Birkerts: arī Rīgā ir jāzina, kas un kāpēc tiek būvēts
Rīgā vispirms ir jābūt plānam, ko pilsētā grib konkrētajā vietā redzēt, jākontrolē, kas un kāpēc tiek būvēts, kā tas ir daudzās pilsētās, taču Rīgā ļauj nākt iekšā investoriem, ņemt zemes gabalu, to izstrādāt un iebāzt vispārējā plānā, intervijā laikrakstam "Diena" sarunā par Venēcijas arhitektūras biennāli, kurā Latviju pārstāvēja "Gaismaspils", teic Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta autors arhitekts Gunārs Birkerts.
Rīgā vispirms ir jābūt plānam, ko pilsētā grib konkrētajā vietā redzēt, jākontrolē, kas un kāpēc tiek būvēts, kā tas ir daudzās pilsētās, taču Rīgā ļauj nākt iekšā investoriem, ņemt zemes gabalu, to izstrādāt un iebāzt vispārējā plānā, intervijā laikrakstam "Diena" sarunā par Venēcijas arhitektūras biennāli, kurā Latviju pārstāvēja "Gaismaspils", teic Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta autors arhitekts Gunārs Birkerts.
Venēcijas biennālē Latvija eksponēja "Gaismaspili", taču tās autors atzīst, ka jūtas nomākts, tāpēc ka "īsti neparādījām lietas, kā mēs būtu varējuši. Mums būtu vajadzējis vairāk parādīt to, kas ir Latvija."
Vaicāts, vai Rīga varētu kļūt slavena ar "Gaismaspili", Birkerts saka: "Es domāju, ka tas būtu numur divi. Numur viens ir Vecrīga un jūgendstils. Arhitektūra Daugavas otrā krastā būtu mūsu atdzimšana, mūsu kosmopolītisms un būšana jaunajā Eiropā. Kad man pirmo reizi Gunārs Asaris 1988.gadā iedeva Rīgas plānu, viss kreisais krasts bija izplānots. Tajā bija muzejs, koncertzāle, bibliotēka. Es domāju, ka tieši tā arī tā vieta varētu attīstīties. Tur būtu iespēja radīt labi pārdomātu arhitektūru, nevis sabāzt kaut ko komerciālu."
Birkerts kritiski vērtē jauno laiku būvēšanos galvaspilsētā, uzskatot, ka ir nepieciešams kontroles mehānisms: "Tādi ir daudzām pilsētām, un es ar to esmu saskāries pie visiem projektiem. Rīga ļauj nākt iekšā investoram, paņemt zemes gabalu, to izstrādāt un iebāzt vispārējā plāna. Jādara ir otrādi, jo vispirms ir jābūt plānam, ko pilsēta grib konkrētajā vietā redzēt."
Birkerts atzīst, ka Latvijā arhitektūra kļūst dzīvāka, jo ir atrasti jauni materiāli, formas un tehnoloģijas, kas agrāk nav bijušas. "Diemžēl pēdējie pieci gadi ir raksturīgi ar komerciālu arhitektūru - supermārketiem un autosaloniem - "šovrūmiem", kas kā arhitektūra nav nozīmīga. [Latvijas] Bankas ēka ir laba arhitektūra. Tajā ir apvienots viss labais un pozitīvais, kas arhitektūrā ir noticis. Tur ir jaunas tehnoloģijas, ir domāts par kontekstu un formu. Pašlaik tā ir labākā celtne, kas pēdējā laikā ir uzbūvēta," vērtē Birkerts.
Venēcijā "mēs varējām būt nozīmīgāki, ja būtu vairāk piedomājuši, kā sevi parādīt. Mums būtu vajadzējis vairāk parādīt to, kas ir Latvija. Latvija nav visiem zināma. Latvijai ir vairāki vārdi - "Latvia", "Lettland", "Lettonie" utt. To vārdu nekur nebija. Vajadzēja parādīt, ka Latvija ir brīnišķīga," teic arhitekts, nākot arī ar padomu, kā Latvija sevi varētu rādīt nākamajā starptautiskajā arhitektūras izstādē: "Tas nevar būt tikai viens projekts, kā šoreiz. Mums ir labs līmenis - dzīvojamās mājas, lauku mājas, kaut kas zems. Arhitektūra, kas nav importēta, kas ir reģionāla - izaugusi no Latvijā valdošā dzīves stila."
Biennālē par "Gaismaspils" projektu pārsvarā vērtējumi saņemti par arhitektūru, nevis ekspozīciju. "Neviens neteica - interesanta ekspozīcija. Lielākā interese no žurnāliem un izdevniecībām ir par pašu projektu. Tā jau ir tā lielākā problēma, ka projekts visur jau ir redzēts. Tomēr to grib publicēt, piemēram, "Architecture & Design" no Londonas, arī itāļu izdevniecības, "New York Times", "Architectural Record" un citi," uzskaita autors.
