Beidzot tiks restaurēta Rēzeknes Zaļā sinagoga
Jau ilgu laiku rēzeknieši pacietīgi gaida, bet Rēzeknes pilsētas domes darbinieki neatlaidīgi strādā, lai Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija kļūtu par realitāti. Un beidzot šī ideja tuvojas brīdim, kad tiks realizēta.
Tas nozīmē, ka mūsu pilsētā tomēr saglabāsies pēdējā palikusī sinagoga (kādreiz Rēzeknē bija 11 sinagogas!) un Rēzekne iegūs vēl vienu sakoptu vēsturisko celtni. Rēzeknes Zaļā sinagoga ir senākā koka sinagoga Baltijā. Tā atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, un projekta realizācijas rezultātā šī restaurācija būtiski uzlabos tā tēlu un kļūs par pozitīvu piemēru citu koka ēku atjaunošanai.
Rēzeknes pilsētas domes līgums ar Kultūras ministriju par projekta "Rēzeknes zaļās sinagogas restaurācija, iekļaujot koka arhitektūras mantojuma centra un ekspozīcijas par ebreju kultūras mantojuma izveidi" realizāciju parakstīts 2013. gada 13. decembrī un pašreiz tiek izsludināta iepirkuma procedūra, lai noteiktu darbu veicējus. Projekta kopējās izmaksas ir 711 437 eiro, no tiem 85% finansē Eiropas Ekonomiskās zonas Norvēģijas finanšu instruments, 10% – valsts un 5% ir Rēzeknes pašvaldības finansējums. Jāsaka, ka tie ir ārkārtīgi izdevīgi Rēzeknei projekta finansēšanas nosacījumi. Ņemot vērā izstrādāto vēsturiskā centra attīstības plānu, ēkas restaurācijai jāatbilst tās aprakstam vēsturiskajos avotos. Saskaņā ar šo plānu ēkām un apkārtējai teritorijai vēsturiskajā centrā jāsaglabā 18. un 19. gadsimta arhitektoniskās iezīmes.
Projekta uzdevumos paredzēts palielināt izglītības iestāžu studentu un pedagogu zināšanas koka restaurācijā, organizējot apmācības kursus, pieredzes apmaiņas nometnes un stiprinot sadarbību dažādos līmeņos – reģionālajā, valsts un starptautiskajā, piesaistot ne vien Latvijas, bet arī Norvēģijas amatniekus, profesionālo skolu audzēkņus, pedagogus, restauratorus. Rēzeknē, piedaloties objekta restaurācijā, jaunas prasmes apgūs Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Austrumlatgales Profesionālās vidusskolas audzēkņi, bet norvēģu studenti pārstāvēs Sam Eyde arodvidusskolu.
"Mums ļoti paveicies, ka izdevās iesniegt projektu uz minētā finanšu instrumenta atbalsta saņemšanu, kas paredzēja, ka tiks atbalstīti tie iepriekš definētie projekti, kuru autoriem – pašvaldībām ir sadarbība ar Norvēģiju," stāsta Rēzeknes pilsētas domes Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Sandra Jonikāne. "Bet tā kā Rēzeknei ir sadarbība ar Norvēģiju jau kopš 1994. gada un labi sadarbības partneri, ar norvēģu partneru palīdzību izdevās būt iekļautiem šinī iepriekš definēto projektu sava veida elitārajā grupā. Jāsaka, ka valstī kopumā ir tikai pieci iepriekš definētie kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas projekti, un mūsējais – viens no tiem. Tieši šī sadarbība ir par iemeslu tam, ka projektā piedalīsies arī studenti – restauratori. Piemēram, Norvēģijā studenti strādā jau pirmajā vai otrajā kursā, atšķirībā no Latvijas, kur tikai vēl veidojas šādi studentu nodarbinātības modeļi. Taču praksei vietu ir nepietiekami, tādēļ šinī projektā jau izsludinot iepirkuma procedūru uz restaurācijas darbu veikšanu ir paredzēts, ka būvuzņēmējam būs jānodrošina arī prakses vietas Latvijas un Norvēģijas studentiem."
Kas un kam būs pieejams restaurētajā sinagogā? Tā kā Rēzeknei ir svarīga jaunu tūrisma un kultūras produktu attīstība Latgales reģionā, tad, restaurējot Rēzeknes Zaļo sinagogu un izveidojot Tūrisma informācijas centru, Koka arhitektūras centru un Ebreju kultūras mantojuma virtuālo ekspozīciju, tiks realizēta tūristu plūsmas palielināšana Rēzeknes vēsturiskajā centrā, tādējādi veicinot pilsētas vēsturiskā centra atdzīvināšanu. Plānots arī, ka sinagogā darbosies krāsns tradicionālās ebreju Lieldienu macas cepšanai, ar kuru varēs cienāties Rēzeknes tūristi. Sinagogā strādās īpaši apmācīts cilvēks, kurš varēs pastāstīt apmeklētājiem par koka mantojuma īpatnībām un šīs unikālās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanas iespējām
Atšķirībā no Norvēģijas, kur koka arhitektūras ēku, tajā skaitā dzīvojamo māju restaurācija un dzīvošana tajās ir sociāli prestiža priekšrocība, Latgalē, tostarp Rēzeknē, iedzīvotājiem – koka māju īpašniekiem – trūkst izpratnes par koka arhitektūras vērtībām un unikālā kultūras mantojuma nozīmīgumu, nav pietiekamu zināšanu par iespējām restaurēt vecus koka arhitektūras elementus. Atsevišķās pašvaldību teritorijās ir tikai nelielas entuziastu grupas, kas novērtē un iespēju robežās atjauno koka ēkas to sākotnējā izskatā, izmantojot vecos koka elementus. Rēzeknes pilsēta 2. Pasaules kara laikā 1944. gadā ļoti cieta, tika sagrauti vairāk nekā 85 procenti pilsētas vēsturisko ēku. Rēzeknes vēsturiskajā centrā, kur koncentrēta koka apbūve, zināšanu trūkuma un finanšu nepietiekamības dēļ koka māju koka elementi (logi, durvis u.c.) tika iznīcināti. Tādējādi mēs, veidojot ērtākus dzīves apstākļus sev un savai ģimenei, tajā pašā laikā zaudējam to skaistumu un unikalitāti, kas ir īpatnēja mūsu senču būvētajām koka mājām. Vecajām ēkām jāatdod dzīvība, lai tās kļūtu par izciliem sava laika pieminekļiem, būtu pieejamas un apbrīnojamas, kur mēs varētu smelties iedvesmu jauniem plāniem, mērķiem un uzdevumiem. Un ja kāds, nolūkojoties uz restaurēto sinagogu, gribēs kaut ko līdzīgu paveikt savā mājā, pilsētā, pagastā (visas Latgales teritorijā), viņš varēs konsultēties ar sinagogā strādājošo speciālistu. Cerams, ka Latgales pašvaldības izmantos šo iespēju.
Protams, tā kā tā ir sinagoga, tad Ebreju kultūras mantojuma centrs, kas tur tiks izveidots, ar moderno tehnoloģiju palīdzību stāstīs rēzekniešiem un Rēzeknes viesiem par tik svarīgas un kādreiz mūsu pilsētā ļoti lielas sabiedrības daļas dzīvi un tradīcijām. Un jācer, ka projekta nobeigums (projektu paredzēts īstenot divu gadu laikā) vainagosies ar skaistu un plašu ebreju mākslinieku koncertu Rēzeknē.
