Biogāzes koģenerācija - alternatīva oglēm un gāzei?
Foto: Biogāzes koģenerācija - alternatīva oglēm un gāzei?
Latvijas biogāzes koģenerācijas potenciāls var nodrošināt gaidāmo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, norāda zinātnieki. Latvijā varētu uzstādīt ap 600 biogāzes enerģijas iekārtu, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktors Vilis Dubrovskis, vēstī "Diena".
Latvijas biogāzes koģenerācijas potenciāls var nodrošināt gaidāmo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, norāda zinātnieki. Latvijā varētu uzstādīt ap 600 biogāzes enerģijas iekārtu, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktors Vilis Dubrovskis.
Pēc viņa aprēķiniem, biogāzes, ko varētu ražot no mēsliem, pārtikas un augkopības atlikumiem un citiem atkritumiem, potenciāls Latvijā sasniedz 1000-10 000 gigavatstundu enerģijas gadā. Šādi ražojot enerģiju, Latvija varētu pat ietaupīt ogļu un gāzes elektrostaciju sadārdzinošās CO2 izmešu kvotas un pelnīt, pārdodot tās citām valstīm.
Kā stāsta V.Dubrovskis, piemēram, Vācijā patlaban darbojas ap 3800 iekārtu, kuru jauda ir ap 1600 megavatiem, kas ir līdzvērtīgi apmēram četrām jaunām bāzes stacijām, kādas tiek plānotas Latvijā. Biogāzes koģenerācija tiek plaši izmantota arī Dānijā un Zviedrijā, kur atsevišķās pilsētās to plaši izmanto arī transportam.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Anrijs Matīss uz zinātnieku argumentiem atbildēja, ka valdība jau pirms mēneša vienojusies par divu jaunu 400 megavatu bāzes staciju celtniecību - gāzes un cietā kurināmā. Nekur gan neesot teikts, ka cietā kurināmā stacijai jābūt ogļu stacijai, tā tikpat labi varot būt arī biokurināmā stacija. Uz biogāzes koģenerācijas iekārtām attiecas arī paaugstinātais koģenerācijas tarifs, kas patlaban pārsniedz 10 santīmu par kilovatstundu, taču līdz ar gāzes cenu kāpumu tas kļūst vēl augstāks.
Biogāzes ražotāji atzīst, ka tarifs ir draudzīgs, arī atbalsta finansējums pieejams ne tikai no Eiropas Savienības (ES) fondiem, kur pietiek tikai dažām stacijām, bet arī no citiem, taču problēmas rada sadarbība ar Latvenergo. Diena jau rakstīja par ZAAO atkritumu poligonu, kurš vēlējās uzstādīt elektrības ražošanas iekārtu, ko darbinātu biogāze, taču ieceri padarījusi neizdevīgu Lavenergo meitasuzņēmuma Augstsprieguma tīkls prasība segt pievades tīkla pārbūves izmaksas, kas, pēc aptuveniem aprēķiniem, sasniegtu ap 300 000 latu. Tīkla pārbūves izmaksu segšana no ražotāja un patērētāja puses iestrādāta likumos. Šādas papildu izmaksas liek potenciālajiem biogāzes ražotājiem apšaubīt projekta izdevīgumu.
EM Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma norādīja, ka augstas izmaksas par tīkla pārbūvi tiek prasītas, ja iekārtu uzstāda attālās vietās. V.Dubrovskis skaidro, ka biogāzes koģenerācijas iekārtu uzstādīšanai nepieciešamas diezgan lielas sākotnējās investīcijas, kuras parasti jāsedz, ņemot kredītu bankā. "Ja, piemēram, zemnieks ņem bankā miljonu latu, tad jāatdod viņam ir jau 1,4 miljoni. Viņš varbūt varēs dzīvot pa nullēm šos gadus, taču viņam vēl jāuzņemas viss risks, kas saistīts ar iekārtas darbināšanu," norāda V.Dubrovskis.
