BREEAM-LV – ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas instruments Latvijai

Tuvākajos gados Latvijai būs savi standarti, pēc kuriem varēs noteikt būvniecības vai teritoriālplānojuma ilgtspēju. Šim nolūkam paredzēta novērtēšanas instrumenta ieviešana.

Konferencē Rīgā februāra sākumā par ilgtspējīgu būvniecību diskutēja vides eksperti, būvmateriālu ražotāji, celtniecības uzņēmumu pārstāvji, nekustamā īpašuma attīstītāji un citu nozaru speciālisti.

Biedrības Zaļās mājas un Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centra rīkoto konferenci Ilgtspējīgas būvniecības nodrošināšanas instrumenti un to ieviešanas iespējas Latvijā ar uzrunu atklāja vides ministrs Raimonds Vējonis, savukārt turpinājumā konferences dalībnieki iepazinās ar risinājumu būvniecības kvalitātes paaugstināšanai mūsu valstī. Risinājumu izstrādājusi biedrība Zaļās mājas sadarbībā ar projekta grupu, kurā ietilpst uzņēmumi Re&Re, Knauf, Saint-Gobain celtniecības produkti, Ramirent un Andrejsalas attīstītājs Jaunrīgas attīstības uzņēmums.    

Kā norādījusi biedrības Zaļās mājas projektu vadītāja Zane Sauka, Latvijai tiek piedāvāts pielāgot un ieviest ilgtspējīgas būvniecības* kvalitātes zīmi, kas jau paguvusi sevi apliecināt starptautiskā mērogā. "Sadarbībā ar Vides ministriju īstenojamā projekta mērķis ir izcelt ilgtspējīgas būves, tādējādi komunicējot šādu ēku pievienoto vērtību to potenciālajiem lietotājiem. Ieviešanai piedāvātā metode paredz virkni ieguvumu videi, ekonomikai un sabiedrībai," sacīja Z. Sauka. Projekta realizēšanai tiek izmantots Eiropas ekonomiskās zonas finansējums (EEA Grants), taču tā veiksmīgai īstenošanai būs nepieciešams arī valsts atbalsts stratēģiskā līmenī.

Piedāvājuma pamatā ir 90. gadu sākumā Lielbritānijā izstrādātā metodoloģija Building research establishment’s environmental assessment method (BREEAM), ko paredzēts izmantot kā bāzi ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas instrumenta izveidei Latvijā. "BREEAM pielāgošana mūsu valsts situācijai nozīmē šīs sistēmas standartu adaptēšanu Latvijas klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī spēkā esošajiem likumiem," teica Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centra direktors Andris Nātriņš. Jāpiebilst, ka britu metodoloģija tika izraudzīta pielāgošanai Latvijā pēc rūpīgas salīdzināšanas ar citās pasaules valstīs iedibinātām sistēmām.  

Atbilstīgi projekta laika plānam Latvijai piemērotu BREEAM versiju paredzēts izstrādāt līdz šā gada decembrim, tāpēc jau februārī tiks izveidotas īpašas darba grupas, kurās aicināti iesaistīties nozaru profesionāļi, valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Plānots, ka darba grupās piedalīsies arī Andrejsalas attīstītāja Jaunrīgas attīstības uzņēmuma (JAU) speciālisti. 

JAU sadarbība ar biedrību Zaļās mājas aizsākās 2007. gadā, kad tika likti pamati Latvijas ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipu izstrādei.
"Mūsu līdzdalība šajā projektā ir likumsakarīga, jo Andrejsalas projektam ir ilgtermiņa raksturs un to plānots realizēt pārdomāti. Tādēļ ir nepieciešami kritēriji atbilstīgai mērīšanai. Ilgtspējīgas būvniecības vērtēšanas sistēmas ir viena no labākajām iespējām," saka Jaunrīgas attīstības uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš, norādot, ka adaptācijai izvēlētā vērtēšanas sistēma BREEAM paredz ne vien atsevišķu jaunbūvju, bet arī rekonstrukcijas un teritoriālplānojuma ilgtspējīguma vērtēšanu. "Būvniecības objektu vērtēšana, protams, būs brīvprātīga (Lielbritānijā publiskām ēkām BREEAM sertificēšana ir obligāta. – Red.), taču ieguvumi, ko sniedz objektu projektēšana un būvniecība, tiecoties sasniegt atbilstību ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem, ir ievērojami" skaidro V. Māziņš. Kā konferencē norādīja Z. Sauka, salīdzinājumā ar parastām ēkām ilgtspējīgi būvētu ēku tirgus vērtība būt pat par 16% augstāka, to apsaimniekošanas izmaksas – par 8–9% zemākas, īres maksa – par 3% augstāka un nerealizēto platību rādītājs – par 3,5% zemāks.

