Brisele nav Maskava un gatavus priekšrakstus nesūtīs

Foto: Brisele nav Maskava un gatavus priekšrakstus nesūtīs; autors: Brisele nav Maskava un gatavus priekšrakstus nesūtīs

Intervija ar projektēšanas biroja "Kārlis" direktori Maiju Ambrēnu


Maija Ambrēna jau 14 gadu vada projektēšanas biroju "Kārlis", kas šo gadu laika izaudzis gan veicamo apjomu, gan profesionālisma ziņā. Gadā tiek izstrādāti ap 200 projektu. Kāpēc tieši šāds nosaukums ir izvēlēts birojam?

Maija Ambrēna: "1991 gadā, kad dibinājām biroju, valdīja nostaļģija pēc Latvijas pirmajiem brīvvalsts laikiem. Kārlis tajā periodā bija diezgan "svarīgs" vārds. Tas ir viens no nosaukuma izvēles aspektiem. Ja ir lasīta Ē.M.Remarka grāmata "Trīs draugi", tad ir zināma automašīna, kas mīļi tiek dēvēta par "Kārlīti" – gana apbružāta, bet laba skrējēja. Šī asociācija, ka mūsu birojs varētu būt ne tik spoži nolakota automašīna, bet toties ar labu dzinēju, bija otrs nosaukuma izvēles aspekts. Saistībā ar nosaukumu, ir piedzīvoti arī amizanti pārpratumi, piemēram, mani nodēvē par Kārļa kungu...".

Projektēšanas biroja "Kārlis" specializācija ir ārkārtīgi plaša – elektroapgādes, sakaru, gāzes apgādes, apsardzes, elektroaizsardzības pret koroziju risinājumi, ilgstošu sadarbības partneru lokā ir gan valsts struktūras – Latvenergo, ministrijas, bankas, gan lieli un nopietni privātuzņēmumi – Latvijas Gāze u.c.

Nereti nākas dzirdēt par nesaskaņām starp būvniekiem, projektētajiem un arhitektiem. Kāds pēc Jūsu domām ir iemesls?
Nepārprotami, būvniecības procesa laikā izraisās konfliktsituācijas. Gadās, ka nesaskaņas rodas tamdēļ, ka dažkārt projektētāji nav pietiekami profesionāli, dažreiz būvniekiem "klibo" profesionālisms. Tad rodas savstarpēji apvainojumi un ķildas, lai gan vajadzētu orientēties uz to, lai būtu pilnīga sapratne, jo visiem būvniecības procesā iesaistītajiem taču ir viens mērķis – nodot ekspluatācijā objektu, par kuru nav jākaunas. Labs rezultāts ir tajos objektos, kur cilvēki strādā kā viena komanda.

Jūsu vadītajā birojā strādā augsta līmeņa profesionāļi...
Ļoti daudzi no mūsu darbiniekiem ir sertificēti, tātad nokārtojuši attiecīgus eksāmenus, pierādot savu profesionālo līmeni. Mūsu speciālistu lokā ir eksperti, autoruzraugi, darbu vadītāji, arī projektētāji. Savukārt, ISO standarts pierāda, ka mūsu izstrādāto projektu dokumentācijas ceļš ir sakārtots, birojs ir tehniski nodrošināts gan ar datoriem, gan nepieciešamo programmatūru.

Pakomentējiet, lūdzu, autoruzraudzības nepieciešamību.
Bieži pasūtītāji vēlas ietaupīt naudu un neslēgt autoruzraudzības līgumu. To naudu jau ietaupa. Tā tas ir. Bet kā rāda pieredze, tajās būvēs kur tiek izmantota autora uzraudzība, darbi sokas daudz labāk, jo, kā zināms, arī celtnieki bieži vien vēlas ietaupīt līdzekļus uz risinājumu vienkāršošanas pamata, kas pēc tam atsaucas uz kvalitāti un ekspluatācijas izmaksām, tās sadārdzinot. Celtnieks ne vienmēr ir ieinteresēts domāt par klienta ekspluatācijas izmaksām. Autoruzraudzība atmaksājas, jo tad projekts tiek realizēts saskaņā ar izstrādāto un apstiprināto variantu, kurš, protams, tapis, ņemot vērā arī tādus parametrus kā kvalitātes garantijas, iekārtu darba mūža ilgums un ekspluatācijas izmaksas.

Rekonstrukcijā ir cita problēma. Nekad nevar visu paredzēt līdz galam. Atsedzot būvkonstrukcijas, pēkšņi parādās nepieciešamība pēc papildus risinājumiem. Un tad ir svētīgi, ja ir noslēgts līgums par autoruzraudzību, kas garantē ciešu kontaktu un pietiekami ātru informācijas apriti starp projektētājiem un celtniekiem un pasūtītāju.

Kā tiek organizēta Jūsu darbinieku apmācība?
Darbinieku apmācība notiek ļoti dažādi: sūtam speciālistus uz kursiem un semināriem, kas attiecas uz mūsu "tēmu" un varētu celt mūsu darbinieku kvalifikāciju, paši savā birojā rīkojam seminārus - 2 reiz gadā, aicinām būvniekus un energoapgādes speciālistus, lai uzzinātu par biežāk pieļautajām kļūdām, par jaunām prasībām, kā arī analizējam savu darbu. Tas ceļ meistarību un jaunie speciālisti, kuri strādā pie mums, bet vēl nav ieguvuši sertifikātu, tādā veidā iegūst papildus zināšanas.

