Ažiotāža ap cementu. Pamatota vai "izdomāta"
Par cementa krīzi presē informācijas bija daudz – tas bija gards kumosiņš masu medijiem, kuri šo problēmu interpretēja atkarībā no sapratnes un iepriekš definētā uzstādījuma
Foto: Ažiotāža ap cementu. Pamatota vai "izdomāta"; autors: Ažiotāža ap cementu. Pamatota vai "izdomāta"Par cementa krīzi presē informācijas bija daudz – tas bija gards kumosiņš masu medijiem, kuri šo problēmu interpretēja atkarībā no sapratnes un iepriekš definētā uzstādījuma. Taču visprātīgāk ir ļaut runāt pašiem procesa dalībniekiem, šai gadījumā cementa ražotājiem, kas profesionāli pārzin nozari labāk kā politiķi un žurnālisti.
Uz sarunu www.building.lv aicināja Latvijas uzņēmuma CEMEX (Latvijas cementa tirgus līderis, aizņemot vairāk kā 60% no kopējās tirgus) valdes priekšsēdētāju Juri Reisonu.
Cieta tie, kas bija Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu klienti
Juris Reisons, uzņēmuma CEMEX valdes priekšsēdētājs uzskata, ka plaši patērētais apzīmējums - cementa krīze – ir pārāk spekulatīvs apzīmējums. Vairāk patiesībai atbilstu formulējums - pirms pāris mēnešiem tirgū bija vērojams cementa deficīts un deficīta iemesli nebija meklējami Latvijā, bet gan ārpus tās.
Strauji cementa cenas tajā laikā pacēlās Krievijā - līdz pat 80 dolāriem tonnā (Latvijā vidējā cementa cena ir 29 Ls tonnā), līdz ar to no Lietuvas tirgus pazuda Baltkrievijā un Krievijā ražotais cements, kura īpatsvars Lietuvas tirgū līdz šim bija aptuveni 200 000 tonnas gadā. Lietuva pārstāja piegādāt cementu Latvijai, jo radās problēmas ar piegādes apjomiem, un šis jautājums tika apspriests Lietuvas valdības līmenī, dodot netiešas norādes ražotājiem, kas liedza zināmu laika periodu cementu piegādāt Latvijas tirgum. Igaunijā situācija bija līdzīga.
Vēlamies to atzīt vai nē, bet Baltijas cementa tirgus ir saistīts. Latvijā aptuveni 60 procenti no cementa tirgus nosedz CEMEX produkcija, pārējo aizpilda ievestais cements no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā cementa deficīta apstākļos cieta tie uzņēmumi, kuri bija Lietuvas vai Igaunijas cementa ražotāju klienti. Aziotāžu un deficītu izmantoja arī mazumtirgotāji, paceļot cenas cementam.
Juris Reisons: "Vēlētos uzsvērt, ka CEMEX cementa deficīta periodu neizmantoja, lai paceltu cenas. Tās tika saglabātas nemainīgas, lai gan normāla tirgus apstākļos to vajadzētu darīt. Cementa deficītu sev par labu izmantoja tirgotāji, ceļot apgrozījumu, zaudētāji savukārt bija būvniecības uzņēmumi.
CEMEX klientiem solītās cementa piegādes noritēja precīzi laikā un cementa deficīta periodā nesaņēmām nevienu pretenziju no saviem klientiem. Uztraucās citu kompāniju klienti. Diemžēl, mums nebija iespēju strauji palielināt ražošanas apjomus, lai mazinātu to cementa deficītu, ko izraisījušas sarukušās cementa piegādes no Lietuvas un Igaunijas. Ražošanas gada plānu CEMEX bija izpildījis jau 10 novembrī.
Gribētos iebilst presē izskanējušam, absolūti nekorektajam apgalvojumam, ka cementa krīzi valstī radījuši Brocēni – privāts uzņēmums. Tik globālas problēmas izraisīt nav spēkos nevienam privātam uzņēmumam. Tas bija nepamatots uzbrukums uzņēmumam presē – it kā CEMEX ar nodomu bremzē cementa ražošanu, lai paceltu tā cenas tirgū.
Cenas celsim tikai nākamajā gadā par 20 procentiem. Jaunajos līgumos ar klientiem ir paredzēts cementa cenu kāpumu, ierēķinot inflācijas pieaugumu. Cenas pamazām izlīdzināsies ar pārējām Baltijas valstīm, kur cements pašlaik ir dārgāks."
CEMEX nākamgad plāno saražot aptuveni 400 tūkstošus tonnu cementa. Tas ir par aptuveni 220 tūkstošiem tonnu mazāk, nekā Latvijas tirgum nepieciešams. Pārējo tirgu grasās aizņemt Igaunijas rūpnīcas Kunda Nordic Tsement oficiālais pārstāvis Latvijā Baltik salve, kā arī piegādātāji no Lietuvas.
CEMEX valdes priekšsēdētājs Juris Reisons: "Līgumu ar CEMEX var slēgt jebkurš, taču priekšroka tiks dota esošajiem ilgtermiņa klientiem, tātad cementa deficīts ik pa laikam tirgū varētu rasties arī turpmāk."
Turpinājums sekos.