Bārbeles - ārpus ikdienišķā

Foto: Bārbeles - ārpus ikdienišķā; autors: Bārbeles - ārpus ikdienišķā

Bārbeles dārzkopībā tiek izmantotas jau sen, taču Latvijā biežāk sastopama tikai parastā bārbele – Berberis vulgaris un vairākas vienkrāsainas Tunberga bārbeles – Berberis thunbergii šķirnes.

Par jaunākajiem laikiem bārbeļu izmantošanā liecina Kanādā izveidotais parastās bārbeles un Tunberga bārbeles krustojums Otavas bārbele – Berberis x ottawensis. Diezgan reti dārzkopībā tiek izmantota Amūras bārbele – Berberis amurensis. "Berberis" ir latīņu vārds, kas cēlies no arābu valodas un tika izmantots, lai apzīmētu bārbeles augļus. Īpašs jaunums ir vairākkrāsu un dzelteno Tunberga bārbeļu parādīšanās dārzkopībā, šīs bārbeles joprojām Latvijā ir retums. Mazāk izmantotas, bet interesantas un neparastas ir mūžzaļās bārbeles, pie kurām pieder Juliānas bārbele – Berberis julianae un hibrīdā bārbele – Berberis x media un tās šķirnes. Pēdējās gan audzējamas galvenokārt Latvijas dienvidrietumos.

Bārbeles ir vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi ar dzeloņainiem dzinumiem, to izmērs ir ļoti dažāds – no 15...20 cm punduriem līdz 4 m augstiem krūmiem. Zināmas ir apmēram 400 bārbeļu sugas, vairums no tām nāk no Austrumāzijas, dažas no Eiropas, Ziemeļamerikas, Āfrikas ziemeļrietumiem un Dienvidamerikas Andu kalniem. Ziedu krāsa variējas no bāli dzeltena līdz oranžam tonim. Bārbeles labi pacieš pilsētas gaisa piesārņojumu.

Bārbeles ir indīgas, bet tiek izmantotas arī kā ārstniecības augi. Tām ir zināma antibakteriāla un pretvēža iedarbība. Ogu sarkanā krāsviela un koksnes dzeltenā krāsviela vēsturiski izmantota audumu un dzīvnieku ādu krāsošanai.

Daudzkrāsainās šķirnes var labi izmantot ne tikai dzīvžoga veidošanā, bet arī augu grupās. Savā dārzā es bārbeles stādu grupās ar skuju kokiem. Tām nepieciešama pilna saule vai daļēji noēnota vieta dārzā, pilnā noēnojumā krāsainās šķirnes nedod košus toņus. Dažas dzeltenlapu šķirnes, novietotas saulainā vietā, var apdegt. Nesen Polijā radīta jauna dzeltenlapu šķirne ‘Maria’, kas neapdeg saulē. Bārbeles labi panes sausuma periodus un ir viegli pārstādāmas.

Tradicionālais priekšstats, ka bārbeles aug jebkurā augsnē, tomēr nav sevišķi praktisks. Es uzskatu, ja ir vēlme redzēt krāšņi augošu, ziedošu un veselīgu bārbeli, tā jāstāda bagātīgā, labi drenētā augsnē. Bārbeles piemērojas ļoti dažādam augsnes pH līmenim. Vairumam bārbeļu pirmajos gados vēlama pamatīga apgriešana, kas krūmu padara kuplāku un veicina jaunu dzinumu veidošanos. Arī minerālmēslojums un laistīšana pirmajos gados dod labu efektu.

Berberis vulgaris

Parastā bārbele - Berberis vulgaris savvaļā sastopama Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Āfrikas ziemeļrietumos, taču naturalizējusies arī Ziemeļeiropā. Tas ir vasarzaļš krūms, kas sasniedz 4 m augstumu. Ziedi izvietoti skarās. Parastā bārbele ir kviešu rūsas (Puccinia graminis) starpsaimnieks pārziemošanas fāzē, tāpēc vairākās Eiropas valstīs parastās bārbeles audzēšana ir aizliegta. Kviešu audzētājiem parastās bārbeles postošā ietekme bija pazīstama jau kopš 1660. gada, taču zinātnisku izskaidrojumu šai parādībai atrada tikai 1865. gadā.

Berberis amurensis

Amūras bārbele – Berberis amurensis savvaļā sastopama Korejā, Mandžūrijā un Krievijas Tālajos Austrumos. Agrāk klasificēta kā Berberis vulgaris var. amurensis. Tas ir 3,5 m augsts vasarzaļš krūms, kam ir raksturīgi hermafrodīti ziedi, respektīvi, tie satur gan sievišķos, gan vīrišķos vairošanās orgānus. Augļi sarkani, 10 mm gari, pirms nogatavošanās indīgi. Atšķirībā no citām pazīstamākajām bārbeļu sugām Amūras bārbele var labi augt pilnā noēnojumā. Interesanta un reta ir Amūras bārbeles sarkanlapu šķirne, kurai pagaidām nav nosaukuma.

