Birokrātija ir derīga tikai līdz zināmam līmenim, pēc tam tā ir jāierobežo
Lai sekmētu sadarbību un savstarpējo sapratni par būvniecības procesiem pilsētā, Rīgas pilsētas Būvvalde 4.martā organizēja profesionālu diskusiju ar arhitektiem, būvuzņēmējiem un nekustamā īpašuma attīstītājiem, lai nepolitiskā gaisotnē pārrunātu Būvvaldes darbības veiksmīgās iniciatīvas un novēršamos trūkumus. Diskusijas dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Būvvaldes vadības sagatavoto manifestu, kurš pieejams - http://www.rigasdome.lv/pad/?/presei/pressrelease/894
Māra Gaiļa, SIA "Māris Gailis" vadītāja viedoklis
Savā laikā gluži profesionāli nodarbojos ar birokrātijas vadīšanu un no savas pieredzes varu teikt, ka birokrātija ir derīga tikai līdz zināmam līmenim, pēc tam tā ir jāierobežo, varbūt pat jāapkaro, jo tai ir tieksme atrast sev arvien jaunus darbus un paplašināties. Birokrātija vienmēr pieprasīs sev papildus resursus, papildus štatus, papildus izmaksas.
Paskatieties uz Eiropas valstīm - kādas izmaksas par birokrātiju ir Francijā, Vācijā! Viņi mums nav nekāds piemērs. Runājot par būvniecības policiju - man šķiet, ka šo represīvo funkciju varētu iestrukturēt Būvvaldē, deleģējot inspektoriem attiecīgas pilnvaras.
Pašreiz ir uzrakstīti visiem vienādi noteikumi projektu saskaņošanai, bet ir aizmirsti nozīmīgi jēdzieni, kurus neredzu arī manifesta tekstā - arhitektūra un tās kvalitāte. Formāli it kā viss atbilst, visas atļaujas ir saņemamas, tehniski projektus iespējams sasakņot laikā, precīzi pēc normatīviem, bet nekur dokumentos nav pieminēta arhitektūras kvalitāte un atbilstība.
Lai arī vēlētos, lai nebūtu tik smaga procedūra, kas saistās ar projektu izmaiņu skaņošanu un izziņām par zemes gabalu izmantošanu, to sadalīšanu, tomēr varu tikai apsveikt Būvvaldi ar izdarīto un ceru, ka arī pēc vēlēšanām darbs turpināsies tikpat veiksmīgi.
Māris Saukāns, būvniecības kompānijas RBS Skals valdes priekšsēdētājs
Es vēl ieteiktu definēt projektā pasūtītāja atbildību. Jo tā nav definēta nekur. Un prakse pēdējā laikā ir ļoti tendencioza - pasūtītāja atbildība tiek novelta uz projektētāju.
Arhitekta Anda Sīļa viedoklis, arhitektu birojs "Sīlis, Zābers un Kļava"
Ir uzrakstīts skaists manifestu, kurā par galveno izvirzīta tāda lieta kā Rīgas būvniecības politika, kuru, gan pēc manam domām varētu realizēt sadarbojoties vairākām struktūrām, ne tikai Attīstības departamenta ietvaros. Nav sarežģīti sakārtot tehniskos jautājumus - projektu skaņošanas dokumentāciju. Taču pastāv absolūti augstāka līmeņa jautājums - kā lai nodrošina projektus atbilstošus prasībām, kurus Rīga ir izvirzījusi lielās būvniecības politikas kontekstā? Ķēdē pietrūkst viens būtisks posms. Kamēr nebūs nosacīti neatkarīga Arhitektūras pārvalde, tikām mēs runāt par būvniecības politiku Rīgā varam tikai projektu skaņošanas līmenī. Mēs runājam par zemāko sfēru.
Daudzi vēl noteikti atceras laikus, kad Rīgas galvenais arhitekts 20 gadus bija G. Asaris. Viņš bija gatavs aizstāvēt konkrētu teritoriju, Brīvības ielu, nepieļaujot tur nekādas surogātarhitektūras parādīšanos. Tas ir būtiskākais, par ko būtu jārunā būvniecības politikas kontekstā - nepieļaut vidi degradējošu apjomu realizāciju.
Šobrīd mums darbojas tāda sistēma - tauta ievelē savus priekšstāvjus un investoru un būvnieku interesēs ir ātri aptvert iespējamo politisko un ekonomisko labumu, jo pastāv labi algots mehānisms, kas mēģina šo mērķi apmierināt. Visā šajā struktūrā mēs varam runāt riņķī un apkārt tā saucamajai būvniecības politikai, bet tas nozīmēs tikai un vienīgi dokumentācijas sakārtošanu.
Mēs kā arhitekti būtībā esam pakalpojumu sniedzēji un no mums varētu prasīt atbildību mūsu profesionālās sfēras ietvaros. Pats galvenais atbildētājs sabiedrības priekšā ir investors vai īpašnieks. Pašreiz, sakārtojot korekti dokumentāciju, kas nav grūti, bet, savukārt, ekonomējot uz celtniecības un projektēšanas izmaksām, ir lielas iespējas realizēt draņķīgas ieceres. Mēs nonākam pie jautājuma - kas par to atbild? No kā prasīt atbildību?
