Bada laikos nokurinās visu - arī miežabrāli
Foto: Bada laikos nokurinās visu - arī miežabrāli
Latvijas lielākā apkures granulu ražotāja SIA Latgran tirdzniecības un mārketinga direktors Arnolds Dāle jau pieradis pie viņa kabinetā rūpnīcas otrajā stāvā nepārtraukti jūtamās vibrācijas — aiz sienas stāvu zemāk strādā granulu prese, ziņo "Lietišķā Diena".
Latvijas lielākā apkures granulu ražotāja SIA Latgran tirdzniecības un mārketinga direktors Arnolds Dāle jau pieradis pie viņa kabinetā rūpnīcas otrajā stāvā nepārtraukti jūtamās vibrācijas — aiz sienas stāvu zemāk strādā granulu prese. Lai izpildītu apjomīgos pasūtījumus, darbs notiek bez apstājas, lai gan daudzo kokzāģētavu bankrota dēļ rūpnīcai sāk trūkt ierasto izejvielu. Pagaidām skaidu un šķeldu vietā Latgran granulās pārstrādā apaļkokus, taču jau tuvākajā laikā plāno daļēji pāriet uz izdevīgāku un vēl zaļāku izejvielu — speciālas šķirnes zāli.
Sēklas dalīja par brīvu
Speciālā zāle — phalaris arundinacea jeb miežabrālis — pēc sastāva un īpašībām līdzinās kokam miniatūrā — ap 50% celulozes un 17% lignīna, kas ir koksnes pamatsastāvdaļas. Tomēr pilnībā pāriet uz granulu ražošanu no miežabrāļa Latgran neplāno — no tām ir nedaudz vairāk pelnu, nekā vajadzētu automātisko katlu bezrūpīgai darbināšanai. Taču, kombinējot ar koksni, rezultāts ir lielisks, saka A.Dāle — mitrums pēc presēšanas 8,4%, pelnu daudzums nedaudz virs 1%, siltumatdeve kā tīram kokmateriālam un blīvums pat labāks.
Līdz ar pirmajiem eksperimentiem zāles granulu ražošanā ir sācies otrais Latgran projekta posms. Pirmajā posmā, lai iepazīstinātu zemniekus ar jauno kultūru, Latgran piedāvāja par brīvu miežabrāļa sēklas, kā arī visu nepieciešamo darbu izmaksu segšanu. Rezultātā apsēti 300 hektāri visā Latvijas teritorijā, sākot no Tukuma rajona Kandavas, beidzot ar Rēzeknes apkaimi. Kopumā kampaņa uzņēmumam izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro.
Ar bagātiem vecākiem
Savukārt nākamā projekta soļa — jaunas pārstrādes ražotnes — izmaksas A.Dāle lēš zem 14,5 miljoniem eiro. Ražotājam miežabrāļa priekšrocība ir arī tā, ka tas aug ātri, satur maz mitruma un tāpēc ietaupa žāvēšanas izmaksas, kā arī nodrošina prognozējamu izejvielu daudzumu. Izejvielu problēma kļuvusi aktuāla tieši tagad, kad Latvijā strauji sarucis kokzāģētavu skaits, no kurām Latgran iepriekš iepircis šķeldas, skaidas un citus ražošanas pārpalikumus (tas, kas neder granulām, der žāvētāja kurināšanai — piemēram, koku saknes). Lai nodrošinātu pasūtījumu izpildi — šogad līgumi jau parakstīti aptuveni par 200 tūkstošiem tonnu —, patlaban rūpnīcā granulās tiek pārstrādāti apaļkoki.
