Brāķus var apkarot ar detalizētiem līgumiem

Foto: Brāķus var apkarot ar detalizētiem līgumiem; autors: Brāķus var apkarot ar detalizētiem līgumiem

Daudzo celtniecības brāķu pamatā ir nepietiekami detalizēta projektu izstrāde un celtnieku nevīžīgā attieksme pret savu prestižu. "Citās valstīs katrs cilvēks dreb par savu reputāciju. Mēs par to netrīcam, un tikai haltūrējam. Pārdošanai ceļam, kā pagadās, bet sev – mazliet labāk. Tā nav nevienā citā pasaules valstī," saka sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.

Diemžēl Latvijā trūkst pietiekami smalku būvnormatīvu, tāpēc topošajiem majokļu īpašniekiem var ieteikt parūpēties par ļoti detalizētu līgumu noslēgšanu, lai pēc tam nebūtu jāizdod daudz vairāk naudas bezgalīgiem remontiem.

Visvairāk brāķu – siltināšanā
Rupjas kļūdas tiek pieļautas visā celtniecības procesā, taču visvairāk brāķu var novērot siltumizolācijas veidošanā. Daudzi celtnieki pamanās atstāt siltumizolācijā gaisa ieslēgumus vai siltināt koka konstrukcijas ar putupolistirolu, kas ir absolūti nepieņemami. Jāatceras, ka starp koku un ekovati jāieklāj arī plāna kartona kārtiņa. Brāķi mēdz būt gaužām primitīvi. Ja sienas vai jumts noklāts ar siltumizolāciju, bet atstātas divas vai trīs spraugas, efekts būs zaudēts. Savukārt gaisa ieslēgumi veidos kondensāta perēkli, veidosies mitrums, plāksnēm izspiedīsies "vēderi" u.c.

Otra raksturīgākā kļūda ir nepareizu mitrumu izolējošo materiālu izmantošana jumtu segumiem. Dažādas tvaikizolācijas plēves tiek lietotas, kā pagadās, un rezultatā jumts ar laiku iet bojā.

Vēl viena ačgārnība ir metāla karkasu izmantošana nepiemērotās konstrukcijās. Celtnieki aizmirst, ka metāls saraujas, un profila garums +20 un -30 grādu temperatūrā var atšķirties par vairākiem centimetriem. J. Biršs uzsver, ka daudzi celtnieki nepārzina elementāru būvfiziku. Gadoties pat tādi analfabēti, kuri uz betona klāj parketu vai laminātu. "Paiet daži mēneši vai pusgads, un materiāls ir sabojāts. Mūsu senči, tādus brīnumus redzot, kapā otrādi apgrieztos," saka speciālists.

Unikāls klimats un materiālu pārpilnība
Viens no celtniecības brāķu cēloņiem ir pāreja no padomju sistēmas uz tirgus ekonomiku. Pēc 50 "barbarisma gadiem" tirgu pēkšņi pārpildījuši modernie būvmateriāli, taču trūkst cilvēku, kuri prastu ar tiem pareizi strādāt. Arī tad, ja ražotāju paredzētā tehnoloģija tiek ievērota, rodas defekti, jo Latvijā ir unikāli un būvniecībai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Kā zināms, Latvijā ir piejūras klimats ar lielu gaisa mitrumu, bet temperatūru starpība ziemā un vasarā var pārsniegt 50 grādus.

Kaimiņvalstī Lietuvā jau uz Dienvidiem no Kauņas būvē ēkas no māla, bet Baltijas jūras krastā mitruma dēļ tas nav iespējams. Tāpēc nedrīkst "pa taisno" adaptēt arī Vācijas vai Somijas būvnmiecības metodes, ko Latvijā pastāvīgi praktizē. Ekspertiem vajadzētu izstrādāt tikai Latvijas apstākļiem piemērotas metodes un normatīvus, taču valsts institūcijas par šo problēmu neliekas ne zinis.

Līguma pielikumos – maketi un rasējumi
Uzskaitītos defektus ir grūti pamanīt, iegādājoties īpašumus. Tāpēc speciālisti iesaka līgumus papildināt ar pielikumiem, kuros būtu iekļauti maketi, izmantojamo materiālu, tehnoloģiju apraksti u.c. detaļas. Tajos varētu iekļaut pat citu valstu būvnormatīvus, jo Latvijai tie nav pietiekami smalki izstrādāti.

Šādu pielikumu izstrāde būtu jāveic kompetentiem neatkarīgiem speciālistiem, par kuru darbu maksātu pats pircējs. Taču izdevumi atmaksātos ar uzviju, jo būtu precīzi noteikta atbildība par darbu izpildi. Tiesa, jārēķinās, ka būvnieki un projektu attīstītāji pret to iebildīs un gribēs parakstīt neprecīzu dokumentu uz pāris papīra lapiņām. Viņiem tas dod iespēju ekonomēt uz kvalitātes rēķina un novelt būvniecības defektu labošanu uz jauno īpašnieku pleciem.

Sekos turpinājums.