Man šķiet, ka derīgi būtu iestrādāt dokumentācija investora atbildību par gala rezultātu, kas nozīmētu ievērojamas finansiālas sankcijas, ja ir uzbūvēts kas ārkārtīgi nekvalitatīvs un sabiedrībai nepieņemams. Protams, ka būs grūti izveidot kontroles mehānismus. Taču mēs teorētiski nonāktu daudz labākā situācijā, kas piespiestu investoram būt daudz atbildīgākam arhitektu un celtnieku izvēlē.
Māra Gaiļa, SIA "Māris Gailis" vadītāja viedoklis
Savā laikā gluži profesionāli nodarbojos ar birokrātijas vadīšanu un no savas pieredzes varu teikt, ka birokrātija ir derīga tikai līdz zināmam līmenim, pēc tam tā ir jāierobežo, varbūt pat jāapkaro, jo tai ir tieksme atrast sev arvien jaunus darbus un paplašināties. Birokrātija vienmēr pieprasīs sev papildus resursus, papildus štatus, papildus izmaksas.
Paskatieties uz Eiropas valstīm - kādas izmaksas par birokrātiju ir Francijā, Vācijā! Viņi mums nav nekāds piemērs. Runājot par būvniecības policiju - man šķiet, ka šo represīvo funkciju varētu iestrukturēt Būvvaldē, deleģējot inspektoriem attiecīgas pilnvaras.
Pašreiz ir uzrakstīti visiem vienādi noteikumi projektu saskaņošanai, bet ir aizmirsti nozīmīgi jēdzieni, kurus neredzu arī manifesta tekstā - arhitektūra un tās kvalitāte. Formāli it kā viss atbilst, visas atļaujas ir saņemamas, tehniski projektus iespējams sasakņot laikā, precīzi pēc normatīviem, bet nekur dokumentos nav pieminēta arhitektūras kvalitāte un atbilstība.
Lai arī vēlētos, lai nebūtu tik smaga procedūra, kas saistās ar projektu izmaiņu skaņošanu un izziņām par zemes gabalu izmantošanu, to sadalīšanu, tomēr varu tikai apsveikt Būvvaldi ar izdarīto un ceru, ka arī pēc vēlēšanām darbs turpināsies tikpat veiksmīgi.
Māris Saukāns, būvniecības kompānijas RBS Skals valdes priekšsēdētājs
Es vēl ieteiktu definēt projektā pasūtītāja atbildību. Jo tā nav definēta nekur. Un prakse pēdējā laikā ir ļoti tendencioza - pasūtītāja atbildība tiek novelta uz projektētāju.
Arhitekta Anda Sīļa viedoklis, arhitektu birojs "Sīlis, Zābers un Kļava"
Ir uzrakstīts skaists manifestu, kurā par galveno izvirzīta tāda lieta kā Rīgas būvniecības politika, kuru, gan pēc manam domām varētu realizēt sadarbojoties vairākām struktūrām, ne tikai Attīstības departamenta ietvaros. Nav sarežģīti sakārtot tehniskos jautājumus - projektu skaņošanas dokumentāciju. Taču pastāv absolūti augstāka līmeņa jautājums - kā lai nodrošina projektus atbilstošus prasībām, kurus Rīga ir izvirzījusi lielās būvniecības politikas kontekstā? Ķēdē pietrūkst viens būtisks posms. Kamēr nebūs nosacīti neatkarīga Arhitektūras pārvalde, tikām mēs runāt par būvniecības politiku Rīgā varam tikai projektu skaņošanas līmenī. Mēs runājam par zemāko sfēru.
Daudzi vēl noteikti atceras laikus, kad Rīgas galvenais arhitekts 20 gadus bija G. Asaris. Viņš bija gatavs aizstāvēt konkrētu teritoriju, Brīvības ielu, nepieļaujot tur nekādas surogātarhitektūras parādīšanos. Tas ir būtiskākais, par ko būtu jārunā būvniecības politikas kontekstā - nepieļaut vidi degradējošu apjomu realizāciju.
Šobrīd mums darbojas tāda sistēma - tauta ievelē savus priekšstāvjus un investoru un būvnieku interesēs ir ātri aptvert iespējamo politisko un ekonomisko labumu, jo pastāv labi algots mehānisms, kas mēģina šo mērķi apmierināt. Visā šajā struktūrā mēs varam runāt riņķī un apkārt tā saucamajai būvniecības politikai, bet tas nozīmēs tikai un vienīgi dokumentācijas sakārtošanu.
Mēs kā arhitekti būtībā esam pakalpojumu sniedzēji un no mums varētu prasīt atbildību mūsu profesionālās sfēras ietvaros. Pats galvenais atbildētājs sabiedrības priekšā ir investors vai īpašnieks. Pašreiz, sakārtojot korekti dokumentāciju, kas nav grūti, bet, savukārt, ekonomējot uz celtniecības un projektēšanas izmaksām, ir lielas iespējas realizēt draņķīgas ieceres. Mēs nonākam pie jautājuma - kas par to atbild? No kā prasīt atbildību?
Man šķiet, ka derīgi būtu iestrādāt dokumentācija investora atbildību par gala rezultātu, kas nozīmētu ievērojamas finansiālas sankcijas, ja ir uzbūvēts kas ārkārtīgi nekvalitatīvs un sabiedrībai nepieņemams. Protams, ka būs grūti izveidot kontroles mehānismus. Taču mēs teorētiski nonāktu daudz labākā situācijā, kas piespiestu investoram būt daudz atbildīgākam arhitektu un celtnieku izvēlē.