Bojārs vēstulē Gateram vēlreiz pauž viedokli, ka "Saules akmens" būvē nav likumu pārkāpumu
Foto: Bojārs vēstulē Gateram vēlreiz pauž viedokli, ka "Saules akmens" būvē nav likumu pārkāpumu
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs nosūtījis atbildes vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram, kurā cenšas atspēkot ministra pārmetumus par likuma pārkāpumiem un pauž Rīgas domes nostāju, ka biroju ēkas "Saules akmens" būvniecībā nav likumu pārkāpumu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs nosūtījis atbildes vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram, kurā cenšas atspēkot ministra pārmetumus par likuma pārkāpumiem un pauž Rīgas domes nostāju, ka biroju ēkas "Saules akmens" būvniecībā nav likumu pārkāpumu.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa, vēstulē tiek skaidrots, ka pret Rīgas pilsētas attīstības plānu 1995.-2005.gadam neviena valsts institūcija nav cēlusi pretenzijas vai apstrīdējusi tā likumību.
Bojārs informē, ka Ķīpsalas detālais plānojums ir saskaņots ar visām nepieciešamajām institūcijām, tai skaitā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI). Saskaņā ar likumdošanu ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātiem kultūras pieminekļiem aizsardzības zona pilsētās - 100 metri. VKPAI nav noteikusi pilsētbūvniecības piemineklim "Ķīpsalas vēsturiskā apbūve" aizsardzības zonu.
Arī Rīgas vēsturiskā centra teritorijai, kas tika iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, VKPAI nav noteikusi aizsardzības zonu, līdz ar to abos pieminētajos gadījumos jāievēro likumā noteiktā aizsardzības zona - 100 metri.
Zemes gabals Ķīpsalā atrodas vairāk nekā 100 metru attālumā no Rīgas vēsturiskā centra un Ķīpsalas vēsturiskās apbūves. Tātad neesot pamata ministra apgalvojumam, ka "būvniecībai paredzētā teritorija atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsargjoslā". Tāpat "Saules akmens" projekts papildus nebija jāskaņo ar VKPAI.
Bojārs norāda, ka atbilstoši Rīgas attīstības plāna 1995.- 2005.gadam 15.punktam izmaiņas Attīstības plānā, kuras nav būtiskas un skar tikai vietēju plānojuma organizācijas izmaiņu vai interpretāciju, ir uzskatāmas kā attīstības plāna precizējumi. Plāna precizējumus var izdarīt ar pilsētas domes attīstības komitejas lēmumu. Tas arī ticis izdarīts. Līdz ar to Rīgas dome neesot pārkāpusi likuma "Par pašvaldībām" 14.pantu un 15.panta 13.punktu, kā apgalvoja Gaters.
Atbildes vēstulē Gateram norādīts, ka Rīgas dome pilda arī Būvniecības likuma prasības - kontrolēt teritorijas plānojumu un detālo plānojumu izpildi, Teritorijas plānošanas likuma prasības - vadīt, uzraudzīt, izstrādāt pašvaldības teritorijas plānojumu un to grozījumus; likuma "Par pašvaldībām" prasības - nodrošināt teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Ar to nodarbojas Pilsētas attīstības departaments.
Vēstulē ministram tiek arī izklāstīta "Saules akmens" projekta gaita. 2001.gada 2.augustā Rīgas pilsētas starpresoru komisija piekrita daudzfunkcionāla darījumu, tirdzniecības un atpūtas centra projektēšanai, uzstādot prasību veikt arhitektūras konkursu.
2001.gada 23.novembrī konkursa komisija pieņēma lēmumu, ka konkursa uzvarētājs ir projekts ar devīzi MB17, kuru izstrādāja SIA "Zenico projekts" un SIA "Tectum", bet autori bija Alvis Zlagotnis, Ieva Bērziņa, Brigita Vedga, Viktors Valgums, Uldis Bērziņš un Pauls Valgums.
2001.gada novembrī pēc Rīgas domes pieprasījuma tika organizēta konkursa rezultātu sabiedriskā apspriešana.
2002.gada 12.februārī Rīgas dome pieņēma lēmumu par zemes gabala iznomāšanu SIA "Ķīpsalas Saules akmens".