Jaunās rūpnīcas atrašanās vieta gan vēl nav zināma — tas atkarīgs no tā, kurā apvidū atradīsies visvairāk miežabrāli audzēt gatavu zemnieku. Minimālā nepieciešamā koncentrācija ir 2000 hektāru vienuviet. Rūpnīcas celtniecību uzņēmums finansēs pārsvarā no saviem līdzekļiem. "Mums ir ļoti saprotoši un bagāti vecāki", saka A.Dāle. 51% uzņēmuma īpašnieks Kinnevik New Ventures (Latvijā tas ir līdzīpašnieks arī Tele2 un TV3, 3+, TV1000 un citu TV kanālu īpašniekam Modern Times Group) arī krīzes laikā strādā ar peļņu, otras puses īpašnieks ir Baltic Resources no Ālandu salām. Abiem ir ko investēt un ir arī liela interese par zaļās enerģijas biznesu, jo tā ir ne tikai peļņa, bet arī sabiedrisko attiecību instruments — iespēja pateikt, ka tu investē tik modīgās zaļās enerģijas attīstībā.
Skeptiķi zemnieki
Pagaidām lielākās grūtības miežabrāļa granulu apjomīgai ražošanai ir Latvijas zemnieku neticība jaunajai kultūrai. Zemnieki ideju uztver ar lielu skepsi, atzīst A.Dāle un skaidro, ka, visticamāk, zemniekus tramīgus padarījusi biežā prioritāro virzienu maiņa lauksaimniecībā, kas jau vairākas reizes nozīmējusi arī naudas ieguldīšanu neperspektīvās darbības jomās. Tagad zemnieki kļuvuši piesardzīgi pret katru jauninājumu un, pirms uzdrošināties piekrist, gaida, kad to izmēģinās kaimiņš.
Miežabrālis aizdomas rada arī tāpēc, ka ir pārāk labs, smejas A.Dāle — tas ir jāiesēj vienreiz un jau pēc gada var pārstrādāt (kamēr kokam jāaug 30 gadu, bet enerģētiskajam kārklam — trīs), zāle izaug līdz pat diviem metriem augsta un to var pļaut piecpadsmit gadu garumā. Turklāt miežabrālis nav pārāk izvēlīgs pret augsni — tam der arī skābas, mitras un nemēslotas platības.
Latgran zemniekiem piedāvā piecu gadu līgumus par fiksētu cenu, un pārtikas ražotājiem, kas ir pieraduši līgumus slēgt ne ilgāk kā uz gadu, tas šķiet ļoti neparasti, piebilst A.Dāle. Taču viņš ir optimistisks par mērķa sasniegšanu, lai gan atzīst, ka "tas nebūs bez piepūles". Latgran darbā jau pieņemts profesionāls agronoms, kas vadīs izskaidrojošos darbus.
Enerģija folkloras vietā
Pēc A.Dāles domām, jaunais izejmateriāls var izmainīt arī Latvijas enerģētikas nozari kopumā. Viņaprāt, valdības akceptēto plānu būvēt ogļu staciju Liepājā varētu aizstāt ar vairākām mazākām koģenerācijas stacijām dažādos reģionos. A.Dāle uzsver, ka, lai gan tiek stāstīts, ka ogļu stacijas izbūve Liepājā ir zinātniski pamatota, līdz šim nav publiskots nedz pamatojums, nedz to zinātnieku vārdi, kas to izstrādājuši. Pēc uzņēmuma aprēķiniem, lai panāktu to pašu jaudu, būtu nepieciešams miljons tonnu miežabrāļa jeb nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem ar to apsētu hektāru. Ja katram zemniekam, kas piedalās miežabrāļa audzēšanā, tam ir atvēlēti ap 50 hektāriem — tās ir 2000 saimniecību, kas saņem stabilus ienākumus, turpina A.Dāle. Pārstrādei būtu nepieciešamas aptuveni astoņas vidēja izmēra rūpnīcas, kas neatrastos tālāk par 100 kilometriem no zāles ražotājiem. Kopā ar ražošanu, loģistiku un pārstrādi process radītu 10 tūkstošus darbavietu. "Vai kāds politiķis Latvijā man tagad varētu ieskatīties acīs un pateikt, ka mums nevajag 10 tūkstošus darbavietu, ka mums labāk par 200 miljoniem pirkt ogles no Krievijas?" jautā A.Dāle.
