Bīstamais komforts

Foto: Bīstamais komforts; autors: Bīstamais komforts

Ticējums vēsta, ka skursteņslauķi nes laimi. Tiem, kas nemīl aizrauties ar amorfo ezotērikas jomu, noderēs racionāls ticējuma izskaidrojums – satiekot skursteņslauķi, atcerēsieties par dūmvadu un arī to, ka personīgā labklājība atkarīga no regulāras dūmvada tīrīšanas.

Dūmvadu izbūves materiāli gadsimtu gaitā ir mainījušies. Tradicionālos karstumizturīgos ķieģeļus ir papildinājuši divi jauni materiāli – metāla dūmvadi un keramikas moduļi ar iebūvētu šamota cauruli. Materiāli ir gana labi, taču klibo attieksme pret drošības tehniskajiem noteikumiem iebūves procesā, kas pēc tam ekspluatācijas laikā bieži ir ugunsnelaimes cēlonis.

Vecais labais ķieģeļu skurstenis

Popularitātes ziņa nepārspēti ir mūrēti ķieģeļu dūmvadi, it īpaši Latvijas lauku reģionos, izbūvējot kamīnus ārā vai telpās, krāsnis, plītis, maizes krāsnis. Atklātās liesmas radīto dūmgāzu temperatūra ir augsta, ap 350 grādiem. Ķieģeļu dūmvadu konstrukcija ir masīva, droša, ja izbūvēta pareizi un izmantoti īpašie ugunsdrošie ķieģeļi. Pareizi ekspluatējot, ķieģeļu dūmvads kalpo pat 50-100 gadus. Strikti gan jāievēro attālums no dūmvada līdz ugunsnedrošām konstrukcijām (piemēram, koka pārsegumiem), tas nedrīkst būt mazāks kā 34 cm.

Laba, sausa malka, kurinot tradicionāli izbūvētus kamīnus, krāsnis, kuriem izbūvēti ķieģeļu dūmvadi, kondensātu dūmvados neveido. Taču izraugoties kamīnus ar slēgtu čuguna kurtuvi, uzstādot šķidrā kurināmā, gāzes apkures katlus vai īpaši ekonomiskās ilgdegšanas krāsniņas, kur izejošo dūmgāzu temperatūra ir salīdzinoši zema, ap 90-100 grādiem, veidojas kondensāts un nosēdumi. Tie iesūcas ķieģeļu dūmvada iekšējās sienās, bet, palielinoties to koncentrācijai, nosēdumi parādās arī ķieģeļu dūmvada ārējā sienā. Šādā gadījumā pastiprināti uzkrājas arī sodrēji, sliktākajā gadījumā tie var pat aizdegties un, ņemot vērā, ka sodrēju degšanas temperatūra ir ap 1000 grādiem, sekas var būt neprognozējamas. Izraugoties mūsdienīgos, ekonomiskos apkures katlus, ķieģeļu dūmvads jāizbūvē ar metāla oderi.

Nerūsējoša tērauda moduļveida dūmvadi

Metāla dūmvadus izgatavo divās kārtās, starp tām ievietojot atbilstošu izolācijas materiālu, ārējo cilindru izgatavojot no visdažādākā veida metāliem, bet iekšējo no cinka vai nerūsējošā tērauda. Profesionāli strādājoši uzņēmumi, piemēram, Raab, piedāvā tikai no nerūsējošā tērauda izgatavotus metāla dūmvadus – gan ārējo, gan iekšējo čaulu. Metāla dūmvadi netiek izgatavoti vienlaidus, bet gan sastāv no vairākiem moduļiem, kas savstarpēji sastiprināti. No stiprinājuma kvalitātes ir atkarīga dūmada ilgmūžība un noturība. Ja savienojums ir valcēts, ekspluatācijas procesā iespējama mitruma iekļūšana siltumizolācijas slānī, arī nekvalitatīvas metināšanas rezultātā var veidoties punktveida korozija. Taču, ja metināšana tiek veikta ar lāzeru un aizsargātā vidē, korozija nav iespējama. Jāpiemin uzņēmums Raab, kuru produkcija tiek izgatavota saskaņā ar striktiem standartiem un, ievērojot visas montāžas un ekspluatācijas instrukcijas, dūmavdiem tiek garantēts ilgs mūžš.