2002.gada 26.februārī pieņemts Rīgas domes lēmums par daudzfunkcionāla darījumu centra Ķīpsalā, Balasta dambī, būvniecības ieceri. 8.maijā paplašinātā projektu izskatīšanas sanāksmē Rīgas pilsētas Būvvaldē tika saskaņota Latvijas reģionālās arhitektūras akadēmijas izstrādāta kvartāla apbūves skice un Daugavas kreisā krasta apbūves silueta analīze.
2002.gada 29.maijā Rīgas pilsētas Būvvalde akceptēja skiču projektu, 31.oktobrī akceptēja tehnisko projektu, bet 4.novembrī izsniedza būvatļauju.
2002.gada 4.decembrī Pilsētas attīstības komiteja pieņēma lēmumu par teritorijas zonējuma precizējumu.
Savukārt šā gada 27.maijā pēc Gatera iniciatīvas Rīgas domes priekšsēdētājs sasauca ārkārtas sēdi, kurā tika pieņemts ministra ierosinātais lēmums par Ķīpsalas detālā plānojuma grozījumu izstrādi.
Bojārs arī noraida izteikto pārmetumu par viņa likumam neatbilstošo rīcību, it kā pārkāpjot likumā "Par pašvaldībām" noteikto, ka vietējās pašvaldības priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts Ministru kabineta pilnvarotā ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem.
Atbildi uz Gatera 2.jūnija vēstuli Bojārs nosūtījis 4.jūnijā. Atbildes vēstulē Bojārs vērsis ministra uzmanību uz trūkumiem normatīvajos aktos, jo tie rada pārpratumus un neveicina situācijas atrisināšanu.
Bojārs vēstulē atkārtoti vērš Gatera uzmanību, ka VKPAI atbilstoši likumdošanai neesot devusi norādījumus kultūras pieminekļu īpašniekiem (valdītājiem) par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, nav izstrādājusi aizsargjoslu ap kultūras pieminekļiem noteikšanas metodiku, nav izstrādājusi pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautās teritorijas saglabāšanas nosacījumus, nav veikusi nepieciešamās darbības, lai nostiprinātu Latvijas Republikas normatīvajos aktos UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra teritoriju un tās buferzonas iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Ministram norādīts arī uz Ministru kabineta noteikumu "Par teritorijas plānojumiem" neskaidrām definīcijām terminiem "detālais plānojums", "detalizācija", "precizēšana".
Bojārs vēstules nobeigumā aicina ministru veidot ar pašvaldībām dialogu un konstruktīvas sarunas, kas veicinās un uzlabos savstarpējo sadarbību.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa, vēstulē tiek skaidrots, ka pret Rīgas pilsētas attīstības plānu 1995.-2005.gadam neviena valsts institūcija nav cēlusi pretenzijas vai apstrīdējusi tā likumību.
Bojārs informē, ka Ķīpsalas detālais plānojums ir saskaņots ar visām nepieciešamajām institūcijām, tai skaitā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI). Saskaņā ar likumdošanu ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātiem kultūras pieminekļiem aizsardzības zona pilsētās - 100 metri. VKPAI nav noteikusi pilsētbūvniecības piemineklim "Ķīpsalas vēsturiskā apbūve" aizsardzības zonu.
Arī Rīgas vēsturiskā centra teritorijai, kas tika iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, VKPAI nav noteikusi aizsardzības zonu, līdz ar to abos pieminētajos gadījumos jāievēro likumā noteiktā aizsardzības zona - 100 metri.
Zemes gabals Ķīpsalā atrodas vairāk nekā 100 metru attālumā no Rīgas vēsturiskā centra un Ķīpsalas vēsturiskās apbūves. Tātad neesot pamata ministra apgalvojumam, ka "būvniecībai paredzētā teritorija atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsargjoslā". Tāpat "Saules akmens" projekts papildus nebija jāskaņo ar VKPAI.
Bojārs norāda, ka atbilstoši Rīgas attīstības plāna 1995.- 2005.gadam 15.punktam izmaiņas Attīstības plānā, kuras nav būtiskas un skar tikai vietēju plānojuma organizācijas izmaiņu vai interpretāciju, ir uzskatāmas kā attīstības plāna precizējumi. Plāna precizējumus var izdarīt ar pilsētas domes attīstības komitejas lēmumu. Tas arī ticis izdarīts. Līdz ar to Rīgas dome neesot pārkāpusi likuma "Par pašvaldībām" 14.pantu un 15.panta 13.punktu, kā apgalvoja Gaters.
