Autoceļu direkcija veiks pie Straupes iegruvušā ceļa ģeotehnisko izpēti
Latvijas Autoceļu direkcija (LAD) aizvadītajā nedēļā iebrukušajam autoceļa Straupe-Lēdurga posmam noteikusi ģeotehnisko izpēti, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Daiga Mežpuķe.
Latvijas Autoceļu direkcija (LAD) aizvadītajā nedēļā iebrukušajam autoceļa Straupe-Lēdurga posmam noteikusi ģeotehnisko izpēti, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Daiga Mežpuķe.
Ģeotehniskās izpētes laikā paredzēts ar zondēšanas metodi noskaidrot grunts slāņu blīvumu zem autoceļa, noteikt vēlamos materiālus ceļa atjaunošanai un izpētīt autoceļu plašākā posmā, lai konstatētu iespējamās jaunu iegruvumu vietas.
Ja ģeotehniskā inspekcija uzrādīs, ka jauni ceļa iegruvumi nav paredzami, plānots, ka iegruvušais ceļa posms tiks aizbērts ar piemērotu materiālu, lai tiktu atjaunota transporta satiksme.
Šobrīd, lai izvairītos no satiksmes negadījumiem, iegruvušais ceļa posms joprojām ir slēgts satiksmei.
LETA jau ziņoja, ka autoceļa Straupe-Lēdurga posms iegruva aizvadītajā nedēļā pazemes ūdeņu dēļ. LAD eksperti iegruvušā ceļa posma apskatē pamanījuši, ka ap aptuveni septiņus metrus plato un vairāk nekā 1,5 metrus dziļo bedri 12 metru diametrā uz ceļa izveidojušās plaisas, kas liecina, ka ceļa iegruvums var progresēt.
Ņemot vērā uz ceļa izveidojušās plaisas, ceļa atjaunošanu sarežģī arī iespējas izmantot tehniku, jo pastāv bažas, ka saplaisājušais ceļš var neizturēt smagsvara speciālās tehnikas svaru un iegrūt vēlreiz.
Rajonā, kurā atrodas iegruvušais ceļa posms, zemes iegruvumi esot samērā bieža parādība - pirms 4-5 gadiem līdzīgs iegruvums izveidojās divus metrus no ceļa. Līdzīgi iegruvumi veidojušies arī citur tuvākajā apkārtnē. Lielākās iegruvumu radītās bedres pat sasniedz astoņu metru dziļumu.
Iegruvums atrodas netālu no Latvijā vienīgajiem pazemes ezeriem, kas atrodas "Vējiņos", un Vējiņu alām, kas ir populārs tūrisma objekts. Arī pļavā, kas atrodas abās pusēs autoceļam, ir vairāki kriteņu tipa iegruvumi, tie raksturīgi šim apvidum jau ilgus gadus.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA
Ģeotehniskās izpētes laikā paredzēts ar zondēšanas metodi noskaidrot grunts slāņu blīvumu zem autoceļa, noteikt vēlamos materiālus ceļa atjaunošanai un izpētīt autoceļu plašākā posmā, lai konstatētu iespējamās jaunu iegruvumu vietas.
Ja ģeotehniskā inspekcija uzrādīs, ka jauni ceļa iegruvumi nav paredzami, plānots, ka iegruvušais ceļa posms tiks aizbērts ar piemērotu materiālu, lai tiktu atjaunota transporta satiksme.
Šobrīd, lai izvairītos no satiksmes negadījumiem, iegruvušais ceļa posms joprojām ir slēgts satiksmei.
LETA jau ziņoja, ka autoceļa Straupe-Lēdurga posms iegruva aizvadītajā nedēļā pazemes ūdeņu dēļ. LAD eksperti iegruvušā ceļa posma apskatē pamanījuši, ka ap aptuveni septiņus metrus plato un vairāk nekā 1,5 metrus dziļo bedri 12 metru diametrā uz ceļa izveidojušās plaisas, kas liecina, ka ceļa iegruvums var progresēt.
Ņemot vērā uz ceļa izveidojušās plaisas, ceļa atjaunošanu sarežģī arī iespējas izmantot tehniku, jo pastāv bažas, ka saplaisājušais ceļš var neizturēt smagsvara speciālās tehnikas svaru un iegrūt vēlreiz.
Rajonā, kurā atrodas iegruvušais ceļa posms, zemes iegruvumi esot samērā bieža parādība - pirms 4-5 gadiem līdzīgs iegruvums izveidojās divus metrus no ceļa. Līdzīgi iegruvumi veidojušies arī citur tuvākajā apkārtnē. Lielākās iegruvumu radītās bedres pat sasniedz astoņu metru dziļumu.
Iegruvums atrodas netālu no Latvijā vienīgajiem pazemes ezeriem, kas atrodas "Vējiņos", un Vējiņu alām, kas ir populārs tūrisma objekts. Arī pļavā, kas atrodas abās pusēs autoceļam, ir vairāki kriteņu tipa iegruvumi, tie raksturīgi šim apvidum jau ilgus gadus.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA