Betona ražotājs tiek vainots dempingā

Foto: Betona ražotājs tiek vainots dempingā; autors: Betona ražotājs tiek vainots dempingā

Nedzirdēts gadījums: vesela virkne betona ražotāju Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas vadībā vērsušies Konkurences padomē sakarā ar dempinga cenām, kuras piedāvā lielākais Latvijas tirgus dalībnieks – Cemex. Dienas Bizness ziņoja pirmais, ka iesniegumu Konkurebces padomei parakstījušas kompānijas Eksim Trans, Betons’97 un Latvijas Betonmix un uzstāj, ka Cemex pārdodot betonu aptuveni par 15% lētāk nekā tā pašizmaksa. Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Andris Trifanovs aprēķinānjis, ka jau tagad Cemex kontrolē aptuveni 20% betona tirgus, bet kompānijas piedāvātās zemās cenas piespiež mazos un vidējos uzņēmumus pamest tirgu.

Latvijas poligons meksikāņiem
Starptautiskā korporācija Cemex izveidojusies 1906. gadā Meksikā un pirms diviem gadiem nosvinēja savu 100. gadskārtu. Korporācija strādā vairāk nekā 50 pasaules valstīs – Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā. Eiropā Cemex ienāca 2005. gada martā un tai pat gadā arī Latvijā.

Latvija kļuva par pirmo valsti, kur Cemex izlēma ieguldīt ļoti lielus finanšu līdzekļus: tas uzreiz nopirka Latvijas betona ražotāju SIA RMC Baltic, vienlaikus paziņojot par nodomu ieguldīt ražošanas attīstīšanā Brocēnos 50 miljonus dolāru (pēc tā laika kursa – 29,4 miljonus latu). Tas faktiski nozīmēja jaunas rūpnīcas būvniecību, kur ražošanas procesu nodrošināja jaunas tehnoloģiskās iekārtas. Tobrīd (2005. gada decembrī) 50 miljonu investīcijas Latvijas ekonomikā bija rekordliels skaitlis.

Jaunās cementa rūpnīcas būvdarbi joprojām turpinās (patlaban, kā atzinusi rūpnīcas vadība, pabeigti 60% darbu), bet visus būvdarbus pabeigt plānots līdz 2008. gada beigām. Jau maijā Cemex uzsāka darbinieku rekrutēšanas kampaņu 100 vakantajām vietām rūpnīcā. Aizvadītajos trīs gados uzņēmums būtiski sadārdzinājies: kompānija uzsver, ka būvdarbi gala rezultātā izmaksās vairāk nekā 220 miljonus eiro. Cementa rūpnīca nav vienīgais lielais kompānijas projekts: šogad Cemex grasās pabeigt termināļa celtniecību Liepājas ostā. Šim projektam kompānija iztērējusi 7 200 000 eiro. Strādājošais Brocēnu cementa kombināts ražo 600 tūkstošus tonnu cementa gadā, 2007. gada septembrī Cemex sāka eksportēt cementu uz Krieviju, cerot šogad piegādāt uz Krievijas tirgu 10–20 % saražotā cementa.

Šonedēļ Cemex divreiz nonācis žurnālistu redzeslokā. Pirmoreiz – sakarā ar to, ka naktī uz 19. augustu Venecuēlas valdība pārņēma kontroli pār visiem Cemex Venecuēlas nodaļas uzņēmumiem un birojiem – trīs cementa rūpnīcām, 30 betona ražošanas uzņēmumiem, kravas termināli un virkni citu objektu. Toreiz SIA Cemex komercdirektors Māris Gruziņš intervijā avīzei "Телеграф" teica: "Incidents Venecuēlā nekādi neietekmēs kompānijas Cemex darbību Latvijā. Latvijas Cemex turpina cementa rūpnīcas būvdarbus Brocēnos, to plānots nodot ekspluatācijā 2009. gada sākumā."

Nākamreiz prese ieinteresējās par Cemex valdes priekšsēdētāju Hosē Luisu Seiho Gonsalesu, kuram nācās "kategoriski noraidīt apvainojumus dempingā". Viņš uzsvēra, ka Cemex nestrādā "ar dempinga noteikumiem, bet tikai piedāvā labas cenas". Gonsaless izteicās, ka uzņēmums no Konkurences padomes pagaidām nav saņēmis nekādu informāciju.

«Pagaidām neesam no Konkurences padomes saņēmuši oficiālu paziņojumu par iesnieguma esamību, tomēr varam teikt, ka esam sevi pieteikuši Latvijā ne tikai kā cementa, bet arī gatavā betona un inerto materiālu ražotāju, - сказал он. - Betona tirgū Cemex nav dominējošs un ir tikai viens no tirgus dalībniekiem. Turklāt šis tirgus piedzīvo lejupslīdi. Tirgus atdzišana ir radījusi betona pārprodukciju Latvijā, līdz ar to saasinājusies konkurence. Cemex stratēģija ir piedāvāt klientam izdevīgākos risinājumus gan cenu, gan servisa ziņā uzņēmējdarbības labās prakses ietvaros. Mēs esam pārliecināti par Latvijas un tās ekonomikas attīstību nākotnē, tāpēc esam veikuši un turpināsim veikt investīcijas Latvijā arī nākotnē.»

