Būvniecības kultūra pieklibo
"Arhitekts vēlas būt drošs, ka visas projektā ietvertās lietas tiks atbilstoši ievērotas un norādītie materiāli izmantoti, tātad, būvnieks būs zinošs un prasmīgs," tā portāla Building.lv rīkotajā diskusijā par hidroizolācijas nozīmi celtniecības procesā, uzsvēra arhitekts Juris Poga, Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis.
Viens no jautājumiem, kas rūp arhitektiem, ir fakts, ka, piedaloties iepirkumu konkursos un izstrādājot savus piedāvājumus, būvnieki ne vienmēr ņem vērā arhitekta projektā ietverto. Tajā skaitā tie ir arī hidroizolācijas risinājumi. "Tīri teorētiski projektā var iezīmēt visu ko, taču arhitektam būtu jāzina, kādus materiālus viņš izvēlas, kādi ir to parametri utt. Cita lieta ir, kad būvnieki, vēloties iegūt pasūtījumu par zemāko cenu, savā piedāvājumā vienkārši daudzas lietas izņem laukā kā nevajadzīgas. Rezultātā izrādās, ka daudzām pozīcijām nauda vienkārši nav paredzēta, jo cena, par kādu noslēgts būvniecības līgums, atšķiras no tās, kas paredzēta arhitekta projektā," sacīja J. Poga. Paskaidrojot tuvāk, viņš minēja reālu piemēru no savas prakses. "Nesen, piedaloties kādā iepirkumu konkursā, iesniedzu divus piedāvājumus projektēšanas darbiem. Sarakstīju visu atbilstoši noteikumiem plus arī to, kas man vēl likās nepieciešams kā arhitektam. Katrai pozīcijai paredzēju minimālo cenu, bet galarezultātā mans piedāvājums bija 2 – 3 reizes dārgāks nekā uzvarētājam. Diemžēl es nezinu, kas tur bija iekļauts, taču skaidrs ir viens – par kādu kvalitāti mēs varam runāt? Tādā gadījumā pasūtītājiem ir jārēķinās, ka uz papīra ir kaut kas viens, bet dabā būs kaut kas cits," sašutumu pauda Pogas kungs.
Viņš arī atzīmēja, ka pēdējo četru gadu laikā būvniecības procesā novērotas divas kvalitātes problēmas. Pirmkrīzes laikā tā bija laika problēma, kad arhitektiem pat neļāva pabeigt projektus, jo viss bija "jālaiž" uz celtniecību, pēc iespējas ātrāk jānodod kvadrātmetri, lai varētu tos pārdot. Tagad vērojama būvniecības kultūras problēma. J. Poga izteica bažas, ka paviršība un nezināšana kļuvusi par bīstamu tendenci. "Piemēram, tā pati energoefektivitāte, kas ir saistīta ar valsts politiku. Energoefektivitātes aprēķins tiek izpildīts kā formāla prasība, kas tiek atrādīta ekspertam un viņš tikai salīdzina, vai viss izstrādāts atbilstoši dokumentiem. Ja tur ir kāda problēma, nekas netiek risināts," sacīja arhitekts.
Minētais problēmu loks attiecināms arī uz hidroizolācijas jautājumiem. J. Pogas birojam patlaban ir objekts ar ļoti sarežģītu situāciju attiecībā uz hidroizolāciju. Ja būvnieki rīkosies pavirši, iespējamās sekas var būt redzamas pat vēl pirms objekta pabeigšanas. Tostarp arhitektam nav pārliecības, ka celtnieki izmantos visus tos risinājumus, kas piedāvāti projektā. J. Poga: "Man kā projektētājam nav uz ko paļauties, es nevaru paļauties uz būvnieku, jo jūtu, ka viņš nezina, kā pareizi rīkoties. Savukārt būvnieks gaida, lai es viņam atrodu labāko risinājumu. Kaut kas īsti nav kārtībā."
Lasīt par diskusiju: http://www.building.lv/news/1-zinas/119095-hidroizolacijas-jautajumos-problemu-netrukst-specialisti-un-institucijas-sola-sadarboties