Vaicāts, vai vēl daudziem ir interese par Nacionālās bibliotēkas projektu, Birkerts atteic: "O, jā. Lielākā problēma ir šo interesi uzturēt. Es satieku tos cilvēkus atkal un viņi saka - nu, Gunār, kas notiek, vai mēs varam publicēt? Nu jau ir pagājuši desmit gadi, un viņiem sāk apnikt, ka nekas nenotiek."
LETA LETA
Copyright © LETA
Venēcijas biennālē Latvija eksponēja "Gaismaspili", taču tās autors atzīst, ka jūtas nomākts, tāpēc ka "īsti neparādījām lietas, kā mēs būtu varējuši. Mums būtu vajadzējis vairāk parādīt to, kas ir Latvija."
Vaicāts, vai Rīga varētu kļūt slavena ar "Gaismaspili", Birkerts saka: "Es domāju, ka tas būtu numur divi. Numur viens ir Vecrīga un jūgendstils. Arhitektūra Daugavas otrā krastā būtu mūsu atdzimšana, mūsu kosmopolītisms un būšana jaunajā Eiropā. Kad man pirmo reizi Gunārs Asaris 1988.gadā iedeva Rīgas plānu, viss kreisais krasts bija izplānots. Tajā bija muzejs, koncertzāle, bibliotēka. Es domāju, ka tieši tā arī tā vieta varētu attīstīties. Tur būtu iespēja radīt labi pārdomātu arhitektūru, nevis sabāzt kaut ko komerciālu."
Birkerts kritiski vērtē jauno laiku būvēšanos galvaspilsētā, uzskatot, ka ir nepieciešams kontroles mehānisms: "Tādi ir daudzām pilsētām, un es ar to esmu saskāries pie visiem projektiem. Rīga ļauj nākt iekšā investoram, paņemt zemes gabalu, to izstrādāt un iebāzt vispārējā plāna. Jādara ir otrādi, jo vispirms ir jābūt plānam, ko pilsēta grib konkrētajā vietā redzēt."
Birkerts atzīst, ka Latvijā arhitektūra kļūst dzīvāka, jo ir atrasti jauni materiāli, formas un tehnoloģijas, kas agrāk nav bijušas. "Diemžēl pēdējie pieci gadi ir raksturīgi ar komerciālu arhitektūru - supermārketiem un autosaloniem - "šovrūmiem", kas kā arhitektūra nav nozīmīga. [Latvijas] Bankas ēka ir laba arhitektūra. Tajā ir apvienots viss labais un pozitīvais, kas arhitektūrā ir noticis. Tur ir jaunas tehnoloģijas, ir domāts par kontekstu un formu. Pašlaik tā ir labākā celtne, kas pēdējā laikā ir uzbūvēta," vērtē Birkerts.
Venēcijā "mēs varējām būt nozīmīgāki, ja būtu vairāk piedomājuši, kā sevi parādīt. Mums būtu vajadzējis vairāk parādīt to, kas ir Latvija. Latvija nav visiem zināma. Latvijai ir vairāki vārdi - "Latvia", "Lettland", "Lettonie" utt. To vārdu nekur nebija. Vajadzēja parādīt, ka Latvija ir brīnišķīga," teic arhitekts, nākot arī ar padomu, kā Latvija sevi varētu rādīt nākamajā starptautiskajā arhitektūras izstādē: "Tas nevar būt tikai viens projekts, kā šoreiz. Mums ir labs līmenis - dzīvojamās mājas, lauku mājas, kaut kas zems. Arhitektūra, kas nav importēta, kas ir reģionāla - izaugusi no Latvijā valdošā dzīves stila."
Biennālē par "Gaismaspils" projektu pārsvarā vērtējumi saņemti par arhitektūru, nevis ekspozīciju. "Neviens neteica - interesanta ekspozīcija. Lielākā interese no žurnāliem un izdevniecībām ir par pašu projektu. Tā jau ir tā lielākā problēma, ka projekts visur jau ir redzēts. Tomēr to grib publicēt, piemēram, "Architecture & Design" no Londonas, arī itāļu izdevniecības, "New York Times", "Architectural Record" un citi," uzskaita autors.
Vaicāts, vai vēl daudziem ir interese par Nacionālās bibliotēkas projektu, Birkerts atteic: "O, jā. Lielākā problēma ir šo interesi uzturēt. Es satieku tos cilvēkus atkal un viņi saka - nu, Gunār, kas notiek, vai mēs varam publicēt? Nu jau ir pagājuši desmit gadi, un viņiem sāk apnikt, ka nekas nenotiek."
LETA LETA
Copyright © LETA