Tomēr citiem betona ražotājiem ir pavisam cits viedoklis. Kompānijas baltijas Betonmix tirdzniecības vadītājs Māris Kazāks uzskata: "To, ar ko esam saskārušies, citādi kā vien par dempingu nodēvēt nevar. Latvijas betona ražotāju piedāvātās cenas ir tādas tāpēc, ka tādas tās padara izejvielu iepirkuma cenas. Cemex piedāvā zemākas betona cenas nekā tā pašizmaksa – tas nozīmē pat nevis cīņu par izdzīvošanu, bet gan vietējās betona rūpniecības izmiršanu. Personīgi man ir skaidrs, ka šā soļa konkrētais mērķis ir piespiest aiziet vidējos vietējos ražotājus. Runājot par cenām – tik zemas tās noturēsies kādu laiku. Pēc tam tās neizbēgami paaugstināsies.

Latvijas betona ražotāju perspektīvas pēc iesnieguma Konkurences padomē Māris Kazāks vērtē nenoteikti: "Lieta tāda, ka tā rīkoties līdz šim neviens nebija mēģinājis, vismaz mūsu biznesā ne. Tas tiešām ir pirmais, unikāls gadījums, tāpēc grūti spriest, kā tieši tas beigsies. Citiem vārdiem – pavērosim. Tai skaitā arī valsti."

Cemex spēlē pret budžetu?
Vladimirs Derkačs, Eksim Trans direktors padalījās ar plašākiem komentāriem. Viņa kompānija arī figurē "neapmierināto trijotnē".
"Jūs jautājat, kāpēc mēs vērsāmies pēc palīdzības Konkurences padomē? Kaut vai tāpēc, ka mums vienkārši ir tādas tiesības! Tāpēc, ka uzskatām: Cemex izdedzina tirgu, darbojoties bez citu dalībnieku ievērošanas. Par kādu godīgu konkurences cīņu varam runāt, ja JAU SAJAUKTS UN OBJEKTĀ NOGĀDĀTS betons no Cemex maksā lētāk nekā visi komponenti kopā, kas nepieciešami tā ražošanai. Patlaban vislētākā betona cena ir 40 Ls par kubikmetru, un zemākā šī cena vienkārši būt nevar. Tā, piemēram, ar esošajiem izcenojumiem mūsu kompānija jau tā strādā teju ar nulles peļņu.

Cemex tirgo betonu zem pašizmaksas, tādējādi radot situāciju, kad vietējie ražotāji ir nolemti bankrotam. Cik ilgi viņiem izdosies noturēties, atkarīgs no katra iekšējiem resursiem: kāds bankrotēs tūlīt, kāds – ziemā, kāds – nākamgad. Līdz nākamā gada beigām mēs tirgū vairs neredzēsim nevienu no tā šodienas dalībniekiem – izņemot Cemex un, iespējams, spēlētāju "numur divi". Tas ir, to, ar kuru Cemex vēlēsies sadalīt tirgu. Savukārt citos uzņēmumos strādājošie cilvēki sāks masveidā iet prom un dosies uz Īriju, Īslandi vai Norvēģiju. Interesanti, valstij tas ir izdevīgi? Krīze reiz neizbēgami beigsies – ar ko tā cels ekonomiku?

Tāpēc vietējos ražotājus interesē vesela virkne jautājumu, atbildes uz kuriem atspoguļos reakcija uz mūsu iesniegumu Konkurences padomei. Piemēram, mani interesē, vai pie mums pastāv kādi orgāni, kuri izseko šādu nepatīkamu situāciju veidošanos? Vajadzētu taču būt kādiem reglamentējošajiem likumiem. Vai varbūt attiecībā uz lielajiem spēlētājiem likumdošana nedarbojas?

Vēl man ir radies iespaids, ka Cemex līdz galam neapzinās sava pārsteidzīgā soļa sekas. Tostarp šis solis provocē ne vairāk, ne mazāk kā ... iztrūkumu valsts budžetā! Tas jau tā tirkšķ visās vīlēs, bet 2008. gadā izjutīs konkrētu PVN nomaksu trūkumu no "betonētājiem". Ja aizvadītajā gadā es PVNā valstij nomaksāju teju pusmiljonu latu, tad šogad labi, ja salasīšu 100 tūkstošus. Turklāt es valstij šos 100 000 pusmiljona vietā samaksāšu ne tāpēc, ja negribu maksāt vairāk. Tāda ir šodienas tirgus situācija – šodien, kad es atlaidu vēl 9 darbiniekus...

Piesegties ar Brocēnu rūpnīcas celšanu – tas nav gluži ētiski. Mēs arī ieguldām peļņu ražošanā: piemēram, aizvadītajā gadā darbu uzsāka rūpnīca Baldonē. Tā nestāv, tā strādā – bet par kādu "pilnu jaudu" tagad varam runāt?

Starp citu, pagājušā gadsimta 90-tajos gados tāpat notika ar "galvenās lomas tēlotāju" – Cemex – tikai tas bija ASV. Cemex bija tur ienācis no Meksikas un sācis darboties nekautrīgi un nekorekti. Visa šī avantūra beidzās ar to, ka Cemex saņēma 60% antidempinga nodokļu – un momentāni kļuva par tādu pašu tirgus dalībnieku kā visi pārējie. Tas ir, Amerikā nekaunīgus spēlētājus prot nolikt pie vietas. Paskatīsimies, kā šādas lietas risinās pie mums."

Turpinājums sekos.

Žurnālists Andrejs Beļajevs