaunu infrastruktūras objektu būvniecības un arī to tālākās uzturēšanas dēļ necietīs citi pakalpojumi, piemēram, sociālās palīdzības sniegšana, ielu sakārtošana utt. Un tomēr jāpatur prātā, ka šobrīd pieejamā iespēja izmantot Eiropas fondu finansējumu Rēzeknes attīstībai otrreiz tuvāko piecu, desmit gadu laikā var arī netikt piedāvāta, un tad jau atkal varēs atgriezties pie nožēlas, ka tā arī neesam spējuši izrauties no provinciālisma rāmjiem, tā vietā, lai dzīvotu mūsdienīgā un plaukstošā pilsētā.
No vīzijas līdz realitātei ceļš ir tāls. Tomēr paveicams. Un liels ceļa posms šobrīd jau ir paveikts. Būvniecība jāuzsāk nākamgad, lai jau 2012. gadā Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais cents vērtu durvis pirmajam koncertam.
Skaidrīte Baltace,
domes priekšsēdētāja padomniece,
projekta darba grupas vadītāja.
