Austrumu robežas būvnieki gatavi tiesāties ar Iekšlietu ministriju
2.septembrī Latvijas Būvnieku asociācijas telpās notika preses konference, kuras ietvaros klātesošos ar savu viedokli iepazīstināja asociācijas prezidents Viktors Puriņš un zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs.
2.septembrī Latvijas Būvnieku asociācijas telpās notika preses konference, kuras ietvaros klātesošos ar savu viedokli iepazīstināja asociācijas prezidents Viktors Puriņš un zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs.
Vonsoviča kungs informēja, ka Iekšlietu ministrijas priekšlikumi būvuzņēmumiem nav pieņemami, tāpēc nolemts vērsties tiesā, lai panāktu parāda piedziņu un līgumsaistību izpildi.
Par austrumu robežas apbūvi tikuši noslēgti 17 līgumi, no kuriem uz šo brīdi neviens nav lauzts, taču jau piekto mēnesi neskaidrības tiek risinātas pārrunu ceļā, kuras nav devušas būvnieku cerēto rezultātu. Būvnieki savas līgumā paredzētās saistības ir izpildījuši, taču pasūtītājs ne. Pasūtītājs piedāvā iesāktos darbus atlikt līdz 2005.gadam, taču, Vonsovičaprāt, nevaram būt droši, ka arī tad sekas nebūs līdzīgas kā tagad.
Būvnieku asociācijas prezidents Puriņa kungs sacīja: "Valsts būvniecības nozares darbiniekus nepelnīti ir pataisījuši par blēžiem un krāpniekiem." Uz robežas ir ieguldīts liels darbs un līdzekļi, taču būvfirmas par to vēl nav saņēmušas. Ir skaidrs, ka firmām ir jāmaksā algas darbiniekiem no iekrājumiem. Situācija kļūst absurda, jo Valsts ieņēmumu dienests ir pieprasījis būvfirmām samaksāt nodokļus par veiktajiem darbiem, kaut arī pati valsts firmām ir parādā daudz vairāk. Interesanti, ka būvfirmas, kas valstij nav samaksājušas nodokļus, nedrīkst piedalīties tālākajos konkursos. Līdz ar to veidojas bezizejas situācija.
Puriņa kungs uzskata, ka valdības taupības režīms ir saprotams un pat atbalstāms, taču nav normāli, ka tādejādi būvnieki tagad tiek "vazāti aiz deguna". Viņaprāt, vairākas būvfirmas būtu pat gatavas uz kādu laiku atlikt maksājumus, ja vien skaidri būtu noteikts, cik ilgs būs šis laiks. Pie tam- ministrija necenšas to risināt.
Vaicāts par līgumu finansiālo pusi, Vonsoviča kungs atklāj, ka austrumu robežas kopējais līgumu apjoms ir 21 miljons latu, taču laušanas gadījumā valstij tiktu nodarīti zaudējumi 4 miljonu latu apmērā.
Puriņa kungs teica, ka būvfirmas nevēlas tiesāties un taisīt skandālus, bet tikai saņemt naudu par godīgi padarītu darbu. Diemžēl izskatās, ka vienīgais veids, kā to izdarīt ir tiesas ceļā.
Viktors Puriņš ir negatīvi noskaņots pret valsts attieksmi kopumā. Viņš uzskata, ka šobrīd valdība strādā, lai iebiedētu pilsoņus, taču tāda attieksme nav normāla. Arī jautājumi par Būvniecības uzraudzības biroja izveidi Valsts kancelejas pakļautībā būvniekiem ir nesaprotami. Piemēram, prasība, ka uzraudzības biroja vadītāja amata kandidātam ir jābūt ar vismaz 1 gadu ilgu pieredzi nozarē ir neloģisks, jo ir skaidrs, ka viens gads ir pārāk īss laika posms, lai spētu izprast procesus. Puriņa kungs uzskata, ka valstij ir jārada vide, lai uzņēmējiem būtu vieglāk strādāt, nevis jācenšas iebiedēt ar dažādiem lēmumiem.
Linda Tunte,
www.building.lv
Vonsoviča kungs informēja, ka Iekšlietu ministrijas priekšlikumi būvuzņēmumiem nav pieņemami, tāpēc nolemts vērsties tiesā, lai panāktu parāda piedziņu un līgumsaistību izpildi.
Par austrumu robežas apbūvi tikuši noslēgti 17 līgumi, no kuriem uz šo brīdi neviens nav lauzts, taču jau piekto mēnesi neskaidrības tiek risinātas pārrunu ceļā, kuras nav devušas būvnieku cerēto rezultātu. Būvnieki savas līgumā paredzētās saistības ir izpildījuši, taču pasūtītājs ne. Pasūtītājs piedāvā iesāktos darbus atlikt līdz 2005.gadam, taču, Vonsovičaprāt, nevaram būt droši, ka arī tad sekas nebūs līdzīgas kā tagad.
Būvnieku asociācijas prezidents Puriņa kungs sacīja: "Valsts būvniecības nozares darbiniekus nepelnīti ir pataisījuši par blēžiem un krāpniekiem." Uz robežas ir ieguldīts liels darbs un līdzekļi, taču būvfirmas par to vēl nav saņēmušas. Ir skaidrs, ka firmām ir jāmaksā algas darbiniekiem no iekrājumiem. Situācija kļūst absurda, jo Valsts ieņēmumu dienests ir pieprasījis būvfirmām samaksāt nodokļus par veiktajiem darbiem, kaut arī pati valsts firmām ir parādā daudz vairāk. Interesanti, ka būvfirmas, kas valstij nav samaksājušas nodokļus, nedrīkst piedalīties tālākajos konkursos. Līdz ar to veidojas bezizejas situācija.
Puriņa kungs uzskata, ka valdības taupības režīms ir saprotams un pat atbalstāms, taču nav normāli, ka tādejādi būvnieki tagad tiek "vazāti aiz deguna". Viņaprāt, vairākas būvfirmas būtu pat gatavas uz kādu laiku atlikt maksājumus, ja vien skaidri būtu noteikts, cik ilgs būs šis laiks. Pie tam- ministrija necenšas to risināt.
Vaicāts par līgumu finansiālo pusi, Vonsoviča kungs atklāj, ka austrumu robežas kopējais līgumu apjoms ir 21 miljons latu, taču laušanas gadījumā valstij tiktu nodarīti zaudējumi 4 miljonu latu apmērā.
Puriņa kungs teica, ka būvfirmas nevēlas tiesāties un taisīt skandālus, bet tikai saņemt naudu par godīgi padarītu darbu. Diemžēl izskatās, ka vienīgais veids, kā to izdarīt ir tiesas ceļā.
Viktors Puriņš ir negatīvi noskaņots pret valsts attieksmi kopumā. Viņš uzskata, ka šobrīd valdība strādā, lai iebiedētu pilsoņus, taču tāda attieksme nav normāla. Arī jautājumi par Būvniecības uzraudzības biroja izveidi Valsts kancelejas pakļautībā būvniekiem ir nesaprotami. Piemēram, prasība, ka uzraudzības biroja vadītāja amata kandidātam ir jābūt ar vismaz 1 gadu ilgu pieredzi nozarē ir neloģisks, jo ir skaidrs, ka viens gads ir pārāk īss laika posms, lai spētu izprast procesus. Puriņa kungs uzskata, ka valstij ir jārada vide, lai uzņēmējiem būtu vieglāk strādāt, nevis jācenšas iebiedēt ar dažādiem lēmumiem.
Linda Tunte,
www.building.lv