Bīstamais komforts (3 daļa)

Foto: Bīstamais komforts (3 daļa); autors: Bīstamais komforts (3 daļa)

Laba vai slikta vilkme

Vilkme ir izskaidrojama ar fizikas likumiem - ārpusē esošā aukstais gaiss un karstās dūmgāzes rada veido temperatūras strapību, kas savukārt ir iemesls vilkmes izveidei. Jo gāzes ir siltākas, jo vilkme labāka. Ja dūmgāzes skurstenī nonāk pārak atdzisušas, vilkme ir vāja. Dūmvadam jābūt vismaz 5 m augstam, lai nodrošinātu labu vilkmi, turklāt vēlams tos labi nosiltināt.

Ļoti svarīgi izvēlēties pareizu dūmvada diametru - ja diametrs ir par mazu, dūmi nāk atpakaļ telpā, ja par lielu, apkure darbosies neekonomiskā režīmā, ja stipri par lielu, veidosies daudz kondensāta. Kamīna dūmvadiem ieteicamais diametrs ir 200 milimetru, pirts krāsnīm, podiņu krāsnīm, arī mazajiem kamīniem un Jotul tipa krāsniņām – 160, gāzes apkurei – arī mazāks par 160 milimetriem. Firma Raab Baltic dūmvadu diametra aprēķināšanu veic ar programmas palīdzību, kur diametru aprēķina pēc EN 13384 prasībām.

Jāņem vērā
Tīrīšana

Skurstenis jātīra reizi gadā. To paredz ugunsdrošības noteikumi.
Izbūve vai maiņa
1.Privātajā sektorā (privātmājās) par dūmvada projektēšana un izbūve jāveic saskaņā ar LR spēkā esošajiem normatīviem, taču, diemžēl, ne vienmēr tas tiek ievērots.

2.Ja radusies vēlme dzīvoklī iemūrēt kamīnu, tas būs iespējams tikai vecajos namos, lielākoties Rīgas centrā, kuros pirms tam jau bijuši kamīni vai arī krāsns apkure. Standartmāju dzīvokļos, ja to projektā nav paredzēta kamīna izbūve, ugunsdrošības noteikumu ievērošanas dēļ tas nebūs iespējams. Jāizsauc eksperts no Latvijas Skursteņslauķu biedrības, kas pārbaudīs ēkā esošos dūmvadus praktiski vai mājas tehniskajā projektā. Ekspertam arī jānovērtē, vai ventilācijas šahta ir pietiekami plaša, lai tur ievietotu skursteņa čaulu. Ja namā agrāk bijis kamīns, ir jāizvērtē skursteņa stāvoklis – cik labi tas saglabājies un kādi remontdarbi būtu nepieciešami.

3.Bieži vien cilvēki kļūdaini iedomājas – ja namā nav atbilstīgu dūmvadu, kamīna dūmus var novadīt caur sienā izbūvētu dūmvadu, taču tas ir aizliegts, jo apdraud nama ugunsdrošību. Vienīgi, ja dzīvoklis atrodas mansardā, var izpētīt situāciju, vai dūmvadu var izbūvēt jumtā – to ugunsdzēsēji var atļaut, taču skurstenis jāizbūvē vismaz minimālajā – 5 metru – augstumā, lai varētu nodrošināt arī dabīgo velkmi.

4.Uzstādot dūmvadu, jāievēro noteiktais atstatums no ēkas konstrukcijas koka detaļām, un katram skursteņu tipam šis attālums ir specifisks, bieži vien šā attāluma neievērošana ir ugunsgrēku cēlonis. Vietās, kur ēku degtspējīgās konstrukcijas (piemēram, sienas, starpsienas, pārsegumi, sijas, sienas ar degtspējīgu materiālu apdari) piekļaujas vietējās apkures ierīču dūmkanāliem, izbūvē ugunsdrošības atdales, kas palielina apkures ierīču, dūmeņu un dūmkanālu sieniņu biezumu atbilstīgi būvnormatīva un ražotāja prasībām. Ugunsdrošības atdales nepieciešamas vietās, kurās ēku degtspējīgās konstrukcijas piekļaujas ventilācijas kanāliem, ja tie ierīkoti blakus dūmkanāliem.

5.Uzstādot gāzes apkuri, jāatceras, ka jāievēro a/s Latvijas gāze noteiktie normatīvi arī attiecībā uz dūmvadiem, turklāt nepieciešamas dabiskās ventilācijas lūkas gāzes noplūdes gadījumiem.

6.Nekādā gadījumā dūmgāzes nedrīkst novadīt vēdināšanas kanālos.

Dūmeņa augstums
Dūmeņa augstumu virs jumta seguma nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
1) ja dūmenis atrodas tuvāk par 1,5 m no jumta kores, tam jābūt 0,5 m augstākam par kori;
2) ja dūmenis atrodas 1,5 līdz 3 m no jumta kores, tas nedrīkst būt zemāks par kori;
3) ja dūmenis atrodas tālāk par 3 m no kores, tā augšgals nedrīkst būt zemāks par taisni, kas vilkta no kores 10° leņķī pret horizontu.
Dūmeņa augšējo galu ierīko ne zemāk par 0,5 m virs jumta seguma (arī ēkām ar plakanu jumtu). Dūmeņa kopējais augstums no pelnu krātuves režģa līdz dūmu izplūdes vietai nedrīkst būt mazāks par 5 m.

Konsultēja Jānis Trams, uzņēmuma Raab valdes loceklis