Jāpievērš uzmanība siltumizolācijas slāņa kvalitātei - ja netiek veidots blīvs siltumizolācijas slānis starp dūmada moduļiem, kondensāts ar laiku var izraisīt metāla koroziju, čaula tādā gadījumā būtu jānomaina.

Metāla dūmvadus izmanto arī kā čaulas ķieģeļu mūra dūmvados. Jāatceras, ka metāla čaulas ievietošana ķieģeļu dūmvadā attaisnojas tādā gadījumā, ja dūmvads ir labā stāvoklī, bez kondensāta radītiem bojājumiem. Izvēloties metāla dūmvadu, jāpārliecinās, vai ir seritifikāts par atbilstību Eiropas Savienības ugunsdrošības standartiem, jānoskaidro arī ražotāja sniegtā garantija.
ne vienmēr vizuāli labi izskatās un sader ar jumta segumu. Taču problēmu iespējams risināt, izvēloties kādu atbilstošu apdares veidu.

Keramiskie skursteņi

Keramiskie dūmvadi, raugoties no drošības aspekta, faktiski ir uzlabots un mūsdienīgs mūrēto dūmvadu variants. Galvenā keramisko dūmvadu sastāvdaļa ir šamota caurule, kuru neietekmē kondensāts un kas ir ugunsizturīga (ražošanas procesā šamota elementi tiek apdedzināti 1200 grādos, tātad augstas degšanas tempertūras šamota cauruli nedeformēs), tāpēc arī degoši sodrēji, kuru degšanas temperatūra ir 1000 grādi, nerada risku ugunsdrošībai. Apkārt šamota caurulei iestrādāts izolācijas slānis no akmens vates ar papildus funkciju – strādāt kā amortizatoram, jo sasilstot un atdziestot šamota caurule nedaudz maina ģeometriju. Sistēmas trešais elements ir kermazīta betona bloks ar iestrādātu ventilācijas kanālu, kas ļauj mitrumam iztvaikot no vates slāņa. Keramiskie dūmvadi ir piemēroti apkures sistēmām, kuras rada dūmgāzes ar zemu temperatūru.

Laba vai slikta vilkme

Vilkme ir izskaidrojama ar fizikas likumiem - ārpusē esošā aukstais gaiss un karstās dūmgāzes rada veido temperatūras strapību, kas savukārt ir iemesls vilkmes izveidei. Jo gāzes ir siltākas, jo vilkme labāka. Ja dūmgāzes skurstenī nonāk pārak atdzisušas, vilkme ir vāja. Dūmvadam jābūt vismaz 5 m augstam, lai nodrošinātu labu vilkmi, turklāt vēlams tos labi nosiltināt.

Ļoti svarīgi izvēlēties pareizu dūmvada diametru - ja diametrs ir par mazu, dūmi nāk atpakaļ telpā, ja par lielu, apkure darbosies neekonomiskā režīmā, ja stipri par lielu, veidosies daudz kondensāta. Kamīna dūmvadiem ieteicamais diametrs ir 200 milimetru, pirts krāsnīm, podiņu krāsnīm, arī mazajiem kamīniem un Jotul tipa krāsniņām – 160, gāzes apkurei – arī mazāks par 160 milimetriem. Firma Raab Baltic dūmvadu diametra aprēķināšanu veic ar programmas palīdzību, kur diametru aprēķina pēc EN 13384 prasībām.