Dānijas piemērs liecina, ka valsts uzņēmās veikt arī pētījumu, kurās teritorijās ir lietderīgi uzstādīt nelielās koģenerācijas iekārtas, kuru efektivitātei ir būtisks apkārtējais siltuma patēriņš. Iekārtu uzstādīšanai bijis pieejams arī valsts līdzfinansējums.
Pēc viņa aprēķiniem, biogāzes, ko varētu ražot no mēsliem, pārtikas un augkopības atlikumiem un citiem atkritumiem, potenciāls Latvijā sasniedz 1000-10 000 gigavatstundu enerģijas gadā. Šādi ražojot enerģiju, Latvija varētu pat ietaupīt ogļu un gāzes elektrostaciju sadārdzinošās CO2 izmešu kvotas un pelnīt, pārdodot tās citām valstīm.
Kā stāsta V.Dubrovskis, piemēram, Vācijā patlaban darbojas ap 3800 iekārtu, kuru jauda ir ap 1600 megavatiem, kas ir līdzvērtīgi apmēram četrām jaunām bāzes stacijām, kādas tiek plānotas Latvijā. Biogāzes koģenerācija tiek plaši izmantota arī Dānijā un Zviedrijā, kur atsevišķās pilsētās to plaši izmanto arī transportam.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Anrijs Matīss uz zinātnieku argumentiem atbildēja, ka valdība jau pirms mēneša vienojusies par divu jaunu 400 megavatu bāzes staciju celtniecību - gāzes un cietā kurināmā. Nekur gan neesot teikts, ka cietā kurināmā stacijai jābūt ogļu stacijai, tā tikpat labi varot būt arī biokurināmā stacija. Uz biogāzes koģenerācijas iekārtām attiecas arī paaugstinātais koģenerācijas tarifs, kas patlaban pārsniedz 10 santīmu par kilovatstundu, taču līdz ar gāzes cenu kāpumu tas kļūst vēl augstāks.
Biogāzes ražotāji atzīst, ka tarifs ir draudzīgs, arī atbalsta finansējums pieejams ne tikai no Eiropas Savienības (ES) fondiem, kur pietiek tikai dažām stacijām, bet arī no citiem, taču problēmas rada sadarbība ar Latvenergo. Diena jau rakstīja par ZAAO atkritumu poligonu, kurš vēlējās uzstādīt elektrības ražošanas iekārtu, ko darbinātu biogāze, taču ieceri padarījusi neizdevīgu Lavenergo meitasuzņēmuma Augstsprieguma tīkls prasība segt pievades tīkla pārbūves izmaksas, kas, pēc aptuveniem aprēķiniem, sasniegtu ap 300 000 latu. Tīkla pārbūves izmaksu segšana no ražotāja un patērētāja puses iestrādāta likumos. Šādas papildu izmaksas liek potenciālajiem biogāzes ražotājiem apšaubīt projekta izdevīgumu.
EM Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma norādīja, ka augstas izmaksas par tīkla pārbūvi tiek prasītas, ja iekārtu uzstāda attālās vietās. V.Dubrovskis skaidro, ka biogāzes koģenerācijas iekārtu uzstādīšanai nepieciešamas diezgan lielas sākotnējās investīcijas, kuras parasti jāsedz, ņemot kredītu bankā. "Ja, piemēram, zemnieks ņem bankā miljonu latu, tad jāatdod viņam ir jau 1,4 miljoni. Viņš varbūt varēs dzīvot pa nullēm šos gadus, taču viņam vēl jāuzņemas viss risks, kas saistīts ar iekārtas darbināšanu," norāda V.Dubrovskis.
Dānijas piemērs liecina, ka valsts uzņēmās veikt arī pētījumu, kurās teritorijās ir lietderīgi uzstādīt nelielās koģenerācijas iekārtas, kuru efektivitātei ir būtisks apkārtējais siltuma patēriņš. Iekārtu uzstādīšanai bijis pieejams arī valsts līdzfinansējums.