Viņš uzsver — uz zaļo enerģiju jāskatās vēl plašāk, arī ārpus enerģētikas nozares. Pēc viņa domām, pastiprināti pievēršoties fosilo resursu aizstāšanai ar atjaunojamajiem un iemantojot Eiropas zaļākās valsts statusu, Latvija varētu iegūt arī daudz labāk starptautiskajā biznesa arēnā pārdodamu tēlu nekā pašreizējais dziedošās zemes imidžs. "Es pats esmu folklorists! Bet tas nav tas, tas ir bizness. Es 15 gadu strādāju mārketingā Lielbritānijā. Latvijas nosaukumā no angļu valodas viedokļa ir visģeniālākie burti, mārketinga cilvēka sapnis, LV — tās ir asociācijas ar love, lively* un tā tālāk. Tā vietā mēs izvēlamies Land that sings** un runājam par lietām, ko cilvēki nesaprot."
Folklorai, pēc viņa domām, jāpaliek iekšējai lietošanai, savukārt tūristus un investorus daudz labāk pievilinātu zaļās zemes tēls — tas palīdzētu arī, piemēram, pārtikas ražotājiem savu produktu eksportēt, piebilst A.Dāle. "Kad es runāju par zāli, es nerunāju tikai par zāli, bet par labumu Latvijas ekonomikai kopumā," viņš piebilst un uzsver, ka valsts enerģētikas politika jebkurā gadījumā neietekmēs uzņēmuma plānus — "mēs to ražosim vienalga, vai to pirks uz vietas vai ārzemēs", saka A.Dāle.
* Mīlestība, dzīvīgs — angļu val.
** Zeme, kura dzied — angļu val.
***
Viedoklis
Augs arī turpmāk
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Bioenerģijas ražošana vispār ir perspektīvs un pozitīvs bizness, un Latgran ir respektabls uzņēmums, kam nozares kopainā ir ļoti stabila vieta. Šis uzņēmums ražo produktu ar augstāko pievienoto vērtību, kāda ir iespējama kurināmajam Latvijā.
Es prognozēju tam arī turpmāku izaugsmi, jo šis tirgus Latvijai tuvajās valstīs turpinās augt. Turklāt Latgran šajā tirgū ir sevi ļoti pareizi nopozicionējis, kas ļaus tam izbēgt no dažus konkurentus pagājušā gadā piemeklējušajām problēmām.
Sēklas dalīja par brīvu
Speciālā zāle — phalaris arundinacea jeb miežabrālis — pēc sastāva un īpašībām līdzinās kokam miniatūrā — ap 50% celulozes un 17% lignīna, kas ir koksnes pamatsastāvdaļas. Tomēr pilnībā pāriet uz granulu ražošanu no miežabrāļa Latgran neplāno — no tām ir nedaudz vairāk pelnu, nekā vajadzētu automātisko katlu bezrūpīgai darbināšanai. Taču, kombinējot ar koksni, rezultāts ir lielisks, saka A.Dāle — mitrums pēc presēšanas 8,4%, pelnu daudzums nedaudz virs 1%, siltumatdeve kā tīram kokmateriālam un blīvums pat labāks.
Līdz ar pirmajiem eksperimentiem zāles granulu ražošanā ir sācies otrais Latgran projekta posms. Pirmajā posmā, lai iepazīstinātu zemniekus ar jauno kultūru, Latgran piedāvāja par brīvu miežabrāļa sēklas, kā arī visu nepieciešamo darbu izmaksu segšanu. Rezultātā apsēti 300 hektāri visā Latvijas teritorijā, sākot no Tukuma rajona Kandavas, beidzot ar Rēzeknes apkaimi. Kopumā kampaņa uzņēmumam izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro.
