Baltijas-Zviedrijas energosistēmu starpsavienojuma projektam Eiropas Komisija piešķir 122,9 miljonus latu
Foto: Baltijas-Zviedrijas energosistēmu starpsavienojuma projektam Eiropas Komisija piešķir 122,9 miljonus latu
Eiropas Komisija (EK) vairākiem ar enerģētiku un interneta platjoslas infrastruktūru saistītiem projektiem kopumā piešķīrusi piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), tostarp 175 miljoni eiro (122,9 miljoni latu) paredzēti Zviedrijas un Baltijas valstu energosistēmu starpsavienojumam un Baltijas valstu energosistēmu stiprināšanai.
Eiropas Komisija (EK) vairākiem ar enerģētiku un interneta platjoslas infrastruktūru saistītiem projektiem kopumā piešķīrusi piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), tostarp 175 miljoni eiro (122,9 miljoni latu) paredzēti Zviedrijas un Baltijas valstu energosistēmu starpsavienojumam un Baltijas valstu energosistēmu stiprināšanai.
Ar projektiem, kuriem piešķirts finansējums, īstermiņā tiks dots stimuls Eiropas Savienības (ES) ekonomikai un vienlaikus uzmanība tiks pievērsta stratēģiskiem mērķiem, piemēram, energoapgādes drošībai.
"ES atveseļošanas plāna galvenā tēma ir stratēģiskie ieguldījumi - īstermiņa stimuls, lai risinātu ilgtermiņa mērķus. Komisija šodien ir pieņēmusi konkrētu projektu sarakstu, lai ES budžeta neizlietotos līdzekļus piecu miljardu eiro apmērā novirzītu spēcīgākas Eiropas veidošanai ilgtermiņā," sacīja EK prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Tāpat Barrozu norāda, ka ir jāņem vērā nesenās "gāzes krīzes mācība" un jāveic būtiski ieguldījumi enerģētikā.
Tāpat no daudzajiem atbalstītajiem projektiem 100 miljoni eiro (70,2 miljoni latu) piešķirti Somijas-Igaunijas elektroenerģijas kabeļa "Estlink2" būvei.
Kā ziņots, Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, kurš šonedēļ bija ieradies vizītē Latvijā, atzinis, ka joprojām līdz galam nav izdevies atrisināt jautājumu, no kuras valsts - Lietuvas vai Latvijas - būtu veidojams energosistēmu starpsavienojums ar Zviedriju.
Kubiļus izteicis cerību, ka energotilts tiks būvēts no Lietuvas, ņemot vērā, ka Latvija šobrīd pārdzīvo dziļākas finansiālās grūtības, bet Lietuvai līdzekļu šim nolūkam pietiktu, raksta biznesa ziņu portāls "vz.lt". Ziņu aģentūrai ELTA Lietuvas premjers norādījis, ka Latvija galīgo lēmumu joprojām nav pieņēmusi.
"Mums ir tiešām ļoti būtiski argumenti, kāpēc šis energotilts uz Zviedriju būtu jāveido no Lietuvas. Galu galā mums ir arī pietiekamas finanses, lai savu daļu apmaksātu. Latviešiem, cik saprotams, pēc savas finansiālās krīzes būtu problēmas attiecībā uz kabeļa finansēšanu, ja tas tiktu būvēts no Latvijas teritorijas," Kubiļus sacījis pēc atgriešanās no vizītes.
Viņš piebildis, ka februārī gatavojas doties uz Zviedriju un marta sākumā jau zinās skaidru atbildi uz šo jautājumu.
9.martā Viļņā notiks ieinteresēto valstu premjerministru, energokompāniju pārstāvju un speciālistu tikšanās.
Ar projektiem, kuriem piešķirts finansējums, īstermiņā tiks dots stimuls Eiropas Savienības (ES) ekonomikai un vienlaikus uzmanība tiks pievērsta stratēģiskiem mērķiem, piemēram, energoapgādes drošībai.
"ES atveseļošanas plāna galvenā tēma ir stratēģiskie ieguldījumi - īstermiņa stimuls, lai risinātu ilgtermiņa mērķus. Komisija šodien ir pieņēmusi konkrētu projektu sarakstu, lai ES budžeta neizlietotos līdzekļus piecu miljardu eiro apmērā novirzītu spēcīgākas Eiropas veidošanai ilgtermiņā," sacīja EK prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Tāpat Barrozu norāda, ka ir jāņem vērā nesenās "gāzes krīzes mācība" un jāveic būtiski ieguldījumi enerģētikā.
Tāpat no daudzajiem atbalstītajiem projektiem 100 miljoni eiro (70,2 miljoni latu) piešķirti Somijas-Igaunijas elektroenerģijas kabeļa "Estlink2" būvei.
Kā ziņots, Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, kurš šonedēļ bija ieradies vizītē Latvijā, atzinis, ka joprojām līdz galam nav izdevies atrisināt jautājumu, no kuras valsts - Lietuvas vai Latvijas - būtu veidojams energosistēmu starpsavienojums ar Zviedriju.
Kubiļus izteicis cerību, ka energotilts tiks būvēts no Lietuvas, ņemot vērā, ka Latvija šobrīd pārdzīvo dziļākas finansiālās grūtības, bet Lietuvai līdzekļu šim nolūkam pietiktu, raksta biznesa ziņu portāls "vz.lt". Ziņu aģentūrai ELTA Lietuvas premjers norādījis, ka Latvija galīgo lēmumu joprojām nav pieņēmusi.
"Mums ir tiešām ļoti būtiski argumenti, kāpēc šis energotilts uz Zviedriju būtu jāveido no Lietuvas. Galu galā mums ir arī pietiekamas finanses, lai savu daļu apmaksātu. Latviešiem, cik saprotams, pēc savas finansiālās krīzes būtu problēmas attiecībā uz kabeļa finansēšanu, ja tas tiktu būvēts no Latvijas teritorijas," Kubiļus sacījis pēc atgriešanās no vizītes.
Viņš piebildis, ka februārī gatavojas doties uz Zviedriju un marta sākumā jau zinās skaidru atbildi uz šo jautājumu.
9.martā Viļņā notiks ieinteresēto valstu premjerministru, energokompāniju pārstāvju un speciālistu tikšanās.