Bojārs: Nacionālā teātra tehnoloģijas varētu pirkt līzingā
Ņemot vērā, ka valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi Nacionālā teātra tehnoloģiju iegādei, dome varētu tās iegādāties, izmantojot līzingu, šodien Latvijas Radio tiešraidē teica Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.
Ņemot vērā, ka valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi Nacionālā teātra tehnoloģiju iegādei, dome varētu tās iegādāties, izmantojot līzingu, šodien Latvijas Radio tiešraidē teica Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.
Viņš norādīja, ka pilsēta varētu izmantot faktoringa mehānismus tehnoloģiju iegādei, taču pilsētai ir jāieplāno, kur iegūt naudu šo izdevumu segšanai. Iespējams, notiks sarunas ar Kultūras ministriju par Nacionālā teātra ēkas nomas maksas paaugstināšanu.
Bojārs atgādināja, ka Nacionālā teātra ēka ir pilsētas īpašums, bet Kultūras ministrijas pārziņā ir teātris jeb trupa.
LETA jau ziņoja, ka, tuvākajā laikā neslēdzot līgumu par Nacionālā teātra tehnoloģiju iegādi un neiemaksājot nepieciešamo avansu, pastāv reāla iespēja, ka nāksies apturēt rekonstrukciju. Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašumu pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs norādīja, ka jau tagad tiek mainīts rekonstrukcijas darbu grafiks, bet bez pasūtītajām tehnoloģijām un aprīkojuma rekonstrukcija, iespējams, būs jāiesaldē.
Gaidītās tehnoloģijas ir skatuves ripa ar kustīgiem podestiem, orķestra bedres kustīgā grīda, programmējama vadības sistēma, tehniskā personāla mobilais lifts, karuseļveida dekorāciju lifts, skatuves ugunsdrošais un galvenais aizkars, metālapstrādes, galdniecības un audumu krāsošanas darbnīcu aprīkojums u.c.
Burovs atgādināja, ka tehnoloģisko iekārtu iegādei nepieciešami aptuveni 2,6 miljoni latu, kas tika prasīti no valsts budžeta. Rīgas dome šim mērķim naudu neparedzēja.
Kopumā Nacionālā teātra rekonstrukcija izmaksās aptuveni 9 miljonus latu, stāstīja Burovs. Sākotnēji tika piešķirts 1 miljons, pērn Rīgas dome piešķīra 3,4 miljonus, šogad - 1,5 miljonus latu.
Tehnoloģisko iekārtu iegādei nepieciešami 2,6 miljoni latu, nauda nepieciešama arī interjeram, krēsliem un papildu darbiem.
Savukārt kultūras ministre Ingūna Rībena uzskata, ka situāciju, kurā teātra jautājumā nonākusi pašvaldība, radījusi pati Rīgas dome. Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) preses sekretāre Gundega Blumberga, pusgada laikā Nacionālā teātra tehnoloģiskās iekārtas ir sadārdzinājušās gandrīz trīskārt.
Pēc KM sniegtās informācijas, 2002.gada 8.jūlijā Bojārs un viņa vietnieks Sergejs Dolgopolovs rakstiski lūdza toreizējam Ministru prezidentam Andrim Bērziņam piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem 943 448 latus, kas esot minētas kā izmaksas tehnoloģijas iekārtu iegādei un uzstādīšanai atbilstoši projektam un sagatavotajiem darba uzdevumiem.
Pēc Blumbergas teiktā, Rīgas domes rīkotā konkursa "Par teātru nestandarta iekārtu un pacēlāju piegādi un uzstādīšanu" norisi esot apšaubījuši arī Nacionālā teātra darbinieki 4.janvāra kopsapulcē, lūdzot kultūras ministres palīdzību, lai noskaidrotu, kāpēc izraudzīta tieši firma "Moduls-Rīga", cik liels ir veicamo darbu apjoms gan naudas izteiksmē, gan laika ziņā un citus jautājumus.