Ar bagātiem vecākiem
Savukārt nākamā projekta soļa — jaunas pārstrādes ražotnes — izmaksas A.Dāle lēš zem 14,5 miljoniem eiro. Ražotājam miežabrāļa priekšrocība ir arī tā, ka tas aug ātri, satur maz mitruma un tāpēc ietaupa žāvēšanas izmaksas, kā arī nodrošina prognozējamu izejvielu daudzumu. Izejvielu problēma kļuvusi aktuāla tieši tagad, kad Latvijā strauji sarucis kokzāģētavu skaits, no kurām Latgran iepriekš iepircis šķeldas, skaidas un citus ražošanas pārpalikumus (tas, kas neder granulām, der žāvētāja kurināšanai — piemēram, koku saknes). Lai nodrošinātu pasūtījumu izpildi — šogad līgumi jau parakstīti aptuveni par 200 tūkstošiem tonnu —, patlaban rūpnīcā granulās tiek pārstrādāti apaļkoki.
Jaunās rūpnīcas atrašanās vieta gan vēl nav zināma — tas atkarīgs no tā, kurā apvidū atradīsies visvairāk miežabrāli audzēt gatavu zemnieku. Minimālā nepieciešamā koncentrācija ir 2000 hektāru vienuviet. Rūpnīcas celtniecību uzņēmums finansēs pārsvarā no saviem līdzekļiem. "Mums ir ļoti saprotoši un bagāti vecāki", saka A.Dāle. 51% uzņēmuma īpašnieks Kinnevik New Ventures (Latvijā tas ir līdzīpašnieks arī Tele2 un TV3, 3+, TV1000 un citu TV kanālu īpašniekam Modern Times Group) arī krīzes laikā strādā ar peļņu, otras puses īpašnieks ir Baltic Resources no Ālandu salām. Abiem ir ko investēt un ir arī liela interese par zaļās enerģijas biznesu, jo tā ir ne tikai peļņa, bet arī sabiedrisko attiecību instruments — iespēja pateikt, ka tu investē tik modīgās zaļās enerģijas attīstībā.
Skeptiķi zemnieki
Pagaidām lielākās grūtības miežabrāļa granulu apjomīgai ražošanai ir Latvijas zemnieku neticība jaunajai kultūrai. Zemnieki ideju uztver ar lielu skepsi, atzīst A.Dāle un skaidro, ka, visticamāk, zemniekus tramīgus padarījusi biežā prioritāro virzienu maiņa lauksaimniecībā, kas jau vairākas reizes nozīmējusi arī naudas ieguldīšanu neperspektīvās darbības jomās. Tagad zemnieki kļuvuši piesardzīgi pret katru jauninājumu un, pirms uzdrošināties piekrist, gaida, kad to izmēģinās kaimiņš.
Miežabrālis aizdomas rada arī tāpēc, ka ir pārāk labs, smejas A.Dāle — tas ir jāiesēj vienreiz un jau pēc gada var pārstrādāt (kamēr kokam jāaug 30 gadu, bet enerģētiskajam kārklam — trīs), zāle izaug līdz pat diviem metriem augsta un to var pļaut piecpadsmit gadu garumā. Turklāt miežabrālis nav pārāk izvēlīgs pret augsni — tam der arī skābas, mitras un nemēslotas platības.
Latgran zemniekiem piedāvā piecu gadu līgumus par fiksētu cenu, un pārtikas ražotājiem, kas ir pieraduši līgumus slēgt ne ilgāk kā uz gadu, tas šķiet ļoti neparasti, piebilst A.Dāle. Taču viņš ir optimistisks par mērķa sasniegšanu, lai gan atzīst, ka "tas nebūs bez piepūles". Latgran darbā jau pieņemts profesionāls agronoms, kas vadīs izskaidrojošos darbus.
