Austrumu robežas būvnieki cer vienoties ar IeM par parāda samaksu; pretējā gadījumā draud tiesāties
Būvuzņēmumi, kuri piedalās austrumu robežas izbūvē, nolēmuši, ka līdz 1.septembrim turpinās sarunas ar Iekšlietu ministriju par paveikto būvdarbu apmaksu. Ja šajā laikā netiks panākta vienošanās par ministrijas līgumsaistību izpildi, būvnieki vērsīsies tiesā par parāda piedziņu.
Būvuzņēmumi, kuri piedalās austrumu robežas izbūvē, nolēmuši, ka līdz 1.septembrim turpinās sarunas ar Iekšlietu ministriju par paveikto būvdarbu apmaksu. Ja šajā laikā netiks panākta vienošanās par ministrijas līgumsaistību izpildi, būvnieki vērsīsies tiesā par parāda piedziņu.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, sarunās, kuras ilgst jau piecus mēnešus, līdz šim lielākajā daļā gadījumu nav izdevies panākt samērīgu kompromisu un abpusēji vienoties par tālāko darbu izpildi. Šobrīd izveidojusies situācija ir jau radījusi un turpina radīt būtiskus zaudējumus būvfirmām. Būvnieki zaudē pamatu ticēt valstij kā godīgam partnerim līgumsaistību izpildē.
Puriņš norāda, ka līdz šim notikušajās sarunās nav saņemtas garantijas, ka, atliekot lielāko daļu darbu uz nākamo un 2005.gadu, šī vai cita valdība pildīs līgumos paredzētās saistības.
Noslēgtie līgumi starp Iekšlietu ministriju un būvfirmām joprojām ir spēkā un to izpildes kavēšanās vienīgais iemesls ir valdības 1.aprīļa sēdē nolemtais pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu slēgto līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību, kā arī pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes, norādīja Puriņš.
Jau ziņots, ka IeM joprojām nav norēķinājusies ar vairākiem būvuzņēmumiem par paveiktajiem darbiem austrumu robežas izbūvē. Valsts ieņēmumu dienests par paveiktajiem būvdarbiem ir pieprasījis nomaksāt nodokļus, lai gan IeM nav par tiem norēķinājusies ar būvniekiem.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, sarunās, kuras ilgst jau piecus mēnešus, līdz šim lielākajā daļā gadījumu nav izdevies panākt samērīgu kompromisu un abpusēji vienoties par tālāko darbu izpildi. Šobrīd izveidojusies situācija ir jau radījusi un turpina radīt būtiskus zaudējumus būvfirmām. Būvnieki zaudē pamatu ticēt valstij kā godīgam partnerim līgumsaistību izpildē.
Puriņš norāda, ka līdz šim notikušajās sarunās nav saņemtas garantijas, ka, atliekot lielāko daļu darbu uz nākamo un 2005.gadu, šī vai cita valdība pildīs līgumos paredzētās saistības.
Noslēgtie līgumi starp Iekšlietu ministriju un būvfirmām joprojām ir spēkā un to izpildes kavēšanās vienīgais iemesls ir valdības 1.aprīļa sēdē nolemtais pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu slēgto līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību, kā arī pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes, norādīja Puriņš.
Jau ziņots, ka IeM joprojām nav norēķinājusies ar vairākiem būvuzņēmumiem par paveiktajiem darbiem austrumu robežas izbūvē. Valsts ieņēmumu dienests par paveiktajiem būvdarbiem ir pieprasījis nomaksāt nodokļus, lai gan IeM nav par tiem norēķinājusies ar būvniekiem.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA