Beigušies būvdarbi atjaunotajā Bauskas Rātsnamā
Bauskas Rātsnams ir vienīgais 17.gs. rātsnams Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Bauskas novada pašvaldība Vecpilsētas rekonstrukcijas projekta attīstību ir mērķtiecīgi plānojusi jau kopš 80.gadiem, kad tika izstrādāts Bauskas Rātsnama un Rātslaukuma rekonstrukcijas projekts. Rātsnama restaurācijas galvenā arhitekte bija Irēna Bākule (1945 – 2013, janvāris). Bauskas Rātsnama rekonstrukcijas projektu varētu uzskatīt par arhitektes Irēnas Bākules mūža ieguldījumu un lielu dāvinājumu Bauskas pašvaldībai.
Bauskas Rātsnama un Rātslaukuma atjaunošana bija sadalīta trīs kārtās. Līdz šim īstenotas divas rekonstrukcijas kārtas ar ERAF līdzfinansējumu, tāpēc pašvaldība, ievērojot secīgu darbu plānošanu, 2013.gada janvārī uzsāka Rātsnama rekonstrukcijas 3.kārtu, kas arī bija pēdējais etaps projekta pilnīgai pabeigšanai un ēkas nodošanai ekspluatācijā. SIA "Ota un partneri" no janvāra 200 tūkstošu latu apmērā veica telpu iekšdarbus un radīja vēsturisku telpu vizuālo noformējumu, kā arī piešķīra Rātsnama fasādei krāšņus vizuālos elementus – strūklaku ar lauvas galvu un pulksteni torņa fasādē, marmora melnbaltu grīdas flīžu klājumu pirmā stāva telpām, ozolkoka vairogparketa grīdu, krāšņus ceremoniju zāles griestus ar grebumiem un renesanses stilā ieturētu krāsojumu, vēsturiska stila ozolkoka durvis ar kaltiem rokturiem u.c.
Strādājot pie Bauskas Rātsnama noslēdzošās kārtas rekonstrukcijas, jāatzīst, ka darbs projektētājiem, projektu vadītājam, būvniekiem un darbu būvuzraugam bijis gana interesants un specifisks – bija jārada 17.gs. raksturīgs telpu interjers, jāatrod risinājumi tam, kā labāk mūsdienu risinājumus integrēt vēsturiskajā interjerā.
Būvprojekta autors Kārlis Brakanskis (SIA "Komunālprojekts Jelgava"), kurš pie Rātsnama projekta strādā kopš 2005.gada atzīst, ka ar gala rezultātu ir apmierināts. K.Brakanskis atceras, ka Bauskas pilsētas pārvaldes nosacījums bija ņemt savā projektēšanas komandā arī arhitekti I.Bākuli, ko arī darījuši, kopā strādājuši, strīdējušies, diskutējuši un mēģinājuši rast labākos iespējamos risinājumus Rātsnama atjaunošanā. Žēl, ka I.Bākules vairs nav, viņa bija spilgta persona kultūras pieminekļu restauratoru aprindās, viņas viedokli respektēja, atceras Kārlis.
Izjūtot projekta autores I.Bākules trūkumu, projektētāji kā spēcīgu konsultantu vēsturiskā interjera radīšanā piesaistīja Rundāles pils direktoru dr.Imantu Lancmani un viņa māsu Laumu Lancmani. Pateicoties Imantam un Laumai Lancmaņiem, Bauskas Rātsnams var lepoties ar brīnišķīgi skaistu, renesanses stila griestu krāsojumu.
Uzteicams ir arī Rīgas Amatniecības vidusskolas skolēnu veikums, grebjot rozetes, zvaigznītes un Bauskas pilsētas vēsturiskos lauvas silueta ģerboņus, kas tagad rotā ceremoniju zāles griestus.
Plānots, ka drīzumā Rātsnama telpās atradīsies Dzimtsarakstu nodaļa. Turpmāk laulību ceremonijas varēs notikt vienīgajā līdz šim saglabātajā 17.gadsimta rātsnamā Latvijā. Tāpat šīs telpas tiks izmantotas reprezentatīviem pasākumiem, nelielām konferencēm, svinīgām pieņemšanām.
Jāatzīmē, ka Bauskas Rātsnams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas pašvaldībai kā ēkas īpašniekam nosaka saistības attiecībā uz ēkas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Būs ļoti svarīgi gadiem loloto ideju prast padarīt aizvien autentiskāku šīs ēkas vēsturiskajam veidolam, tāpēc drīzumā Rātsnama telpas tiks papildinātas ar vēsturiskām mēbelēm, apgaismes ķermeņiem, interjera priekšmetiem un citām nozīmīgām detaļām.
Kopumā Bauskas Rātsnama rekonstrukcijas 3.kārtā izbūvēts kafejnīcas bloks un noliktavas telpas pagrabstāvā, ēkas pirmajā stāvā izveidotas garderobes telpas un Dzimtsarakstu nodaļas darba un arhīva telpas, otrajā stāvā radīti divi vēsturiska akmens portāla kamīni, kuluāri jeb svinību zāles priekštelpa, līgavas istaba un ceremoniju lem lielā svētku zāle ar greznu griestu veidojumu, trešajā (mansarda) stāvā izveidota vertikālo ekspozīciju izstāžu zāle.