Berberis julianae

Juliānas bārbele – Berberis julianae ir mūžzaļš krūms ar zaļām, spīdīgām lapām, kas rudenī krāsojas asinssarkanas. Savvaļā sastopama Ķīnā, Eiropā ievesta 1900. gadā. Sasniedz augstumu līdz 1 m. Sugu par godu savai sievai Julianai nosaucis tās atklājējs vācu botāniķis K. Šneiders. Pēc ziemcietības visizturīgākā mūžzaļo bārbeļu suga. Latvijas centrālajā un austrumu daļā bargākās ziemās var nosalt auga daļas virs sniega līnijas.

Berberis x media

Hibrīdā bārbele – Berberis x media ir mūžzaļš hibrīds, kas izveidots, krustojot divas Ķīnas sugas – Berberis gagnepainii un Berberis verruculosa. Pirmo reizi šo hibrīdu ap 1933. gadu ieguvis Šeno (Chenault) Orleānā Francijā. Ziemcietības ziņā līdzīga mūžzaļajai Berberis julianae. Vidējās tumši zaļās spīdīgās lapas vēlu rudenī un ziemā kļūst sarkanas, ziedi un augļi ir retāki nekā Juliānas bārbelei. Izveidotas ir vismaz 14 šķirnes – pārsvarā zemi un blīvi mūžzaļie krūmi ar gariem dzelkšņiem.

‘Red Jewel’ – sarkanlapu forma ar tumši sarkanām lapām vasarā, bet koši asinssarkanām ziemā.

Otavas bārbele – Berberis x ottawensis ir 3 m augsts vasarzaļš krūms. Spēcīgāk augošs nekā vacāku sugas.

‘Silver Miles’ – zilgani sarkanas divkrāsainas lapas ar sudrabainiem lāsumiem, reta šķirne.

‘Superba’ (’Purpurea’) – šķirne ar sarkanām lapām, rudenī krāsu nemaina.

Berberis thunbergii

Tunberga bārbele - Berberis thunbergii ir 1,5 m augsts vasarzaļš krūms, kuram rudenī nogatavojas sarkanas ēdamas ogas. Šķirnēm ogas ir reti vai nav nemaz. Tā ir visplašāk dārzkopībā izmantotā suga ar vislielāko šķirņu skaitu, apmēram 450. Savvaļā aug Ķīnas un Japānas kalnu nogāzēs. Suga nosaukta par godu tās atklājējam – Karlam Pēteram Tūnbergam (Karl Peter Thunberg), holandiešu botāniķim, kas to 1864. gadā ieveda Eiropā. Krūms zied maijā – jūnijā ar dzelteniem zvanveida ziediem, kas masīvi noklāj krūmu. Atšķirībā no parastās bārbeles un Eiropā ļoti reti sastopamās Amerikas bārbeles – Berberis canadensis ziedi Tunberga bārbelei ir izvietoti čemuros.

‘Admiration’ – maza auguma šķirne ar koši sarkanām lapām un dzeltenu apmali, ievērojami mazāka par populāro ‘Golden Ring’.

‘Atropurpurea’ – forma ar tumši purpursarkanām lapām, kas rudenī krāsojas koši sarkanas.

‘Atropurpurea Nana’ (=‘Nana’, ‘Crimson Pygmy’, ‘Little Gem’, ‘Little Beauty’, ‘Little Favorite’) – 30 cm augsts krūms ar tumši purpursarkanām lapām, plaši izmantota.

‘Aurea’ – 80 cm augsta šķirne ar koši citrondzeltenām lapām, mēdz apdegt saulē.

Berberis x ottawensis

‘Bagatelle’ – viena no mazākajām sarkanlapu Tunberga bārbeles šķirnēm, lapas spīdīgākas un mazākas nekā šķirnei ‘Atropurpurea Nana’, arī lēnaudzīgāka. Izveidota 1971. gadā stādaudzētavā «Van Klavern» Boskopā Holandē, šķirņu ‘Kobold’ un ‘Atropurpurea Nana’ hibrīds.

‘Bonanza Gold’ (=‘Bogozam’, ‘Aurea Nana’) – 50 cm augsts krūms ar zeltaini dzeltenām lapām, kas ievērojami mazāk apdeg saulē, salīdzinot ar ‘Aurea’. Lai sasniegtu košāku krāsu, vēlama pilna saule. Izveidota stādaudzētavā «Lake County» ASV.

‘Carmen’ – vāzes formas krūms ar purpursarkanām lapām, kas rudenī krāsojas koši sarkanas.

‘Coronita’ – raksturīgas tumši purpursarkanas lapas ar koši gaiši zaļu apmali. Izveidota stādaudzetavā «Gebr. van Vliet» Boskopā Holandē 1988. gadā.

