Bauskas pilsētas ūdensapgādes sistēma tuvplānā: kas jau paveikts, un kas tiek plānots
Foto: Bauskas pilsētas ūdensapgādes sistēma tuvplānā: kas jau paveikts, un kas tiek plānots
Kaut arī Bauskā dzeramā ūdens un kanalizācijas tīkli būvēti lielākoties padomju laikos un tāpēc jārēķinās ar visai biežām ūdensvadu avārijām, SIA Bauskas ūdenssaimniecība savu galveno uzdevumu – nodrošināt Bauskas iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar dzeramo ūdeni, kā arī sniegt kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumus – sekmīgi pilda, vēstī "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Kaut arī Bauskā dzeramā ūdens un kanalizācijas tīkli būvēti lielākoties padomju laikos un tāpēc jārēķinās ar visai biežām ūdensvadu avārijām, SIA Bauskas ūdenssaimniecība savu galveno uzdevumu – nodrošināt Bauskas iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar dzeramo ūdeni, kā arī sniegt kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumus – sekmīgi pilda.
2001. gadā ekspluatācijā tika nodotas jaunās Bauskas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, bet 2002. gadā – atdzelžošanas stacija. Šobrīd aptuveni 80 procenti Bauskas iedzīvotāju var lietot dzeramo ūdeni, kas pēc kvalitātes rādītājiem atbilst Eiropas Savienības normu prasībām. Lai turpinātu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu sakārtošanu, SIA Bauskas ūdenssaimniecība 2004. gadā vienojās par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi projektam Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Bauskas pilsētā, kas risinātos Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta ietvaros.
"Diemžēl tad, kad mēs jau bijām savākuši lielāko daļu datu un nodevuši tos firmai, kas mums izstrādāja tehniski ekonomisko pamatojumu, uzzinājām, ka šis Kohēzijas fonda atbalstītais projekts tobrīd tiks realizēts vien Vidzemē un Kurzemē, bet Zemgale naudas trūkuma dēļ no šā projekta tiek izslēgta. Tā mēs zaudējām divus gadus un tikai 2006. gadā varējām uzsākt šā projekta izstrādi, nu jau otro reizi," stāstīja SIA Bauskas ūdenssaimniecība valdes loceklis Gunārs Akmeņlauks (attēlā).
Šā projekta gaitā Bauskā paredzēta divu kanalizācijas spiedvadu nomaiņa zem Mēmeles gultnes Dambja ielas rajonā un jaunas sūkņu stacijas izbūve Mēmeles labajā krastā. Pilsētas dienvidrietumu daļā, kas aptver Pilskalna, 1. maija, Lauku, Zemgaļu, Sporta un Miera ielu un kurā ir lielākoties pagājušā gadsimta piecdesmitajos sepiņdesmitajos gados būvēto privāto māju rajons, paredzēta dzeramā ūdens un kanalizācijas tīklu izbūve. Tāda plānota arī pilsētas rietumu daļā, kas aptver Akāciju, Bērzu, Mazo, Kļavu un Pīlādžu ielu, un jauna kanalizācijas kolektora izbūve visā Biržu ielas garumā, kas nodrošinātu visu apkārtējo māju sadzīves kanalizācijas ūdeņu novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām. Lai nodrošinātu katrai daudzdzīvokļu mājai atsevišķu ūdens ievadu un uzskaiti, projektā paredzēta pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzeramā ūdens maģistrālo cauruļvadu barošanas sistēmas rekonstrukcija. Savukārt SIA Bauskas ūdenssaimniecība tiktu nodrošināta ar jaunu kanalizācijas tīklu uzturēšanas tehniku, kas uzņēmumam ir vitāli nepieciešama.
Kopējās projekta realizācijas izmaksas tiek plānotas 4,4 miljoni latu. Taču precīza summa būs zināma vien tad, kad tiks pabeigts tehniskais projekts. "Tad vēlreiz tiks veikta finanšu analīze un izrēķināts, cik lielu daļu no projekta izmaksām segs Kohēzijas fonds un cik liela daļa būs jāsedz uzņēmumam," skaidroja Gunārs Akmeņlauks.
Tehnisko projektu ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai Bauskas pilsētā izstrādā Eiroprojekts, kas uzvarēja četru pretendentu konkursā kā lētākais piedāvājums.
Šis projekts, kura uzsākšanu ar nepacietību gaida SIA Bauskas ūdenssaimniecība, ir nozīmīgs gan baušķeniekiem, gan arī pilsētai.
