Bisters: CO2 izmešu kvotu pārdošanas 40 miljoni budžeta ieņēmumus "neuzstutēs"
Foto: Bisters: CO2 izmešu kvotu pārdošanas 40 miljoni budžeta ieņēmumus "neuzstutēs"
Apmēram 40 miljonus latu, ko Latvija varētu iegūt, pārdodot savas brīvās CO2 izmešu kvotas, tiešā veidā budžeta ieņēmumus nepalielinās, laikrakstam "Dienas Bizness" apstiprinājis Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta direktors Valdis Bisters.
Apmēram 40 miljonus latu, ko Latvija varētu iegūt, pārdodot savas brīvās CO2 izmešu kvotas, tiešā veidā budžeta ieņēmumus nepalielinās, laikrakstam "Dienas Bizness" apstiprinājis Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta direktors Valdis Bisters, atsaucoties uz pēdējā laikā izskanējušo informāciju par to, ka Latvijas budžetu varētu palīdzēt stutēt brīvo CO2 izmešu kvotu pārdošana.
"Latvijai Kioto protokola pirmā saistību perioda ietvaros 2008.-2012.gadam tiešām ir noteikta daudzuma emisiju vienību pārpalikums. Tam nav nekāda sakara ar pašreizējo krīzi, tas ir noticis 90.gadu ekonomiskās pārstrukturizēšanās rezultātā un tāda pati situācija ir gandrīz visās ekonomikas pārejas valstīs. Taču pieprasījums pēc šīm vienībām no attīstīto valstu puses sakarā ar krīzi ir krietni mazāks, līdz ar to nav vēl teikts, ka mums būs, kam mūsu pārpalikumu pārdot," skaidro Bisters.
Viņš norāda, ka Latvijai potenciāli ir pārdošanā vienības 40 miljonu latu vērtībā, bet iegūtā summa būtu izlietojama tikai tālākai siltumnīcefekta gāzu samazinājuma veicināšanai.
Jautāts, vai, tagad pārdodot brīvās emisijas, Latvijai nākamajā periodā tās netiks iedalītas attiecīgi mazāk, Bisters norāda, ka diskusijas par nākamo saistību periodu ir vēl tikai sākušās. "Nav riska, ka mēs šajā periodā varam pārdot par daudz, turklāt emisiju pārpalikumu nav iespējams uzkrāt. Skaidrs ir, ka nākotnē emisijas būs jāsamazina ļoti strauji, 20% apmērā līdz 2020.gadam pret 1990.gadu ar gatavību uzņemties saistības līdz 30% samazinājumam," atzīst speciālists.
Attiecībā uz uzņēmumiem piešķiramajām CO2 emisiju kvotām, kas iepriekšējā periodā ļāva dažiem uzņēmumiem, piemēram, AS "Latvenergo", kas 2006.gadā no nevajadzīgo emisiju pārdošanas ieņēma 14 miljonus latu, krietni nopelnīt, Bisters norāda, ka turpmāk tas vairs tā nesanāks.
"Jo īpaši enerģētikas uzņēmumiem, kas šajā periodā ir saņēmuši par 20% mazāk nekā iepriekš, bet no 2012.gada būs spiesti pirkt visas kvotas tirgū. Siltumražotājiem par velti piešķiramās emisijas līdz 2020.gadam saruks no 80% uz 30%, rūpniecības uzņēmumiem gan līdz 2012.gadam ir piešķirtas par 6% emisiju vairāk nekā iepriekš," skaidroja ierēdnis.
"Latvijai Kioto protokola pirmā saistību perioda ietvaros 2008.-2012.gadam tiešām ir noteikta daudzuma emisiju vienību pārpalikums. Tam nav nekāda sakara ar pašreizējo krīzi, tas ir noticis 90.gadu ekonomiskās pārstrukturizēšanās rezultātā un tāda pati situācija ir gandrīz visās ekonomikas pārejas valstīs. Taču pieprasījums pēc šīm vienībām no attīstīto valstu puses sakarā ar krīzi ir krietni mazāks, līdz ar to nav vēl teikts, ka mums būs, kam mūsu pārpalikumu pārdot," skaidro Bisters.
Viņš norāda, ka Latvijai potenciāli ir pārdošanā vienības 40 miljonu latu vērtībā, bet iegūtā summa būtu izlietojama tikai tālākai siltumnīcefekta gāzu samazinājuma veicināšanai.
Jautāts, vai, tagad pārdodot brīvās emisijas, Latvijai nākamajā periodā tās netiks iedalītas attiecīgi mazāk, Bisters norāda, ka diskusijas par nākamo saistību periodu ir vēl tikai sākušās. "Nav riska, ka mēs šajā periodā varam pārdot par daudz, turklāt emisiju pārpalikumu nav iespējams uzkrāt. Skaidrs ir, ka nākotnē emisijas būs jāsamazina ļoti strauji, 20% apmērā līdz 2020.gadam pret 1990.gadu ar gatavību uzņemties saistības līdz 30% samazinājumam," atzīst speciālists.
Attiecībā uz uzņēmumiem piešķiramajām CO2 emisiju kvotām, kas iepriekšējā periodā ļāva dažiem uzņēmumiem, piemēram, AS "Latvenergo", kas 2006.gadā no nevajadzīgo emisiju pārdošanas ieņēma 14 miljonus latu, krietni nopelnīt, Bisters norāda, ka turpmāk tas vairs tā nesanāks.
"Jo īpaši enerģētikas uzņēmumiem, kas šajā periodā ir saņēmuši par 20% mazāk nekā iepriekš, bet no 2012.gada būs spiesti pirkt visas kvotas tirgū. Siltumražotājiem par velti piešķiramās emisijas līdz 2020.gadam saruks no 80% uz 30%, rūpniecības uzņēmumiem gan līdz 2012.gadam ir piešķirtas par 6% emisiju vairāk nekā iepriekš," skaidroja ierēdnis.