Autoceļu finansējuma fondu 2009. gadam "apcērp" par 66 miljoniem latu
Foto: Autoceļu finansējuma fondu 2009. gadam "apcērp" par 66 miljoniem latu
Sakarā ar nepārtrauktajiem budžeta grozījumiem un taupības režīmu nākamgad cietīs arī valsts autoceļu finansējums un līdz ar to ceļu kvalitāte, ziņo "Dienas Bizness".
Sakarā ar nepārtrauktajiem budžeta grozījumiem un taupības režīmu nākamgad cietīs arī valsts autoceļu finansējums un līdz ar to ceļu kvalitāte.
Nākamgad visam valsts autoceļu tīklam finansējums plānots 135 miljonu latu apmērā - tas ir par 20 % jeb 30 miljoniem latu mazāk, nekā bijis piešķirts šogad, Db pastāstīja a/s Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Tālis Straume. Vēl var teikt, ka nākamgad visiem valsts autoceļiem tiks piešķirts tikai tikpat daudz, cik Rīgā investēts vienā projektā - jaunā Dienvidu tilta būvniecībā.
T. Straume teica: "Ja tas ir viss samazinājums, tad nebūs tik traki, tomēr, iespējams, finansējums vēl tiks samazināts - tad būs lielas problēmas." Viņš norādīja, ka vēl nav sadalīts, kuriem projektiem tiks atņemts finansējums, tomēr piebilda, ka cietīs esošo ceļu kvalitāte, jo samazināsies iespējas uzturēt un labot ceļus.
Solīta makā nekrīt
Jāpiebilst, ka vēl šī gada marta beigās satiksmes ministrs Ainārs Šlesers solīja, ka nākamajos gados finansējums autoceļu tīklam tikai pieaugs un nekādā gadījumā netiks samazināts. Toreiz (Db 28.03.) A. Šlesers teica, ka 2009. gadā autoceļu tīklam paredzēts atvēlēt jau 201 miljonu latu, kas būtu par 20 % vairāk nekā šogad, tomēr tagad finansējums pat nepaliks šī gada līmenī, bet tiks vēl samazināts. Līdz ar to finansējums nākamgad būs vēl nedaudz mazāks, nekā bija apgūts 2007. gadā. Kopumā, ja salīdzina solītā finansējuma datus ar piešķirto finansējumu, atšķirība ir 66 miljoni latu. Jāpiebilst arī, ka dati ir uzrādīti tikai par valsts autoceļu finansējumu, tomēr Satiksmes ministrija ik gadu piešķir līdzekļus arī pašvaldībām, kas nākamgad arī tiks samazināti. Ministrijas viedokli finansējuma jautājumā Db noskaidrot neizdevās.
Svarīgi atzīmēt, ka šogad iezīmējās tendence, kad civilās būvniecības uzņēmumi aktīvi iesaistījās ceļu būvē. Acīmredzot noklausījās A. Šlesera solījumus par finansējuma palielinājumu, saskatīja potenciālu ceļu būvniecībā. Taču tagad arī šīs kompānijas nonāks strupceļā - gaidītā finansējuma palielinājuma vietā uzņēmējus sagaidīs līdzekļu samazinājums, un būs jāmeklē atkal jaunas nišas.
Bezdarbs var augt
Savukārt ceļu būves uzņēmuma SIA Roadeks līdzīpašnieks Guntis Rāvis Db pauda savu sašutumu par finansējuma samazinājumu un teica, ka nesaprot, "caur kuru vietu valsts sildīs ekonomiku". Viņš sacīja: "Skatoties ziņas un visus šos valdības šovus, man nav skaidrs, no kurienes tad plānots ņemt nodokļus, ja neko nebūvēs un neattīstīs." Viņš arī piebilda, ka, šādi turpinot, bezdarba līmenis nākamā gada vidū sasniegs vismaz 12 %, jo visi ekonomiskie procesi būs apstājušies. G. Rāvis kapitāldaļas uzņēmumā SIA Roadeks iegādājās šovasar un prognozēja, ka ceļus jau vajadzēs vienmēr.
Nākamgad visam valsts autoceļu tīklam finansējums plānots 135 miljonu latu apmērā - tas ir par 20 % jeb 30 miljoniem latu mazāk, nekā bijis piešķirts šogad, Db pastāstīja a/s Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Tālis Straume. Vēl var teikt, ka nākamgad visiem valsts autoceļiem tiks piešķirts tikai tikpat daudz, cik Rīgā investēts vienā projektā - jaunā Dienvidu tilta būvniecībā.
T. Straume teica: "Ja tas ir viss samazinājums, tad nebūs tik traki, tomēr, iespējams, finansējums vēl tiks samazināts - tad būs lielas problēmas." Viņš norādīja, ka vēl nav sadalīts, kuriem projektiem tiks atņemts finansējums, tomēr piebilda, ka cietīs esošo ceļu kvalitāte, jo samazināsies iespējas uzturēt un labot ceļus.
Solīta makā nekrīt
Jāpiebilst, ka vēl šī gada marta beigās satiksmes ministrs Ainārs Šlesers solīja, ka nākamajos gados finansējums autoceļu tīklam tikai pieaugs un nekādā gadījumā netiks samazināts. Toreiz (Db 28.03.) A. Šlesers teica, ka 2009. gadā autoceļu tīklam paredzēts atvēlēt jau 201 miljonu latu, kas būtu par 20 % vairāk nekā šogad, tomēr tagad finansējums pat nepaliks šī gada līmenī, bet tiks vēl samazināts. Līdz ar to finansējums nākamgad būs vēl nedaudz mazāks, nekā bija apgūts 2007. gadā. Kopumā, ja salīdzina solītā finansējuma datus ar piešķirto finansējumu, atšķirība ir 66 miljoni latu. Jāpiebilst arī, ka dati ir uzrādīti tikai par valsts autoceļu finansējumu, tomēr Satiksmes ministrija ik gadu piešķir līdzekļus arī pašvaldībām, kas nākamgad arī tiks samazināti. Ministrijas viedokli finansējuma jautājumā Db noskaidrot neizdevās.
Svarīgi atzīmēt, ka šogad iezīmējās tendence, kad civilās būvniecības uzņēmumi aktīvi iesaistījās ceļu būvē. Acīmredzot noklausījās A. Šlesera solījumus par finansējuma palielinājumu, saskatīja potenciālu ceļu būvniecībā. Taču tagad arī šīs kompānijas nonāks strupceļā - gaidītā finansējuma palielinājuma vietā uzņēmējus sagaidīs līdzekļu samazinājums, un būs jāmeklē atkal jaunas nišas.
Bezdarbs var augt
Savukārt ceļu būves uzņēmuma SIA Roadeks līdzīpašnieks Guntis Rāvis Db pauda savu sašutumu par finansējuma samazinājumu un teica, ka nesaprot, "caur kuru vietu valsts sildīs ekonomiku". Viņš sacīja: "Skatoties ziņas un visus šos valdības šovus, man nav skaidrs, no kurienes tad plānots ņemt nodokļus, ja neko nebūvēs un neattīstīs." Viņš arī piebilda, ka, šādi turpinot, bezdarba līmenis nākamā gada vidū sasniegs vismaz 12 %, jo visi ekonomiskie procesi būs apstājušies. G. Rāvis kapitāldaļas uzņēmumā SIA Roadeks iegādājās šovasar un prognozēja, ka ceļus jau vajadzēs vienmēr.