Beramais keramzīts – ne tikai siltumizolācijai
Keramzīta aizvien augošo popularitāti galvenokārt var izskaidrot ar tā lieliskajām tehniskajām īpašībām - gan beramais keramzīts, gan bloki ir salīdzinoši viegli, ar labām siltuma un skaņas izolācijas spējām, izturīgi pret mitrumu, nedegoši, ar pietiekami lielu spiedes izturību, stingri, izturīgi pret ķimikāliju un saules iedarbību, gaiscaurlaidīgi.
Foto: Beramais keramzīts – ne tikai siltumizolācijai; autors: Beramais keramzīts – ne tikai siltumizolācijaiAr vārdu " keramzīts" apzīmē granulveida būvmateriālu, ko ražo no augstā temperatūrā strauji apdedzināta, iepriekš sasmalcināta māla.
Gatavais keramzīts tiek šķirots trīs pamatfrakcijās: 2-4 mm, 4-10 mm, 10-20 mm. Mazākā frakcija paredzēta grīdu vai kādu citu virsmu izlīdzināšanai; nākamo frakciju - konstruktīvo - izmanto keramzīta bloku ražošanai. Rupjākais keramzīts tiek izmantots galvenokārt siltumizolācijai.
FIBO izdala vēl ceturto frakciju - PG (pamatīga grīda), kuras graudu lielums ir tāds pats kā pirmajai pamatfrakcijai - līdz 4 mm; tas paredzēts sausajām grīdām kā izlīdzinošais materiāls.
Keramzīta aizvien augošo popularitāti galvenokārt var izskaidrot ar tā lieliskajām tehniskajām īpašībām - gan beramais keramzīts, gan bloki ir salīdzinoši viegli, ar labām siltuma un skaņas izolācijas spējām, izturīgi pret mitrumu, nedegoši, ar pietiekami lielu spiedes izturību, stingri, izturīgi pret ķimikāliju un saules iedarbību, gaiscaurlaidīgi.
Materiāls piemērots ātrai būvniecībai, jo tā iestrādāšana ir viegla un tehnoloģiski vienkārša, taču atbilst cilvēku priekšstatiem par materiālu, no kā būvē kapitālas ēkas. Keramzīts nepūst, to nebojā grauzēji, kukaiņi un mikroorganismi.
Ne mazāk svarīga ir šī materiāla dabiskā izcelsme - tas nesatur cilvēkam un videi kaitīgas vielas, ir vizuāli pietiekami pievilcīgs, lai varētu izmantot ēkas konstrukcijās pat bez apdares, kā arī dārza labiekārtošanā un interjerā.
Visdaudzveidīgāk izmantojams beramais keramzīts - to lieto ne tikai ēku un ceļu būvniecībā kā konstruktīvo vai izolējošo materiālu, kam tas arī radīts, bet arī netradicionālās jomās: dārzkopībā, telpu un ielu apzaļumošanā, kā arī interjerā, kur izmantošanas iespējas ierobežo tikai interjerista fantāzija. Noblietēts keramzīts slānī ir tik izturīgs, ka pa to var ne tikai staigāt kājām, bet braukt pat ar auto.
Beramā keramzīta izmantošanas iespējas nosaka vispārīgās keramzīta tehniskās īpašības un arī specifiskās īpašības, kas dažā ziņā ir pat unikālas.
Beramo keramzītu izmanto tā saukto peldošo grīdu veidošanai, grīdas pamatnes veidošanai tieši uz grunts, pirmā stāva grīdu un starpstāvu pārsegumu siltumizolācijai, skaņas izolācijai, pamatu siltumizolācijai, pamatu drenāžai, slīpu virsmu veidošanai, ceļu uzbērumu veidošanai, uzbērumu veidošanai, ēku būvējot vājās gruntīs, dārzkopībā - augsnes nosegšanai un dizaina objektu veidošanai.
Beramā keramzīta pozitīvās īpašības
■ Ērti izlīdzināms gan lielās, gan mazās platībās.
■ Var veidot slīpas virsmas (līdz 40 grādu slīpumam keramzīts nenobirst).
■ Mehāniski izturīgs - slānī tas var izturēt 20 tonnas uz kvadrātmetru - praktiski jebkuras mājas svaru.
■ Mitrumizturīgs (var bērt tieši uz grunts), nepel un nepūst.
■ Nelabvēlīga vide grauzējiem un kukaiņiem
■ Mitrumcaurlaidīgs (var izmantot drenāžai).
■ Sausa iestrāde - konstrukcijās nenonāk liekais mitrums.
■ Var izmantot atkārtoti.
Trūkumi
■ Salīdzinājumā ar speciālajiem siltumizolācijas materiāliem, keramzītam ir apmēram divreiz mazāka siltumizolācijas spēja.
■ Pa irdenu, nenoblīvētu keramzītu grūti staigāt, vajadzīgs speciāls aprīkojums.
■ Izmantojot vertikālās konstrukcijās, nepieciešamas norobežojošas plaknes.
Der zināt
• Vienā konstrukcijā nav ieteicams izmantot dažādu frakciju keramzītu, jo mazākās frakcijas granulas, sabirstot starp lielākās frakcijas granulām, rada materiāla
nekontrolējamu sēšanos.
• Maksimālā granulu sablīvēšanās ir 10% no to apjoma. Keramzīts jāblietē tikai tad, ja slānis ir biezāks par pusmetru.
Par keramzīta (fibo) blokiem lasiet šeit!