Biedrības ‘’Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība’’ (BASP) Valdes paziņojums "Zoliitūdes traģēdija un valsts: vai spējam izdarīt pareizos secinājumus ?"
Vairāk kā trīs mēneši pagājuši kopš traģiskā notikuma Zolitūdē, kurš satricināja visu Latviju. Nekavējoties sarosījās visu līmeņu valsts vara. Tiek pārstrādāts nesen (!) pieņemtais Būvniecības likums, veidotas jaunas kontroles iestādes, rakstīti jauni Ministru Kabineta noteikumi.
No malas raugoties, šķiet, vēl mazliet un valsts būs savedusi būvniecības nozares normatīvo bāzi ideālā kārtībā. Visvairāk šo brīdi gaida būvnieki. Izvērtējot valdības aktivitātes, BASP Valde uzskata par nepieciešamu vērst valsts un sabiedrības uzmanību uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kuru novēršana nozīmīgi palielinās topošās normatīvās bāzes efektivitāti.
1. Latvijai kā ES dalībvalstij ir pienākums nodrošināt ikvienai jaunbūvei un ikvienai ekspluatācijā esošai ēkai visā tās lietošanas laikā atbilstību 6 pamatprasībām : nestspēja, ugunsdrošība, energoefektivitāte, nekaitīgums, lietošanas drošība un pieejamība, prettrokšņu aizsardzība. Stājoties ES, valsts bija spiesta akceptēt kopš 1988.g. spēkā esošās prasības, uz kurām turas visa ES būvindustrija. Tāpēc 2001. g. tapa būvnormatīvs LBN 006 "Būtiskās prasības būvēm." Taču tālāku normatīvo attīstību pamatprasības neguva. Šīm prasībām bija jācaurauž visa būvniecības normatīvā bāze, bija jāizveido attiecīgi to ieviešanas standarti , jo atbilstoši tiem tiek projektēts, būvēts, pārbūvēts, ražots, piegādāts un kontrolēts. Viedoklis, ka šo prasību pielietošana ir pašu projektētāju, būvnieku u.c. iesaistīto personu ziņā, ir principiāli nepareizs. BASP Valde uzskata, ka ES pamatprasības ir jāiestrādā visos ar būvniecības drošību saistītajos normatīvajos dokumentos.
2. Viens no visbūtiskākajiem trūkumiem Latvijas būvniecības tiesiskajā reglamentācijā ir mūsdienīgu, augstākminētajām pamatprasībām atbilstošu būvnormatīvu trūkums. Latvijā nav radīts savs oficiāls standarts tam, kā jānoformē būvprojekts. Katrs projektēšanas birojs būvprojektu izstrādā pēc savas patikas un zināšanām. To apliecina fakts, ka sabrukušā lielveikala nesošo tērauda kopņu aprēķini bija veikti pēc trim dažādām normatīvām sistēmām – atbilstoši 1985. gada "SNIP" ( padomju laika Celtniecības normas un noteikumi), atbilstoši ES normatīviem un Latvijā spēkā esošiem būvnormatīviem. Ministru Kabineta uzdevums ‘’noteikt standartu vietu un lomu tautsaimniecībā,’’arī būvniecībā palicis neizpildīts. Pārtulkotie ES standarti jeb, tā saucamie, Eirokodeksi satur tikai nestspējas un ugunsdrošības, tātad, divu prasību regulējumu. Būvniecības likumā paredzēts, ka esošie būvnormatīvi zaudēs spēku š.g. 1.07., bet darbam pie plānotajiem 29 LBN vēl nav redzams gals. Jautājumi par būvprojektu saturu, stadijām vai vismaz par labās prakses normativizāciju ( ir vairākas labas NVO izstrādes, bet tām nav normatīva spēka) nekad nav bijuši EM prioritāte.Taču jebkuras būves kvalitāte un drošiba vispirms ir atkarīga no projekta kvalitātes. Nesakārtota ir arī būvprojektu ekspertīze. Neviens, pat sarežģītākais mezgls netiek pārrēķināts. Ekspertus projektētāji var izvēlēties pēc principa ‘’tu man, es tev’’. Projektēšanas konkursos galvenokārt uzvar projekti ar viszemāko cenu. Būvnieki, kuriem jābūvē pēc vāja projekta, nonāk neapskaužamā situācijā. Viņiem projekts ir tikpat kā likums. Šajā sakarā BASP Valde uzskata, ka būvniecības drošības interesēs, būvnormatīvi, tai skaitā tie, kuri reglamentē projektēšanu, un visa projektēšanas procesa sakārtošana ir neatliekams valdības uzdevums.
3. Būtiskus uzlabojumus prasa publisko iepirkumu sistēma būvniecībā. Ir jāizskauž tādu publisko iepirkumu kārtību, kura godīgam, visus nodokļus maksājošam uzņēmumam konkursos jāzaudē negodīgiem uzņēmējiem. Šāda prakse ir izveidojusies zemākās cenas kā galvenā vērtēšanas kritērija dēļ. Būvniecībā zemākā cena var norādīt uz nenomaksātiem nodokļiem, nelegālu darbaspēku un aplokšņu algām. Tā rada arī nopietnas kvalitātes problēmas un papildu izmaksas.
BASP Valde uzskata, ka sabiedriski nozīmīgu ēku publiskajos iepirkumos piedāvājumu vērtēšanai jāizmanto tikai saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijus. BASP Valde augstu novērtē Ekonomikas ministrijas, nu jau būvniecības likumā iekļauto, ierosmi izveidot būvkompāniju klasifikāciju pēc Beļģijas parauga, kura, mūsuprāt, būtiski uzlabos publisko iepirkumu sistēmu
Būvniecības uzņēmumi pēc traģiskā notikuma nopietni izvērtē savus spēkus un prasmes. Godprātīgi būvnieki vienmēr ir gatavi uzņemties atbildību par savu darbu. Taču būvuzņēmēji saprot, ka nesakārtotā vidē nelaime var skart ikvienu. Tāpēc ir ļoti svarīgi pielikt visas pūles, lai vēl šogad visu būvniecības normatīvo sistēmu savestu kārtībā atbilstoši ES pamatprasībām un standartiem.
BASP Valde uzsver, būvniekam jābūvē atbilstoši projektam, tāpēc būvnieks ir ne tikai ieinteresēts saņemt augstvērtīgu, neklūdīgos aprēķinos balstītu projektu, bet arī būt pārliecināts, ka projektēšanas un projektu ekspertīzes tiesiskais regulējums ir tāds, kurš izslēdz kļūdas iespējamību. Tikai pilnveidota publisko iepirkumu sistēma un eiropeiski moderns un drošību garantējošs būvniecības tiesiskais regulējums dos atbildi uz jautājumu: vai spējam izdarīt pareizos secinājumus.