BKC Saeimai raksta par priekšlikumiem Būvniecības likuma trešajam lasījumam
Būvindustrijas pārstāvjiem dažkārt tiek pārmests, ka viņi savstarpēji nespēj vienoties, tāpēc lēmumus viņu vietā pieņem ierēdņi, juristi un deputāti. Būvindustrijas nevalstisko organizāciju (kopā 22) koordinācijas centra (BKC) dalībnieki savā pilnsapulcē 22. maijā vienojās, ka Būvniecības likumā (BL) pirms trešā lasījuma Saeimā vēl jāiestrādā daži grozījumi, tāpēc 27. maijā Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Jānim Ozoliņam nosūtīja vēstuli par nepieciešamajiem papildinājumiem un precizējumiem Būvniecības likumā.
Kādi grozījumi nepieciešami?
1. BL 8. pants papildināms ar uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt vienotu visu būvdarbu procesā iesaistīto būvniecības dalībnieku kompetences regulējumu.
2. BL jāizdara precizējums 13. panta (9) sadaļā, paredzot būvprakses sertifikāta terminētu darbības laiku. (Par šo punktu cits viedoklis bija vienīgi Latvijas Būvnieku asociācijai (LBA), viņu priekšlikums ir atsevišķā pielikumā).
3. BL pārejas noteikumos papildus jāparedz nosacījumi, pie kādiem būvtehniķiem, kas ieguvuši vismaz trešā līmeņa profesionālo izglītību būvtehniķa vai saistītās inženierzinātnes tehniķa studiju programmā, var atļaut turpināt darbu būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.
Lēmums vienbalsīgi (izņemot otro punktu) pieņemts BKC pilnsapulcē 2014. gada 22. maijā.
Vēstulei pielikumā ir BKC Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra (BKC) priekšlikumi Būvniecības likuma trešajam lasījumam.
1. 13. panta (9). Ir atbalstāmi Saeimas deputātes Ilmas Čepānes un deputāta Ivara Zariņa priekšlikumi:
"Personām patstāvīgās prakses tiesību iegūšanai arhitektūras jomā arhitekta profesijā vai būvniecības jomā būvinženiera un saistītām inženierzinātņu profesijām šajā likumā noteiktajās specialitātēs nepieciešamo sertifikātu piešķir uz laiku līdz 5 gadiem;
2. Atbalstāms ir Latvijas Enerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) priekšlikums - Patstāvīgas prakses tiesības būvtehniķa vai saistītās inženierzinātnes tehniķa profesijā 13. panta trešās daļas 3. un 4. punktā minētajās specialitātēs var iegūt persona, kas:
1) ieguvusi vismaz trešā līmeņa profesionālo izglītību būvtehniķa vai saistītās inženierzinātnes tehniķa studiju programmā;
2) vismaz 10 gadus patstāvīgi praktizējusi būvniecībā, iegūstot nepieciešamās zināšanas un prasmes būvdarbu vadīšanā un (vai) būvuzraudzībā;
3) būvniecības procesā nav pieļāvusi būtiskus būvniecības normatīvo aktu pārkāpumus;
4) regulāri paaugstinājusi savu profesionālo kvalifikāciju;
5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.
3. Ir jāpapildina (Būvniecības likuma 5. pants) "Ministru kabineta kompetence būvniecības jomā", ar uzdevumu izstrādāt vienotu tiešo būvniecības dalībnieku, sākot no palīgstrādnieka būvniecībā un beidzot ar būvekspertu, kvalifikācijas (akadēmiskās izglītības) un būvprakses standartu sistēmu.
Ja valstī tiks atrisināts visu līmeņu būvspeciālistu kompetences regulējums, tādā gadījumā var prognozēt, ka būtiski paaugstināsies arī būvprojektu un būvobjektu kvalitāte.
Vēstuli BKC pilnsapulce pilnvaroja parakstīt BKC prezidija priekšsēdētāju dr.iur, prof. Valdi Birkavu. Vēstulei pievienoti vēl divi pielikumi: LBA priekšlikums BKC vēstules otrajam punktam, par to, ka viņi ir par sertifikātu izsniegšanu bez termiņa un LATAK vēstule par sertificēšanas institūcijām.
*BKC ir 2008. gada decembrī izveidots Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs, kurā ir 22 ar būvniecības nozari saistīti dalībnieki: Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvnieku asociācija, Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, Transportbūvju inženieru asociācija, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija, Latvijas Ceļinieku asociācija, biedrība "Latvijas ceļu būvētājs", Latvijas Elektriķu brālība, Latvijas Inženierkonsultatu asociācija, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācija, Latvijas Ainavu arhitektu biedrība, Latvijas Betona savienība, Latvijas Ģeotehniķu savienība, Tehnisko ekspertu asociācija, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība, Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas Melioratoru biedrība.
BKC ikdienas darbu vada prezidijs un tā priekšsēdētājs, kas tiek ievēlēts uz pusgadu. BKC prezidija pirmais priekšsēdētājs bija toreizējais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, tad BKC darbu vadīja Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, pēc tam Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš, Būvmateriālu Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons, arī Transportbūvju inženieru asociācijas izpilddirektors Jānis Klismets. Pašreiz BKC darbu vada biedrības "Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība" valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.
Sagatavoja Mārīte Šperberga
29468382
