Būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju
Foto: Būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju
Ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, Būvvaldes izsniegtā būvatļauja vienlaicīgi uzskatāma arī par koku ciršanas atļauju. Pirms būvatļaujas saņemšanas par koku ciršanu pilsētas teritorijā nepieciešams atlīdzināt zaudējumus par dabas daudzveidības samazināšanu.
02.05.2012. Ministru kabineta noteikumi Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" paredz vienotu metodiku zaudējumu aprēķināšanai par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu ārpus meža pilsētas teritorijā, kā arī gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība nav jāmaksā.
Atļauja vairs nav nepieciešama tādu koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem. Noteikumos ir atvieglota bīstamu koku ciršanas kārtība, paredzot, ka atļauja nav nepieciešama, gadījumos, kad koks ir jānocērt, lai neapdraudētu cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība. Šādos avārijas gadījumos pirms nozāģēšanas nepieciešams veikt koku fotofiksāciju no trim skatu punktiem un vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
Gadījumos, kad tiks ierosināta aizsargājama koka nociršana aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršana būs nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamu dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību. Kā arī, ja koks ir sasniedzis 60% apmēru no īpaši aizsargājama koka caurmēra, pašvaldība atļauju koka ciršanai izsniedz tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Šī prasība iekļauta, lai no nociršanas pasargātu resnus, ainavā vērtīgus kokus, kas nākotnē varētu sasniegt dižkoka apmērus.
Savukārt, ja koka ciršana paredzēta teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi (un tās aizsargjoslā), tad pašvaldība atļauju koka ciršanai izsniedz pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma saņemšanas.
Atlīdzības apmēra noteikšanas kārtība atkarīga no koka diametra 1,3 m augstumā no sakņu kakla, koka sugas, koka nociršanas iemesla, no apdzīvotās vietas statusa, no koka atrašanās vietas vai koks aug pilsētas centrā, vecpilsētā, vai pārējā pilsētas daļā, kā arī no pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā koeficienta (robežās no nulles līdz vienam), izvērtējot apstādījumu apjomu un stāvokli pilsētā.
Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumi Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", kas nosaka kārtību koku ciršanai ārpus meža, metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā un gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.
Plašāks skaidrojums par koku grozījumiem noteikumos atrodams Būvvaldes interneta mājaslapā sadaļā "Informatīvie materiāli" vai sazinoties ar Būvvaldes Apstādījumu saglabāšanas inspekciju pa tel. 67012976 vai e-pastā buvvalde@riga.lv.