Balkoni gaidīt vairs nevar. (2.daļa)
Jau pieminētā projekta Urb.Energy ietvaros tika veikts pētījums Rīgā, apsekojot Juglas apkaimes atšķirīgu tipveida sēriju daudzdzīvokļu namus. Iegūtie rezultāti apliecināja, ka lodžijas un balkoni dažādu sēriju ēkās veido lielu daļu no kopējā ēkas termisko tiltu garuma un tie kompleksas renovācijas procesā ir noteikti siltināmi, lai samazinātu enerģijas patēriņu un tādējādi mazinātu arī maksu par patērētajiem energoresursiem.
Foto: Balkoni gaidīt vairs nevar. (2.daļa); autors: Balkoni gaidīt vairs nevar. (2.daļa)Aizstiklotas lodžijas palielina energoefektivitāti
Jau pieminētā projekta Urb.Energy ietvaros tika veikts pētījums Rīgā, apsekojot Juglas apkaimes atšķirīgu tipveida sēriju daudzdzīvokļu namus. Iegūtie rezultāti apliecināja, ka lodžijas un balkoni dažādu sēriju ēkās veido lielu daļu no kopējā ēkas termisko tiltu garuma un tie kompleksas renovācijas procesā ir noteikti siltināmi, lai samazinātu enerģijas patēriņu un tādējādi mazinātu arī maksu par patērētajiem energoresursiem.
Secināts arī, ka aizstiklota lodžija ievērojami samazina siltuma zudumus, turklāt aizstiklotas lodžijas uzlabo visas ēkas kompaktumu. Protams, attiecīgi nepieciešama lodžijas renovācija un visa ēkas fasādes siltināšana. Aizstiklot lodžiju, kam nav veikta atjaunošana, nav nekāda praktiska labuma.
Iedzīvotājiem jāļauj izvēlēties
Kā atzina viens no projektā iesaistītajiem dalībniekiem, SIA "Rīgas pilsētmāju pārvaldnieks" projektu vadītājs Vilis Krūmiņš, balkonu vai lodžiju atjaunošana nav uzsākama bez mājas iedzīvotāju rakstiskas piekrišanas. Tālab viņš izveidojis īpašu aptaujas anketu, kas ļauj iedzīvotājiem rakstiski balsot par dažādām renovācijas iespējām dzīvokļu iekšpusē vai dzīvoklim piederīgā daļā, kā arī sniegts skaidrojums, kādi ieguvumi vai trūkumi ir vienā vai otrā gadījumā. Piemēram, attiecībā uz lodžijām, iekļauti šādi punkti: ja lodžijas netiek aizstiklotas un netiek siltinātas, veidojas siltuma tilti ar rasas punktiem dzīvokļa iekšpusē. Ja līdz šim neaizstiklotas lodžijas aizstiklo pēc apstiprināta tipveida projekta ar divu stiklu selektīvā stikla paketēm un siltinājumu, tad ilgtermiņā šis būtu uzskatāms par izdevīgāko variantu, jo neveidojas siltuma tilti ar rasas punktiem. Ja tikai siltina lodžijas grīdu, griestus un sienas, bet lodžiju atstāj vaļēju, par apmēram siltumpatēriņš palielinās par aptuveni 7%, jo palielinās ēkas virsmas laukums.
Šādas anketas lietderību novērtēja arī Rudīte Ķikuste, SIA Juglas nami pārstāve. Viņas pieredze liecina, ka iedzīvotāji būtu ar mieru uzlabot māju energoefektivitāti, bet tikko ir runa par kredītsaistībām, jebkurš uzlabojumu ierosinājums tiek kategoriski noraidīts. Tālab būtu nepieciešams sakārtot pašvaldības pārraudzībā esošo ar energoefektivitāti saistīto projektu finansēšanas mehānismu, kas būtu pieņemamāks iedzīvotājiem. To paredz arī šī gada jūlijā apstiprinātais Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010. -2020. gadam.
Foto: Balkoni gaidīt vairs nevar. (2.daļa); autors: Balkoni gaidīt vairs nevar. (2.daļa)Ar materiāliem jāstrādā pareizi
Mitrums ir viens no iemesliem, kas veicina paātrinātu balkona un lodžiju būvkonstrukciju mehānisko bojāšanos un sekmē siltuma zudumus. To diskusijā vairākkārt uzsvēra Raimonds Ķeirāns, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas valdes loceklis. "Ir jādomā par tiem instrumentiem un materiāliem, kas tiek izmantoti renovācijas procesā, kā arī par veikto darbu kvalitāti. Arī tad, ja tiek izmantoti labi materiāli, bet to iestrāde paveikta nepareizi, pavirši un nekvalitatīvi, rezultāta nebūs un ieguldītā nauda būs izmesta vējā," uzsvēra R.Ķeirāns.