Jāņem vērā
Tīrīšana

Skurstenis jātīra reizi gadā. To paredz ugunsdrošības noteikumi.
Izbūve vai maiņa
1.Privātajā sektorā (privātmājās) par dūmvada projektēšana un izbūve jāveic saskaņā ar LR spēkā esošajiem normatīviem, taču, diemžēl, ne vienmēr tas tiek ievērots.

2.Ja radusies vēlme dzīvoklī iemūrēt kamīnu, tas būs iespējams tikai vecajos namos, lielākoties Rīgas centrā, kuros pirms tam jau bijuši kamīni vai arī krāsns apkure. Standartmāju dzīvokļos, ja to projektā nav paredzēta kamīna izbūve, ugunsdrošības noteikumu ievērošanas dēļ tas nebūs iespējams. Jāizsauc eksperts no Latvijas Skursteņslauķu biedrības, kas pārbaudīs ēkā esošos dūmvadus praktiski vai mājas tehniskajā projektā. Ekspertam arī jānovērtē, vai ventilācijas šahta ir pietiekami plaša, lai tur ievietotu skursteņa čaulu. Ja namā agrāk bijis kamīns, ir jāizvērtē skursteņa stāvoklis – cik labi tas saglabājies un kādi remontdarbi būtu nepieciešami.

3.Bieži vien cilvēki kļūdaini iedomājas – ja namā nav atbilstīgu dūmvadu, kamīna dūmus var novadīt caur sienā izbūvētu dūmvadu, taču tas ir aizliegts, jo apdraud nama ugunsdrošību. Vienīgi, ja dzīvoklis atrodas mansardā, var izpētīt situāciju, vai dūmvadu var izbūvēt jumtā – to ugunsdzēsēji var atļaut, taču skurstenis jāizbūvē vismaz minimālajā – 5 metru – augstumā, lai varētu nodrošināt arī dabīgo velkmi.

4.Uzstādot dūmvadu, jāievēro noteiktais atstatums no ēkas konstrukcijas koka detaļām, un katram skursteņu tipam šis attālums ir specifisks, bieži vien šā attāluma neievērošana ir ugunsgrēku cēlonis. Vietās, kur ēku degtspējīgās konstrukcijas (piemēram, sienas, starpsienas, pārsegumi, sijas, sienas ar degtspējīgu materiālu apdari) piekļaujas vietējās apkures ierīču dūmkanāliem, izbūvē ugunsdrošības atdales, kas palielina apkures ierīču, dūmeņu un dūmkanālu sieniņu biezumu atbilstīgi būvnormatīva un ražotāja prasībām. Ugunsdrošības atdales nepieciešamas vietās, kurās ēku degtspējīgās konstrukcijas piekļaujas ventilācijas kanāliem, ja tie ierīkoti blakus dūmkanāliem.

5.Uzstādot gāzes apkuri, jāatceras, ka jāievēro a/s Latvijas gāze noteiktie normatīvi arī attiecībā uz dūmvadiem, turklāt nepieciešamas dabiskās ventilācijas lūkas gāzes noplūdes gadījumiem.

6.Nekādā gadījumā dūmgāzes nedrīkst novadīt vēdināšanas kanālos.

Dūmeņa augstums
Dūmeņa augstumu virs jumta seguma nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
1) ja dūmenis atrodas tuvāk par 1,5 m no jumta kores, tam jābūt 0,5 m augstākam par kori;
2) ja dūmenis atrodas 1,5 līdz 3 m no jumta kores, tas nedrīkst būt zemāks par kori;
3) ja dūmenis atrodas tālāk par 3 m no kores, tā augšgals nedrīkst būt zemāks par taisni, kas vilkta no kores 10° leņķī pret horizontu.
Dūmeņa augšējo galu ierīko ne zemāk par 0,5 m virs jumta seguma (arī ēkām ar plakanu jumtu). Dūmeņa kopējais augstums no pelnu krātuves režģa līdz dūmu izplūdes vietai nedrīkst būt mazāks par 5 m.