Nākotnē ir iecere BREEAM pielāgot Eiropas Savienības normatīviem, tādējādi izveidojot vērtēšanas sistēmu uz vienotas bāzes, kuras pamatā ir šādi kritēriji: enerģija (īpatsvars – 19%), veselība un labklājība (15%), ūdens (6%), transports (8%), ekoloģija (10%), izmantotie materiāli (12,5%), pārvaldība (7,5%), piesārņojums (10%) un atkritumu utilizācija (12%). Punkti tiek piešķirti risinājumiem, kas nodrošina pārākumu salīdzinājumā ar normatīvajos aktos noteikto, piešķirot sertifikātu atbilstīgi vērtējumam skalā atbilst – labi – ļoti labi – teicami – izcili. "Pagaidām pēdējā valsts, kur šī metodoloģija pielāgota, ir Nīderlande. Tur tā pazīstama ar saīsinājumu BREEAM-NL, mums būs BREEAM-LV. Nevajag izdomāt velosipēdu no jauna, ja var paņemt to, kas jau eksistē, un tikai piekrāsot, turklāt šādai pieejai nepieciešamas arī mazākas izmaksas. Svarīgi gan šo vērtēšanas instrumentu izstrādāt tā, lai sabiedrība to saprastu un uzticētos mērījumu objektivitātei. Ieviešanas stadijā nozīmīgs faktors būs atskaites punkta noteikšana, un tad jānovērtē kāds publisks objekts, kas brīvi pieejams sabiedrībai, lai būtu redzams, kur tas atrodas mērījumu skalā," uzskata V. Māziņš. BREEAM-LV gan neaizstās likumus un noteikumus, kas attiecas uz jaunbūvēm, jo šim instrumentam ir papildinājuma funkcija, pievienotā vērtība.

Andrejsalas teritorijas turpmāko attīstību un BREEAM-LV ieviešanu JAU vadītājs saista šādi: "Teritorijas plānošana ir ilgstošs process, kura laikā mainās dažādi apstākļi, un mums vajadzīga pārliecība, ka padarītais darbs saglabās noteiktu vērtību arī pēc vairākiem gadiem. Īstenojot atsevišķus būvprojektus Andrejsalā, mums būs svarīgi, lai tie atbilstu tiem BREEAM-LV vērtējuma kritērijiem, kas būs aktuāli attiecīgajā brīdī, un tad varēs uzskatīt, ka piedāvātajiem projektiem ir kvalitātes garants."

Andrejsalas teritorijas turpmāko attīstību un BREEAM-LV ieviešanu JAU vadītājs saista šādi: "Īstenojot atsevišķus būvprojektus Andrejsalā, mums būs svarīgi, lai tie tiektos uz izcilību un integritāti kopējā koncepcijā. Ja šādiem objektiem tiktu izvirzītas papildu vērtības un prasības, palielinātos objektu konkurētspēja un tiktu veicināta teritorijas kvalitatīva attīstība. BREEAM-LV varētu kļūt par vienu no instrumentiem, ar ko realizēt šo ieceri."

Saskaņā ar visbiežāk sastopamo definīciju ilgtspējīgā būvniecībā tiek nodrošināts sabalansēts, uz vides saudzēšanu un taupību vērsts materiālo resursu izlietojums būves dzīves cikla laikā, novērtējot enerģijas, izejvielu, ūdens, gaisa un zemes gabalu izmantošanu, ar mērķi radīt veselīgu, komfortablu un no sociālā un kultūras aspekta piemērotu dzīves vai saimnieciskās darbības vidi.

Avots - http://www.andrejsala.lv/94/2308/