"Eiropas Savienības direktīvas nosaka, ka 2011. gada beigās pie pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkliem ir jābūt pieslēgtām vismaz 95 procentiem māju. Šobrīd ar centralizētu ūdensapgādi Bauskā ir nodrošināti 73 procenti, bet ar kanalizāciju tikai 67 procenti mājsaimniecību," skaidroja Gunārs Akmeņlauks. Realizējot šo projektu, šī Eiropas Savienības direktīva tiktu īstenota dzīvē. Tāpēc SIA Bauskas ūdenssaimniecība raizējas, ka jau vairākus gadus no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ šis projekts kavējas. Būvniecības darbi pēc Gunāra Akmeņlauka aplēsēm varētu sākties 2010. gadā, ja, protams, negadīšoties neparedzētas aizķeršanās.
2001. gadā ekspluatācijā tika nodotas jaunās Bauskas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, bet 2002. gadā – atdzelžošanas stacija. Šobrīd aptuveni 80 procenti Bauskas iedzīvotāju var lietot dzeramo ūdeni, kas pēc kvalitātes rādītājiem atbilst Eiropas Savienības normu prasībām. Lai turpinātu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu sakārtošanu, SIA Bauskas ūdenssaimniecība 2004. gadā vienojās par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi projektam Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Bauskas pilsētā, kas risinātos Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta ietvaros.
"Diemžēl tad, kad mēs jau bijām savākuši lielāko daļu datu un nodevuši tos firmai, kas mums izstrādāja tehniski ekonomisko pamatojumu, uzzinājām, ka šis Kohēzijas fonda atbalstītais projekts tobrīd tiks realizēts vien Vidzemē un Kurzemē, bet Zemgale naudas trūkuma dēļ no šā projekta tiek izslēgta. Tā mēs zaudējām divus gadus un tikai 2006. gadā varējām uzsākt šā projekta izstrādi, nu jau otro reizi," stāstīja SIA Bauskas ūdenssaimniecība valdes loceklis Gunārs Akmeņlauks (attēlā).
Šā projekta gaitā Bauskā paredzēta divu kanalizācijas spiedvadu nomaiņa zem Mēmeles gultnes Dambja ielas rajonā un jaunas sūkņu stacijas izbūve Mēmeles labajā krastā. Pilsētas dienvidrietumu daļā, kas aptver Pilskalna, 1. maija, Lauku, Zemgaļu, Sporta un Miera ielu un kurā ir lielākoties pagājušā gadsimta piecdesmitajos sepiņdesmitajos gados būvēto privāto māju rajons, paredzēta dzeramā ūdens un kanalizācijas tīklu izbūve. Tāda plānota arī pilsētas rietumu daļā, kas aptver Akāciju, Bērzu, Mazo, Kļavu un Pīlādžu ielu, un jauna kanalizācijas kolektora izbūve visā Biržu ielas garumā, kas nodrošinātu visu apkārtējo māju sadzīves kanalizācijas ūdeņu novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām. Lai nodrošinātu katrai daudzdzīvokļu mājai atsevišķu ūdens ievadu un uzskaiti, projektā paredzēta pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzeramā ūdens maģistrālo cauruļvadu barošanas sistēmas rekonstrukcija. Savukārt SIA Bauskas ūdenssaimniecība tiktu nodrošināta ar jaunu kanalizācijas tīklu uzturēšanas tehniku, kas uzņēmumam ir vitāli nepieciešama.
Kopējās projekta realizācijas izmaksas tiek plānotas 4,4 miljoni latu. Taču precīza summa būs zināma vien tad, kad tiks pabeigts tehniskais projekts. "Tad vēlreiz tiks veikta finanšu analīze un izrēķināts, cik lielu daļu no projekta izmaksām segs Kohēzijas fonds un cik liela daļa būs jāsedz uzņēmumam," skaidroja Gunārs Akmeņlauks.
Tehnisko projektu ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai Bauskas pilsētā izstrādā Eiroprojekts, kas uzvarēja četru pretendentu konkursā kā lētākais piedāvājums.
Šis projekts, kura uzsākšanu ar nepacietību gaida SIA Bauskas ūdenssaimniecība, ir nozīmīgs gan baušķeniekiem, gan arī pilsētai.
"Eiropas Savienības direktīvas nosaka, ka 2011. gada beigās pie pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkliem ir jābūt pieslēgtām vismaz 95 procentiem māju. Šobrīd ar centralizētu ūdensapgādi Bauskā ir nodrošināti 73 procenti, bet ar kanalizāciju tikai 67 procenti mājsaimniecību," skaidroja Gunārs Akmeņlauks. Realizējot šo projektu, šī Eiropas Savienības direktīva tiktu īstenota dzīvē. Tāpēc SIA Bauskas ūdenssaimniecība raizējas, ka jau vairākus gadus no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ šis projekts kavējas. Būvniecības darbi pēc Gunāra Akmeņlauka aplēsēm varētu sākties 2010. gadā, ja, protams, negadīšoties neparedzētas aizķeršanās.