Bērnu laukums – ieguldījums nākotnei
Dārza zonējuma shēmā noteikti ir jāparedz vieta arī rotaļu zonai, jo praktisks saimnieks savu ģimenes ligzdu vij ne tikai tuvākajiem gadu desmitiem, bet domā arī par nākamajām paaudzēm. Svarīgi, lai spēļvieta sagādātu bērnam prieku, tāpēc ir vērts jau laikus noskaidrot, kas bērnam attiecīgajā attīstības posmā vislabāk patiks. Atcerieties, ka ne visas būves, kas jums šķiet pietiekami glītas un koptajā daiļdārzā iederīgas, patiks arī bērniem! Ideāli, ja rotaļlaukumu vecāki veido kopā ar bērniem un iepriekš apsver, kādai tai vajadzētu būt. Tad varēsiet nodrošināt bērniem dārzā vislabvēlīgākās attīstības iespējas.
Saules apspīdēts stūrītis
Plānojot bērnu rotaļu zonu, vispirms jāsāk ar visu gruntsgabala plusu un mīnusu izpēti dabā, dažādu faktoru izvērtēšanu, kā, piemēram, aizsardzība no transporta līdzekļiem, ielas vai ceļa putekļiem un trokšņa, kā arī nevēlamu garāmgājēju apdraudējuma, gaismas un ēnas mija visas dienas garumā (rotaļu laukumu nevajadzētu paredzēt ēku ziemeļu pusē), tuvumā augošie krūmi un koki un aizsardzība no caurvēja. Bērnu rotaļu zonai jābūt labi pārskatāmai no mājas – vislabāk no virtuves vai viesistabas loga vai arī kāda loga, kas caurskatāms no virtuves durvīm. Ja šādas iespējas nav, tad bērnu spēlēšanās jāparedz vietā, kas labi pārskatāma no terases vai atpūtas vietas dārzā.
Bērnu rotaļu zona jācenšas novietot pilnā saules apgaismojumā (vislabākā vieta ir tā, ko apspīd gan rīta, gan vakara saule), jo ultravioletajam starojumam piemīt dabiska baktericīda un dezinficējoša iedarbība. Turklāt, saules apspīdēts, rotaļu laukums ātrāk iesilst pēc rīta vēsuma un straujāk apžūst pēc lietavām.
Foto: Bērnu laukums – ieguldījums nākotnei; autors: Bērnu laukums – ieguldījums nākotnei
Laukuma ierobežošana un augu izvēle
Katrai rotaļu iekārtai ir jāplāno obligātā drošības josla – proti, attālums, kādā šīs ierīces atļauts izvietot citu no citas, tostarp dažādiem arhitektūras elementiem, kas veido dārza telpu, piemēram, celiņiem, apgaismes ķermeņiem un citiem dārza izskaistinājumiem. Mazie cilvēciņi ir ļoti kustīgi. Ja rotaļu stūrīti nevar attālināt no ielas vai ceļa, tad drošības apsvērumu dēļ ap laukumu jāierīko dzīvžogs, žogs vai vīteņaugu režģis. Nožogojums jābūvē arī tad, ja rotaļu vietas tuvumā atrodas krāšņumaugu dobes.
Pie bērnu rotaļu laukuma jāstāda krūmi ar ēdamām ogām, piemēram, upenes, sarkanās jāņogas, ēdamie sausserži, korintes vai arī koši dekoratīvie krūmi – spirejas, klinšrozītes, forsītijas, filadelfi, alpīnās vērenes. Aromātiski augi, piemēram, āboliņš, sārmenes, lavanda varētu nevajadzīgi piesaistīt bites. Noteikti jāizvairās no ērkšķainiem augiem, piemēram, bārbelēm, vilkābelēm, mahonijām, rozēm, kadiķiem, robīnijām, ērkšķogām, jo var gadīties, ka kāds enerģijas pārpilns zeperis, dauzoties tajos ieskrien. Nedrīkst stādīt arī indīgus augus – īves, zalktenes, kurpītes, eņģeļtaures. Aizsardzībai no vēja var izveidot vīteņu režģi ar mežvīteņiem, aktinīdijām, vīteņhortenzijām vai citronliānām.
Foto: Bērnu laukums – ieguldījums nākotnei; autors: Bērnu laukums – ieguldījums nākotnei
Nodarbes dažāda vecuma bērniem
Spēļvieta var atrasties dzīvojamās zonas tuvumā vai arī ietilpt šajā zonā. Katrā vecumā bērniem ir atšķirīgas intereses, tāpēc rotaļu laukumus un arī aprīkojumu parasti dala grupās atbilstoši bērnu vecumam un viņu fiziskajām spējām. Mazākās ierīces paredzētas lietošanai bērniem no viena līdz sešu gadu vecumam, savukārt lielākas ierīces, kas domātas skolēnu un tīņu rotaļām, ir bērniem no sešu līdz 15 gadu vecumam.
