Biomasas potenciāls var palielināt atjaunojamo energoresursu lomu pilsētu energoapgādē
Foto: Biomasas potenciāls var palielināt atjaunojamo energoresursu lomu pilsētu energoapgādē
4.februāra apaļā galda diskusijā "Atjaunojamo energoresursu loma pilsētu energoapgādē" diskusijas dalībnieki akcentēja gan biomasas potenciālu Latvijas energoapgādes sistēmā, gan arī norādīja uz tās ieviešanas šķēršļiem.
4.februāra apaļā galda diskusijā "Atjaunojamo energoresursu loma pilsētu energoapgādē" diskusijas dalībnieki akcentēja gan biomasas potenciālu Latvijas energoapgādes sistēmā, gan arī norādīja uz tās ieviešanas šķēršļiem.
Diskusijas sākumā ar savām prezentācijām uzstājās Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta direktors Valdis Bisters, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta Atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas nodaļas vadītāja Daina Eberšteina un Eiropas Biomasas asociācijas prezidents Haincs Kopecs.
Diskusiju atklāja Austrijas vēstniece Latvijā Hermīne Popellere, kura atzina, ka biomasa joprojām netiek izmantota atbilstoši tās potenciālam un bieži nākas uzklausīt atrunas par tās dārdzību. Latvijā, pēc viņas domām, ir milzīgs biomasas izmantošanas potenciāls, īpaši pilsētu siltumapgādē.
Bisters norādīja, ka Latvija ir bagāta ar atjaunojamo enerģiju un pēdējos gados ir ieviesti dažādi atbalstoši instrumenti, taču atjaunojamo energoresursu politikas ieviešanai pastāv virkne šķēršļu.
Biomasas un biogāzes koģenerācijas staciju būves paredz pārāk lielas sākotnējās investīcijas, ir sarežģīta procedūra mazo elektrostaciju pieslēgšanai tīkliem, kā arī pārvaldes un sadales tīkla nepietiekama attīstība.
Bisters arī akcentēja, ka nevar dedzināt koksni tikai dedzināšanas dēļ, jo rodas liels apjoms cieto daļiņu emisijas. Ministrijas pārstāvis arī informēja par Latvijā izveidotajiem atbalsta instrumentiem, kas paredzēti koģenerācijas staciju attīstībai. Starp tiem ir obligātās enerģijas iepirkums, mērķdotācijas investīcijām. Šogad praksē paredzēts ieviest atbalsta maksājumus par uzstādīto jaudu.
Eberšteina savukārt atzina, ka atbalsta instrumentu Latvijā nav daudz, ko nosaka līdzšinējā pieredze atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī finansiālās iespējas. Tāpat Latvijas budžetā nav līdzekļu, lai ietekmētu patērētāju izmantot atjaunojamos energoresursus. Neskatoties uz to, Latvija ir apņēmusies līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvaru palielināt līdz 40%, kas ir ambiciozs mērķis.
Diskusijas sākumā ar savām prezentācijām uzstājās Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta direktors Valdis Bisters, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta Atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas nodaļas vadītāja Daina Eberšteina un Eiropas Biomasas asociācijas prezidents Haincs Kopecs.
Diskusiju atklāja Austrijas vēstniece Latvijā Hermīne Popellere, kura atzina, ka biomasa joprojām netiek izmantota atbilstoši tās potenciālam un bieži nākas uzklausīt atrunas par tās dārdzību. Latvijā, pēc viņas domām, ir milzīgs biomasas izmantošanas potenciāls, īpaši pilsētu siltumapgādē.
Bisters norādīja, ka Latvija ir bagāta ar atjaunojamo enerģiju un pēdējos gados ir ieviesti dažādi atbalstoši instrumenti, taču atjaunojamo energoresursu politikas ieviešanai pastāv virkne šķēršļu.
Biomasas un biogāzes koģenerācijas staciju būves paredz pārāk lielas sākotnējās investīcijas, ir sarežģīta procedūra mazo elektrostaciju pieslēgšanai tīkliem, kā arī pārvaldes un sadales tīkla nepietiekama attīstība.
Bisters arī akcentēja, ka nevar dedzināt koksni tikai dedzināšanas dēļ, jo rodas liels apjoms cieto daļiņu emisijas. Ministrijas pārstāvis arī informēja par Latvijā izveidotajiem atbalsta instrumentiem, kas paredzēti koģenerācijas staciju attīstībai. Starp tiem ir obligātās enerģijas iepirkums, mērķdotācijas investīcijām. Šogad praksē paredzēts ieviest atbalsta maksājumus par uzstādīto jaudu.
Eberšteina savukārt atzina, ka atbalsta instrumentu Latvijā nav daudz, ko nosaka līdzšinējā pieredze atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī finansiālās iespējas. Tāpat Latvijas budžetā nav līdzekļu, lai ietekmētu patērētāju izmantot atjaunojamos energoresursus. Neskatoties uz to, Latvija ir apņēmusies līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvaru palielināt līdz 40%, kas ir ambiciozs mērķis.