‘Erecta’ (=’Truehedge Columnberry’)– 1,5 m augsta kolonnveida forma ar zaļām lapām, kurām raksturīga ugunīgi sarkana krāsa rudenī. Izveidota 1936. gadā stādaudzētavā «Cole Nursery Co» Painesvillā Ohaio ASV.

Berberis verruculosa

‘Golden Ring’ (=’Golden Rim’) – lapas sarkanas ar zeltaini dzeltenu maliņu. Izveidojis Pjērs Lombarts (Pierre Lombarts) «Royal Nurseries» 1950. gadā Zundertā Holandē.

‘Golden Rocket’ – dzeltenlapu forma ar kolonnveida augšanas tipu, jauna un reta šķirne.

‘Golden Torch’ – dzeltenlapu šķirne ar kolonnveida formu, pagaidām grūti noteikt būtiskās atšķirības starp šo šķirni un ‘Golden Rocket’, jo abas izveidotas un patentētas nesen.

‘Green Carpet’ – klājeniska forma ar zaļām lapām un izcilu oranžsarkanu rudens krāsu, izveidota Holandē.

‘Harlequin’ – 80 cm augsts krūms, lapas četrās krāsās, sarkans ar rozā, ar baltiem un sudrabaini pelēkiem plankumiem. Aug lēnāk, no Tunberga bārbeles šķirnēm tai ir vismazākās lapas. Izveidojis Hanno Hardicers (Hardijzer) 1969. gadā Boskopā Holandē.

‘Kelleriis’ (=’Green Marble’, ‘Green Mantle’) – šķirne ar zaļām lapām, uz kurām ir pelēkbalti plankumi un laukumi. Lapas rudenī krāsojas sarkanīgas, saglabājot divkrāsainību. Izveidojis D. T. Polsens (Poulsen) 1959. gadā Kellerīsā Dānijā. Līdzīga šķirnei ‘Silver Beauty’, taču pēdējā mēdz apdegt tiešos saules staros, tāpēc tiek kultivēta reti.

Berberis gagnepainii

‘Maria’ – neliela augumakompakta dzeltenlapu šķirne, kas neapdeg saulē. Izveidota salīdzinoši nesen Polijā.

‘Pink Attraction’ – viena no jaunākajām vairākkrāsu Tunberga bārbeles šķirnēm. Tai raksturīgas tumšas purpurkrāsas lapas, kas «izdekorētas» ar lašu rozā, sarkanrozā, sarkaniem un krēmkrāsas plankumiem un svītrām. 1 m augsts krūms. Izveidojis 1980. gadā H. Kolsters (Kolster) Boskopā Holandē.

‘Pink Queen’ (=’Atropurpurea Rosea’) – mazs krūms, kas nedaudz līdzīgs ‘Rose Glow’. Lapas plaukst sarkanas, bet vēlāk krāsojas tumši purpursarkanas ar rozā un sudrabpelēkiem plankumiem. Izveidota Boskopā 1965. gadā.

‘Red Chief’ – 80 cm augsta forma ar ļoti tumši sarkanām lapām, kas krāsojas oranžas rudenī.

‘Red Pilar’ – 100 cm augsta kolonnveida šķirne ar tumši brūnsarkanīgām lapām.

‘Rose Glow’ – 100 cm augsts krūms, lapas sarkanas ar rozā strīpām un plankumiem, nedaudz parādās arī sudrabaini balta krāsa. Izveidota stādaudzētavā «J. Spaargaren & Zonen» Boskopā Holandē 1957. gadā.

Berberis canadensis

‘Silver Beauty’ (=’Argenteomarginata’) – viena no vecākajām divkrāsu šķirnēm, kurai raksturīgas zaļas lapas ar baltiem plankumiem. Pilnā saulē apdeg. Izveidojis Van Leuvens (Van Leeuwen) 1911. gadā Holandē.

‘Silver Bells’ – šķirnei ir zaļas lapas ar sudrabbaltiem un pelēkiem plankumiem, līdzīga ‘Kelleriis’ un ‘Silver Beauty’. Jaunie dzinumi pavasarī ir viegli oranžīgi. Rudenī raksturīga visai koši oranža lapu krāsa.

‘Silver Carpet’ – klājeniska forma ar zaļām lapām un sudrabpelēkām strīpām un plankumiem. Izveidojis P. Kosters 1991. gadā Mārtensdīkā Holandē.

‘Sunsation’ (=’Monry’) – dzeltenlapu šķirne ar vāzes formu un izteikti sīkām lapiņām. Izveidojis Henrijs Eilers (Henry Eiler) 1980. gadā Ličfīldā Ilinoisā ASV.

‘Orange Rocket’ – nesen izveidota šķirne ar koši oranžsarkanām lapām un vāzes formu.

‘Tiny Gold’ – jauna un reta dzeltenlapu šķirne ar nelielām lapiņām.

Autors: ĀRIS AUDERS
Avots: "Dārzs un Drava"