Mazuļiem (no viena līdz trim gadiem) domātās ierīces ir zemākas, mazāka izmēra. Mazākajiem bērniem aizvien patīk cept kūkas un būvēt pilis smilšu kastē, iepazīt dažādus materiālus (ūdens, smilts, metāls, koks, plastmasa), faktūras, krāsas, garšas, smaržas, līdzsvara un telpas izjūtu. Bērniem no trīs līdz sešu gadu vecumam patīk iejusties dažādos tēlos un spēlēt lomu spēles (atdarināt vecākus), viņiem saistošāki šķiet rotaļu namiņi, kur var paslēpties no pasaules un spēlēties ar lellēm. Tāpat viņiem saistoša ir izšūpošanās ar šūpolēm, šļūkšana pa nelielu slidkalniņu, vizināšanās ar karuseli (šī ierīce palīdz attīstīt līdzsvara izjūtu). Lielāki bērni ir aktīvāki, viņi vēlas lodāt, kāpt, sacensties un vingrināties un vairs negrib spēlēt nekādas bērnišķīgas spēlītes, jo viņi taču jūtas jau lieli. Tad vajadzētu dārzā izvietot virvju pinumus kāpelēšanai, dažādus rotējošus elementus kustību koordinācijas attīstīšanai; tīņiem patiks dažādas atpūtas vietiņas – štābi – pasēdēšanai, kur var apspriest dažādus noslēpumus.
Foto: Bērnu laukums – ieguldījums nākotnei; autors: Bērnu laukums – ieguldījums nākotnei
Virsmu seguma materiāli
Materiāls rotaļu laukumiem var būt dažāds – koks, plastmasa, metāls. Kāpelēšanas ierīcēm labi noder virves un resnas auklas.
Bērnu rotaļu laukumu ieseguma materiāli var būt zāliens, smilts, grants, priežu šķeldas mulča, kā arī gumijotas virsmu ieseguma plāksnes, kas domātas speciāli bērnu rotaļu laukumiem. Irdeno materiālu uzber 15 – 30 cm biezā slānī uz noblietētas grunts, kas noklāta ar ģeotekstilu. Šis segums atkarībā no ekspluatācijas intensitātes ik pa laikam ir jāatjauno.
Zāliens ir ļoti piemērots kustību rotaļām, taču zem šūpolēm vai kāpelējamām iekārtām tas nav tik izturīgs, tādējādi bojātajās vietās parādās bedre, kurās lietus laikā krājas peļķes. Smilts, grants un šķelda ir lētākie ieseguma materiāli. Gumijotās plāksnītes rotaļlaukumu segumā ir visvieglāk kopjamas, mīkstas, labi absorbē iespējamos triecienus, vienmēr kārtīgas, bet dārgas (cena – vidēji 30 lati par kvadrātmetru).
Der zināt
- Rotaļlaukumā noteikti jābūt smilšu kastei. Bērniem patīk rotaļāties smiltīs un iepazīties ar to daudzveidīgajām un neparastajām īpašībām. Smilts priekšrocība ir tā, ka to var sajaukt ar ūdeni. Rokot, berot un būvējot, bērni attīsta gan roku veiklību, gan fantāziju. Ja smilšu kastē ir iebērtas tīras smiltis un tvertni no dzīvnieku viesošanās sargā vāks vai siets, bērns var rotaļāties smiltiņās jau pirmajā dzīves gadā.
- Šūpotnes bērnu iepriecina un nomierina, iespējams tāpēc, ka tas zemapziņā atsauc atmiņā šūpošanu un aijāšanu rokās, klēpī, šūpulī. Bez tam šūpošanās ir cieši saistīta ar bērna vestibulāro aparātu, kura attīstīšana un trenēšana ietekmē visu smadzeņu darbību un tam mūsdienu straujajā dzīves ritmā ir liela nozīme.
Foto: Bērnu laukums – ieguldījums nākotnei; autors: Bērnu laukums – ieguldījums nākotnei
Jebkura kāpšana un kāpelēšana saistīta ar stiepšanos un mēģinājumiem aizsniegt to, kas ir augstāk par viegli aizsniedzamo līmeni. Šajā procesā bērnā attīstās izdoma un spēja dažādākās ārējās iespējas izmantot tam, lai sasniegtu savu mērķi. Lai veicinātu daudzveidīgas treniņu iespējas, kā arī mazajiem būtu iespēja mainīt nodarbes, mūsdienās ražotāji kāpelējamās konstrukcijas parasti veido no pamatīgiem vertikāliem balstiem un pāris šķērskokiem, kuros iestiprina virvi, apļus, tīklu, dažādas kāpnītes un citus visdažādāko formu vingrošanas rīkus. Jāatzīst, ka lauku mājās dažkārt šim nolūkam joprojām kalpo teju visi izkāpelējamie lielie koki, savukārt pilsētās māju pagalmos bērniem nereti jāiztiek ar padomju laikos būvētām dzelzs ierīcēm, kas arvien tiek pielabotas un krāsotas, taču ir novecojušas un neatbilst Eiropas standartiem un drošības noteikumiem. Bet bērni taču ir pelnījuši pašu labāko!
Teritorija un minimums
Ja dārza platība un rocība atļauj, bērnu rotaļu laukumā būtu jāparedz šūpoles, slidkalniņš, piedzīvojumu mājiņa, kāpelējams elements, tīklu sienas, piramīdas, kas kopumā varētu aizņemt vidēji 200 kvadrātmetru. Ja teritorija ir mazāka, tur vajadzētu būt vismaz šūpolēm, smilšu kastei, rotaļu mājiņai vai indiāņu vigvamam un vēl brīvai zāliena platībai, kur no sirds var izskrieties un izdauzīties.
Vairāk informācijas: www.ekju.lv