Šādos apstākļos KM nolēmusi izvērtēt Rīgas domes pieprasīto 2,6 miljonu latu nepieciešamību Nacionālā teātra tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai. "Ir būtiski pabeigt teātra rekonstrukciju pēc iespējas ātrāk, taču es gribu būt pārliecināta, ka katrs valsts piešķirtais lats tiks izmantots lietderīgi. Līdz šim ar šādu pārskatu neesmu iepazīstināta," uzsvērusi kultūras ministre.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Viņš norādīja, ka pilsēta varētu izmantot faktoringa mehānismus tehnoloģiju iegādei, taču pilsētai ir jāieplāno, kur iegūt naudu šo izdevumu segšanai. Iespējams, notiks sarunas ar Kultūras ministriju par Nacionālā teātra ēkas nomas maksas paaugstināšanu.
Bojārs atgādināja, ka Nacionālā teātra ēka ir pilsētas īpašums, bet Kultūras ministrijas pārziņā ir teātris jeb trupa.
LETA jau ziņoja, ka, tuvākajā laikā neslēdzot līgumu par Nacionālā teātra tehnoloģiju iegādi un neiemaksājot nepieciešamo avansu, pastāv reāla iespēja, ka nāksies apturēt rekonstrukciju. Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašumu pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs norādīja, ka jau tagad tiek mainīts rekonstrukcijas darbu grafiks, bet bez pasūtītajām tehnoloģijām un aprīkojuma rekonstrukcija, iespējams, būs jāiesaldē.
Gaidītās tehnoloģijas ir skatuves ripa ar kustīgiem podestiem, orķestra bedres kustīgā grīda, programmējama vadības sistēma, tehniskā personāla mobilais lifts, karuseļveida dekorāciju lifts, skatuves ugunsdrošais un galvenais aizkars, metālapstrādes, galdniecības un audumu krāsošanas darbnīcu aprīkojums u.c.
Burovs atgādināja, ka tehnoloģisko iekārtu iegādei nepieciešami aptuveni 2,6 miljoni latu, kas tika prasīti no valsts budžeta. Rīgas dome šim mērķim naudu neparedzēja.
Kopumā Nacionālā teātra rekonstrukcija izmaksās aptuveni 9 miljonus latu, stāstīja Burovs. Sākotnēji tika piešķirts 1 miljons, pērn Rīgas dome piešķīra 3,4 miljonus, šogad - 1,5 miljonus latu.
Tehnoloģisko iekārtu iegādei nepieciešami 2,6 miljoni latu, nauda nepieciešama arī interjeram, krēsliem un papildu darbiem.
Savukārt kultūras ministre Ingūna Rībena uzskata, ka situāciju, kurā teātra jautājumā nonākusi pašvaldība, radījusi pati Rīgas dome. Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) preses sekretāre Gundega Blumberga, pusgada laikā Nacionālā teātra tehnoloģiskās iekārtas ir sadārdzinājušās gandrīz trīskārt.
Pēc KM sniegtās informācijas, 2002.gada 8.jūlijā Bojārs un viņa vietnieks Sergejs Dolgopolovs rakstiski lūdza toreizējam Ministru prezidentam Andrim Bērziņam piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem 943 448 latus, kas esot minētas kā izmaksas tehnoloģijas iekārtu iegādei un uzstādīšanai atbilstoši projektam un sagatavotajiem darba uzdevumiem.
Pēc Blumbergas teiktā, Rīgas domes rīkotā konkursa "Par teātru nestandarta iekārtu un pacēlāju piegādi un uzstādīšanu" norisi esot apšaubījuši arī Nacionālā teātra darbinieki 4.janvāra kopsapulcē, lūdzot kultūras ministres palīdzību, lai noskaidrotu, kāpēc izraudzīta tieši firma "Moduls-Rīga", cik liels ir veicamo darbu apjoms gan naudas izteiksmē, gan laika ziņā un citus jautājumus.
Šādos apstākļos KM nolēmusi izvērtēt Rīgas domes pieprasīto 2,6 miljonu latu nepieciešamību Nacionālā teātra tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai. "Ir būtiski pabeigt teātra rekonstrukciju pēc iespējas ātrāk, taču es gribu būt pārliecināta, ka katrs valsts piešķirtais lats tiks izmantots lietderīgi. Līdz šim ar šādu pārskatu neesmu iepazīstināta," uzsvērusi kultūras ministre.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