Atbildes vēstulē Gateram norādīts, ka Rīgas dome pilda arī Būvniecības likuma prasības - kontrolēt teritorijas plānojumu un detālo plānojumu izpildi, Teritorijas plānošanas likuma prasības - vadīt, uzraudzīt, izstrādāt pašvaldības teritorijas plānojumu un to grozījumus; likuma "Par pašvaldībām" prasības - nodrošināt teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Ar to nodarbojas Pilsētas attīstības departaments.
Vēstulē ministram tiek arī izklāstīta "Saules akmens" projekta gaita. 2001.gada 2.augustā Rīgas pilsētas starpresoru komisija piekrita daudzfunkcionāla darījumu, tirdzniecības un atpūtas centra projektēšanai, uzstādot prasību veikt arhitektūras konkursu.
2001.gada 23.novembrī konkursa komisija pieņēma lēmumu, ka konkursa uzvarētājs ir projekts ar devīzi MB17, kuru izstrādāja SIA "Zenico projekts" un SIA "Tectum", bet autori bija Alvis Zlagotnis, Ieva Bērziņa, Brigita Vedga, Viktors Valgums, Uldis Bērziņš un Pauls Valgums.
2001.gada novembrī pēc Rīgas domes pieprasījuma tika organizēta konkursa rezultātu sabiedriskā apspriešana.
2002.gada 12.februārī Rīgas dome pieņēma lēmumu par zemes gabala iznomāšanu SIA "Ķīpsalas Saules akmens".
2002.gada 26.februārī pieņemts Rīgas domes lēmums par daudzfunkcionāla darījumu centra Ķīpsalā, Balasta dambī, būvniecības ieceri. 8.maijā paplašinātā projektu izskatīšanas sanāksmē Rīgas pilsētas Būvvaldē tika saskaņota Latvijas reģionālās arhitektūras akadēmijas izstrādāta kvartāla apbūves skice un Daugavas kreisā krasta apbūves silueta analīze.
2002.gada 29.maijā Rīgas pilsētas Būvvalde akceptēja skiču projektu, 31.oktobrī akceptēja tehnisko projektu, bet 4.novembrī izsniedza būvatļauju.
2002.gada 4.decembrī Pilsētas attīstības komiteja pieņēma lēmumu par teritorijas zonējuma precizējumu.
Savukārt šā gada 27.maijā pēc Gatera iniciatīvas Rīgas domes priekšsēdētājs sasauca ārkārtas sēdi, kurā tika pieņemts ministra ierosinātais lēmums par Ķīpsalas detālā plānojuma grozījumu izstrādi.
Bojārs arī noraida izteikto pārmetumu par viņa likumam neatbilstošo rīcību, it kā pārkāpjot likumā "Par pašvaldībām" noteikto, ka vietējās pašvaldības priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts Ministru kabineta pilnvarotā ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem.
Atbildi uz Gatera 2.jūnija vēstuli Bojārs nosūtījis 4.jūnijā. Atbildes vēstulē Bojārs vērsis ministra uzmanību uz trūkumiem normatīvajos aktos, jo tie rada pārpratumus un neveicina situācijas atrisināšanu.
Bojārs vēstulē atkārtoti vērš Gatera uzmanību, ka VKPAI atbilstoši likumdošanai neesot devusi norādījumus kultūras pieminekļu īpašniekiem (valdītājiem) par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, nav izstrādājusi aizsargjoslu ap kultūras pieminekļiem noteikšanas metodiku, nav izstrādājusi pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautās teritorijas saglabāšanas nosacījumus, nav veikusi nepieciešamās darbības, lai nostiprinātu Latvijas Republikas normatīvajos aktos UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra teritoriju un tās buferzonas iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Ministram norādīts arī uz Ministru kabineta noteikumu "Par teritorijas plānojumiem" neskaidrām definīcijām terminiem "detālais plānojums", "detalizācija", "precizēšana".
Bojārs vēstules nobeigumā aicina ministru veidot ar pašvaldībām dialogu un konstruktīvas sarunas, kas veicinās un uzlabos savstarpējo sadarbību.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA