Baltijas valstis vēlas darīt galu izolācijai no kopīgā ES enerģijas tirgus
Foto: Baltijas valstis vēlas darīt galu izolācijai no kopīgā ES enerģijas tirgus
Padomju laiku Maskavas ēnā ilgi dzīvojušās Baltijas valstis - Igaunija, Latvija un Lietuva - vēlas intensificēt darbību, lai darītu galu izolācijai no 27 valstu Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgus, ziņo AFP.
Padomju laiku Maskavas ēnā ilgi dzīvojušās Baltijas valstis - Igaunija, Latvija un Lietuva - vēlas intensificēt darbību, lai darītu galu izolācijai no 27 valstu Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgus.
"Baltijas valstis vēlās ātri pievienoties ES enerģijas tirgum. Tas ievērojami palielinās enerģētisko drošību Baltijas reģionā," aģentūrai AFP teica Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.
No padomju laikiem atlikušie Baltijas valstu elektrības tīkli atstājuši šo reģionu pieslēgtu Krievijas tīklam, un tādēļ tās dēvē par "enerģijas salām" Eiropas Savienībā, kurai tās pievienojās 2004.gadā.
Visas trīs valstis cenšas panākt, lai ES izstrādātu kopīgu enerģētikas politiku laikā, kad palielinās bažas par Krievijas mēģinājumiem izmantot savu dominējošo stāvokli enerģijas piegādē kā instrumentu, lai ietekmētu bijušās komunistiskās valstis.
Līdz ar Poliju tās uzskata, ka ES dalībvalsts Vācija tās ir apgājusi, jo Vācijas enerģētikas firmas EON un BASF strādā roku rokā ar Krievijas gāzes lielfirmu "Gazprom", lai ierīkotu gāzesvadu Baltijas jūrā.
Šis plāns paredz līdz 2011.gadam sākt sūknēt dabasgāzi no Viborgas Krievijā uz Greifsvaldi Vācijā, lai apgādātu pēc enerģijas izslāpušo Rietumeiropu, apejot Austrumeiropas valstis, caur kurām ved tradicionālie maršruti.
Līdz ar politiskajām bažām par Maskavas ietekmi tirgū pastāv bažas, ka Krievijas rezerves nav ilgtermiņa izvēle ES vajadzību apmierināšanai.
"Ilgākā perspektīvā elektroenerģijas tīkli ir jāpadara neatkarīgi no Krievijas tīkla gan tehnisku, gan drošības apsvērumu dēļ," sacīja Paets. "Vislabākais veids, kā realizēt šos projektus, būtu ar palīdzību no ES programmu resursiem."
"Ir arī svarīgi būvēt tā dēvēto Baltijas savienojošo gāzesvadu starp Somiju un Igauniju, lai mazinātu Baltijas valstu atkarību no Krievijas piegādēm, kuras, kā mēs to esam redzējuši, ne vienmēr ir pietiekamas, lai apmierinātu gan pašas Krievijas, gan Eiropas vajadzības," viņš piebilda.
Jūras kabelis, kas savieno Igauniju ar Somiju, sāka darboties 2007.gada janvārī. Līdz šā gada beigām trijām Baltijas valstīm jāvienojas, kurā no tām atradīsies galvenais mezgls kabelim uz Zviedriju.
Pagājušajā mēnesī triju Baltijas valstu līderi Igaunijā vienojās intensificēt kopīgos pūliņus līdz 2013.gadam integrēt Baltijas un Ziemeļvalstu enerģijas tirgus.
Enerģētikas jautājumiem veltītā sanāksmē Somijā Eiropas komisārs Olli Rēns, kurš nāk no šīs valsts, pagājušajā nedēļā atzina, ka ir pienācis laiks darīt vairāk.
"Ir ļoti žēl, ka Baltijas valstis nespēj pilnībā gūt labumu no ES enerģijas tirgus. To iesaistīšana ES enerģijas sistēmā būs viena no ES komisijas prioritātēm turpmākajos gados," sacīja Rēns savā runā enerģētikas konferencē Turku, Somijas dienvidos.
Turku Ekonomikas skolas Eiropas institūta direktors Kari Liuhto uzskata, ka visai Eiropas Savienībai ir jāpamostas.
"Ja ES nespēs izstrādāt sev kopīgu enerģētikas politiku, Kremlis izstrādās enerģētikas politiku Eiropai," viņš teica.
Pievienošanās pārējai Eiropas Savienībai nenozīmē tikai enerģijas importu vien - tā radīs arī lielākas lietišķās darbības iespējas.
Pateicoties savam pasaules vadošās degslānekļa ražotājas statusam, Igaunija pati sevi apgādā ar elektroenerģiju un arī eksportē to. Igaunija apsver iespēju pievērsties arī kodolenerģijai.
"Mēs esam sākuši izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu savas atomelektrostacijas būvei, kaut gan nekāds politisks lēmums par kodolenerģiju vēl nav pieņemts," teica valstij piederošās kompānijas "Eesti Energia" kodolenerģētikas nodaļas vadītājs Andress Trops.
Igaunija ir arī parakstījusi četru valstu projektu, kas paredz būvēt atomelektrostaciju Lietuvā. Šis plāns, kurā iesaistītas arī Latvija un Polija, nomainīs padomju laiku Ignalinas AES, kuru Lietuva solījusi slēgt līdz 2010.gadam kā priekšnosacījumu dalībai Eiropas Savienībā.
Sagaidāms, ka šis plāns tiks īstenots līdz 2015.gadam un piegādās elektroenerģiju visām četrām valstīm, kaut gan speciālisti uzskata, ka gausi ritošo sarunu dēļ 2017.-2020.gads ir reālāks termiņš.
"Baltijas valstis vēlās ātri pievienoties ES enerģijas tirgum. Tas ievērojami palielinās enerģētisko drošību Baltijas reģionā," aģentūrai AFP teica Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.
No padomju laikiem atlikušie Baltijas valstu elektrības tīkli atstājuši šo reģionu pieslēgtu Krievijas tīklam, un tādēļ tās dēvē par "enerģijas salām" Eiropas Savienībā, kurai tās pievienojās 2004.gadā.
Visas trīs valstis cenšas panākt, lai ES izstrādātu kopīgu enerģētikas politiku laikā, kad palielinās bažas par Krievijas mēģinājumiem izmantot savu dominējošo stāvokli enerģijas piegādē kā instrumentu, lai ietekmētu bijušās komunistiskās valstis.
Līdz ar Poliju tās uzskata, ka ES dalībvalsts Vācija tās ir apgājusi, jo Vācijas enerģētikas firmas EON un BASF strādā roku rokā ar Krievijas gāzes lielfirmu "Gazprom", lai ierīkotu gāzesvadu Baltijas jūrā.
Šis plāns paredz līdz 2011.gadam sākt sūknēt dabasgāzi no Viborgas Krievijā uz Greifsvaldi Vācijā, lai apgādātu pēc enerģijas izslāpušo Rietumeiropu, apejot Austrumeiropas valstis, caur kurām ved tradicionālie maršruti.
Līdz ar politiskajām bažām par Maskavas ietekmi tirgū pastāv bažas, ka Krievijas rezerves nav ilgtermiņa izvēle ES vajadzību apmierināšanai.
"Ilgākā perspektīvā elektroenerģijas tīkli ir jāpadara neatkarīgi no Krievijas tīkla gan tehnisku, gan drošības apsvērumu dēļ," sacīja Paets. "Vislabākais veids, kā realizēt šos projektus, būtu ar palīdzību no ES programmu resursiem."
"Ir arī svarīgi būvēt tā dēvēto Baltijas savienojošo gāzesvadu starp Somiju un Igauniju, lai mazinātu Baltijas valstu atkarību no Krievijas piegādēm, kuras, kā mēs to esam redzējuši, ne vienmēr ir pietiekamas, lai apmierinātu gan pašas Krievijas, gan Eiropas vajadzības," viņš piebilda.
Jūras kabelis, kas savieno Igauniju ar Somiju, sāka darboties 2007.gada janvārī. Līdz šā gada beigām trijām Baltijas valstīm jāvienojas, kurā no tām atradīsies galvenais mezgls kabelim uz Zviedriju.
Pagājušajā mēnesī triju Baltijas valstu līderi Igaunijā vienojās intensificēt kopīgos pūliņus līdz 2013.gadam integrēt Baltijas un Ziemeļvalstu enerģijas tirgus.
Enerģētikas jautājumiem veltītā sanāksmē Somijā Eiropas komisārs Olli Rēns, kurš nāk no šīs valsts, pagājušajā nedēļā atzina, ka ir pienācis laiks darīt vairāk.
"Ir ļoti žēl, ka Baltijas valstis nespēj pilnībā gūt labumu no ES enerģijas tirgus. To iesaistīšana ES enerģijas sistēmā būs viena no ES komisijas prioritātēm turpmākajos gados," sacīja Rēns savā runā enerģētikas konferencē Turku, Somijas dienvidos.
Turku Ekonomikas skolas Eiropas institūta direktors Kari Liuhto uzskata, ka visai Eiropas Savienībai ir jāpamostas.
"Ja ES nespēs izstrādāt sev kopīgu enerģētikas politiku, Kremlis izstrādās enerģētikas politiku Eiropai," viņš teica.
Pievienošanās pārējai Eiropas Savienībai nenozīmē tikai enerģijas importu vien - tā radīs arī lielākas lietišķās darbības iespējas.
Pateicoties savam pasaules vadošās degslānekļa ražotājas statusam, Igaunija pati sevi apgādā ar elektroenerģiju un arī eksportē to. Igaunija apsver iespēju pievērsties arī kodolenerģijai.
"Mēs esam sākuši izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu savas atomelektrostacijas būvei, kaut gan nekāds politisks lēmums par kodolenerģiju vēl nav pieņemts," teica valstij piederošās kompānijas "Eesti Energia" kodolenerģētikas nodaļas vadītājs Andress Trops.
Igaunija ir arī parakstījusi četru valstu projektu, kas paredz būvēt atomelektrostaciju Lietuvā. Šis plāns, kurā iesaistītas arī Latvija un Polija, nomainīs padomju laiku Ignalinas AES, kuru Lietuva solījusi slēgt līdz 2010.gadam kā priekšnosacījumu dalībai Eiropas Savienībā.
Sagaidāms, ka šis plāns tiks īstenots līdz 2015.gadam un piegādās elektroenerģiju visām četrām valstīm, kaut gan speciālisti uzskata, ka gausi ritošo sarunu dēļ 2017.-2020.gads ir reālāks termiņš.