Bojārs: Rīgas atbalsts Daugavgrīvas termināla būvei atkarīgs no iedzīvotāju interesēm
Rīgas pilsētas pašvaldība nepiekritīs naftas termināla Daugavgrīvā celtniecībai, ja tā neatbildīs rīdzinieku interesēm un nebūs saskaņota ar visām atbildīgajām institūcijām. Tā šodien intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.
Rīgas pilsētas pašvaldība nepiekritīs naftas termināla Daugavgrīvā celtniecībai, ja tā neatbildīs rīdzinieku interesēm un nebūs saskaņota ar visām atbildīgajām institūcijām. Tā šodien intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.
Pēc Bojāra teiktā, diskusijas par termināla būvi esot politizētas, tomēr viņš uzskatot, ka sabiedrībā radušās negācijas varētu pārvarēt. Gan Rīgas domē, gan arī Rīgas ostas pārvaldē par šo jautājumu ir notikušas vairākas sarunas un institūcijām šis projekts principā esot pieņemams.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar projekta pieteikumu naftas terminālā iecerēts gadā pārkraut ap 6 miljoniem tonnu benzīna un dīzeļdegvielas, kā arī 4 miljonus tonnu mazuta.
Naftas produktu uzglabāšanai iecerēts celt aptuveni 20 dažādas ietilpības rezervuārus, kuru kopējā ietilpība varētu būt ap 460 000 kubikmetru. Projekta autori uzskata, ka termināla izbūve ar 24 metrus augstiem rezervuāriem radīs "estētiski interesantu un rūpniecisku ainavu".
Iecerēts, ka Daugavas gultne tiks padziļināta līdz 15,5 metriem, kas nodrošinās lielāku kuģu ienākšanu pie termināla piestātnēm, kā arī pārējās ostās, kas izvietotas Daugavas krastos.
Pašlaik pussalas teritorija ir pielūžņota un nesakopta, bet, izbūvējot terminālu, iecerēts, ka aizsargvaļņu zona un termināla teritorija tiks sakopta un visa pludmales teritorija iztīrīta un labiekārtota.
Projektā norādīts, ka dīzeļdegvielas rezervuāru avārijas izliešanās baseins būs no monolīta dzelzsbetona un aizņems relatīvi nelielu laukumu, tādēļ izlijuši produkti būs viegli savācami.
Savukārt Latvijas Zaļā partija uzskata, ka Daugavgrīvas termināla būvei nav neviena pozitīva argumenta, toties ir vairāki negatīvi - Rīgas jūras līcis faktiski ir kā ezers ar mazu ūdens apmaiņu un avārijas gadījumā cietīs arī kaimiņvalstis, tranzītkoridors caur Rīgu nav pietiekami ietilpīgs, lai pa to vestu lielu daudzumu naftas produktu, dzelzceļa līnijas ir nolietotas, un tas apdraud daudz cilvēku, turklāt naftas kompānijas taupīs līdzekļus videi, jo naftas pārvadājumu nozares konkurence Baltijas jūras reģionā arvien vairāk pastiprinās.
Jau ziņots, ka termināla celtniecība varētu sākties nākamā gada sākumā un izmaksās līdz pat 150 miljoniem ASV dolāru. Līdzekļus termināla celtniecībai iecerēts gūt no dažādām ārvalstu kompānijām, tajā skaitā ASV firmas "Arizona Oil Company".
Ilze Ancāne LETA
Copyright © LETA
Pēc Bojāra teiktā, diskusijas par termināla būvi esot politizētas, tomēr viņš uzskatot, ka sabiedrībā radušās negācijas varētu pārvarēt. Gan Rīgas domē, gan arī Rīgas ostas pārvaldē par šo jautājumu ir notikušas vairākas sarunas un institūcijām šis projekts principā esot pieņemams.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar projekta pieteikumu naftas terminālā iecerēts gadā pārkraut ap 6 miljoniem tonnu benzīna un dīzeļdegvielas, kā arī 4 miljonus tonnu mazuta.
Naftas produktu uzglabāšanai iecerēts celt aptuveni 20 dažādas ietilpības rezervuārus, kuru kopējā ietilpība varētu būt ap 460 000 kubikmetru. Projekta autori uzskata, ka termināla izbūve ar 24 metrus augstiem rezervuāriem radīs "estētiski interesantu un rūpniecisku ainavu".
Iecerēts, ka Daugavas gultne tiks padziļināta līdz 15,5 metriem, kas nodrošinās lielāku kuģu ienākšanu pie termināla piestātnēm, kā arī pārējās ostās, kas izvietotas Daugavas krastos.
Pašlaik pussalas teritorija ir pielūžņota un nesakopta, bet, izbūvējot terminālu, iecerēts, ka aizsargvaļņu zona un termināla teritorija tiks sakopta un visa pludmales teritorija iztīrīta un labiekārtota.
Projektā norādīts, ka dīzeļdegvielas rezervuāru avārijas izliešanās baseins būs no monolīta dzelzsbetona un aizņems relatīvi nelielu laukumu, tādēļ izlijuši produkti būs viegli savācami.
Savukārt Latvijas Zaļā partija uzskata, ka Daugavgrīvas termināla būvei nav neviena pozitīva argumenta, toties ir vairāki negatīvi - Rīgas jūras līcis faktiski ir kā ezers ar mazu ūdens apmaiņu un avārijas gadījumā cietīs arī kaimiņvalstis, tranzītkoridors caur Rīgu nav pietiekami ietilpīgs, lai pa to vestu lielu daudzumu naftas produktu, dzelzceļa līnijas ir nolietotas, un tas apdraud daudz cilvēku, turklāt naftas kompānijas taupīs līdzekļus videi, jo naftas pārvadājumu nozares konkurence Baltijas jūras reģionā arvien vairāk pastiprinās.
Jau ziņots, ka termināla celtniecība varētu sākties nākamā gada sākumā un izmaksās līdz pat 150 miljoniem ASV dolāru. Līdzekļus termināla celtniecībai iecerēts gūt no dažādām ārvalstu kompānijām, tajā skaitā ASV firmas "Arizona Oil Company".
Ilze Ancāne LETA
Copyright © LETA