Enerģija folkloras vietā
Pēc A.Dāles domām, jaunais izejmateriāls var izmainīt arī Latvijas enerģētikas nozari kopumā. Viņaprāt, valdības akceptēto plānu būvēt ogļu staciju Liepājā varētu aizstāt ar vairākām mazākām koģenerācijas stacijām dažādos reģionos. A.Dāle uzsver, ka, lai gan tiek stāstīts, ka ogļu stacijas izbūve Liepājā ir zinātniski pamatota, līdz šim nav publiskots nedz pamatojums, nedz to zinātnieku vārdi, kas to izstrādājuši. Pēc uzņēmuma aprēķiniem, lai panāktu to pašu jaudu, būtu nepieciešams miljons tonnu miežabrāļa jeb nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem ar to apsētu hektāru. Ja katram zemniekam, kas piedalās miežabrāļa audzēšanā, tam ir atvēlēti ap 50 hektāriem — tās ir 2000 saimniecību, kas saņem stabilus ienākumus, turpina A.Dāle. Pārstrādei būtu nepieciešamas aptuveni astoņas vidēja izmēra rūpnīcas, kas neatrastos tālāk par 100 kilometriem no zāles ražotājiem. Kopā ar ražošanu, loģistiku un pārstrādi process radītu 10 tūkstošus darbavietu. "Vai kāds politiķis Latvijā man tagad varētu ieskatīties acīs un pateikt, ka mums nevajag 10 tūkstošus darbavietu, ka mums labāk par 200 miljoniem pirkt ogles no Krievijas?" jautā A.Dāle.
Viņš uzsver — uz zaļo enerģiju jāskatās vēl plašāk, arī ārpus enerģētikas nozares. Pēc viņa domām, pastiprināti pievēršoties fosilo resursu aizstāšanai ar atjaunojamajiem un iemantojot Eiropas zaļākās valsts statusu, Latvija varētu iegūt arī daudz labāk starptautiskajā biznesa arēnā pārdodamu tēlu nekā pašreizējais dziedošās zemes imidžs. "Es pats esmu folklorists! Bet tas nav tas, tas ir bizness. Es 15 gadu strādāju mārketingā Lielbritānijā. Latvijas nosaukumā no angļu valodas viedokļa ir visģeniālākie burti, mārketinga cilvēka sapnis, LV — tās ir asociācijas ar love, lively* un tā tālāk. Tā vietā mēs izvēlamies Land that sings** un runājam par lietām, ko cilvēki nesaprot."
Folklorai, pēc viņa domām, jāpaliek iekšējai lietošanai, savukārt tūristus un investorus daudz labāk pievilinātu zaļās zemes tēls — tas palīdzētu arī, piemēram, pārtikas ražotājiem savu produktu eksportēt, piebilst A.Dāle. "Kad es runāju par zāli, es nerunāju tikai par zāli, bet par labumu Latvijas ekonomikai kopumā," viņš piebilst un uzsver, ka valsts enerģētikas politika jebkurā gadījumā neietekmēs uzņēmuma plānus — "mēs to ražosim vienalga, vai to pirks uz vietas vai ārzemēs", saka A.Dāle.
* Mīlestība, dzīvīgs — angļu val.
** Zeme, kura dzied — angļu val.
***
Viedoklis
Augs arī turpmāk
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Bioenerģijas ražošana vispār ir perspektīvs un pozitīvs bizness, un Latgran ir respektabls uzņēmums, kam nozares kopainā ir ļoti stabila vieta. Šis uzņēmums ražo produktu ar augstāko pievienoto vērtību, kāda ir iespējama kurināmajam Latvijā.
Es prognozēju tam arī turpmāku izaugsmi, jo šis tirgus Latvijai tuvajās valstīs turpinās augt. Turklāt Latgran šajā tirgū ir sevi ļoti pareizi nopozicionējis, kas ļaus tam izbēgt no dažus konkurentus pagājušā gadā piemeklējušajām problēmām.