Vadošais personāls apmeklē visus svarīgākos menedžmentu un projektu vadību kursus. Faktiski, ja palūkojos uz savu darba kolektīvu, tad varu teikt, ka bez aizķeršanās mēs varētu veikt darbus jebkurā Eiropas valstī.

Kāda Jums ir pieredze ar darbu starptautiskos projektos?
Vienu projektu (divu gadu garumā) esam realizējuši sadarbībā ar dāņiem, esam projektējuši ārzemju kompānijām piederošas viesnīcas, lielveikalus, bankas. Mūsu darbinieki ir spējīgi strādāt, izmantojot latviešu, angļu vai krievu saziņas valodu.

Galvenā problemātika būvniecības nozarē?
Man, šķiet, ka diezgan liela problēma ir mūsu normatīvā bāze, kas nav izstrādāta atbilstoši šodienas situācijai. Es saprotu, ka valstij ir citas prioritātes, naudas ir maz, grūtības ir lielas un līdz ar to tiek bremzēta normatīvo aktu izstrāde. Taču pamazām šīs lietas sāk normalizēties un Ekonomikas ministrija ir pievērsusies arī enerģētikai.

Kas attiecas uz normatīvo aktu izstrādi – pašiem vien tas būs jādara. Mūsu birojs arī ir iesaistījies šajā darbā, jo mūsu zināšanas ir pietiekamas, lai radītu atsevišķus normatīvos aktus un piedāvātu citiem speciālistiem apspriešanai. Jo aktīvāk iesaistīsimies šajā darbā, jo būs labāk. Brisele nav Maskava un gatavus priekšrakstus nesūtīs.

Vajadzētu padomāt, kurus no Eiropas Savienības standartiem vajadzētu tulkot un kādā secībā– saprātīgāk būtu tulkot tos, kuri ir domāti plašai auditorijai, kas svarīgi daudzām lietotāju un patērētāju grupām, jo visus standartus tulkot nebūtu īsti prāta darbs.

Ko jūsu uzņēmumam dod dalība asociācijās?
Esam trīs asociāciju biedri – Latvijas Būvnieku asociācijā, Latvijas Energobūvnieku asociācijas biedri un Latvijas Inženierkonsultantu asociācija. Katra asociācija dod ko pozitīvu. LBA semināros uzzinām par jaunumiem likumdošanā un pieredzi ārzemes, ar Latvijas Energobūvniecības asociācijas palīdzību cenšamies pacelt tehniskās varēšanas latiņu augšā projektētajiem, lai realizētie objekti būtu aizvien labākas kvalitātes. Latvijas Inženierkonsultantu asociācija esam jauni dalībnieki.


Vai būt inženierim ir prestiži?
Latvijā faktiski ir inženieru vakuums. Profesionālu inženieru trūkst. Līdz ar to pašiem vien nākas audzināt jaunos speciālistus – darbā pieņemam arī studentus, kurus mācam. Praktiski par labu projektētāju var kļūt trijos gados. Ne ātrāk. Jāpārzin konstrukcijas, jāprot telpiski un būvnieciski domāt, lai patiešām uz papīra nezīmētu projektus, kurus dzīvē realizēt nav iespējams vai arī radīs problēmas ēkas ekspluatācijas laikā. Ir jāiziet cauri diezgan smagam posmam, kamēr tiek iegūta pieredze. Dažkārt jūtamies gandrīz kā RTU filiāle - pie mums ļoti bieži studenti izstrādā savus kursa vai pat maģistra darbus.

Būt labam inženierim vienmēr ir ļoti prestiži, tas nozīmē labu darbu un labu atalgojumu. Tehniskie speciālisti gan runā "paklusāk" un tik daudz neizmanto masu medijus, lai reklamētu savu profesiju.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par personīgo profesionālās attīstības ceļu?
Esmu beigusi Rīgas industriālo politehnikuma Rūpniecības uzņēmumu elektroapgādes nodaļu, strādājusi velosipēdu rūpnīcā kā apakšstacijas dežurante.
Strādājot projektēšanas institūtā "Pilsētprojekts", iestājos RTUun mana karjera strauji virzījās "uz augšu" no projektētājas līdz nodaļas vadītājas amatam.

1991. gadā, kad projektēšanā iestājās liels apsīkums, sapratu, ka neko citu kā projektēt nemāku, tāpēc izlēmu dibināt savu uzņēmumu un aicināju pie sevis kolēģus. Protams, ka sākotnēji saskāros ar skepsi. Bet kā tagad redzams – esam godam pastrādājuši.

Kas pēc Jūsu domām motivē darbinieku labi strādāt?
Ne vienmēr tas ir atalgojums. Protams, tas ir būtisks faktors. Darbinieku motivē arī iespējamā izaugsme un karjera, iespēja sertificēties un uzņemties patstāvīgi atbildību. Mūsu birojā ir izaugsmes iespējas jaunajiem speciālistiem. Viņiem ir iespēja apgūt pieredzi arī semināros ārpus Latvijas.

Kolektīva mikroklimats – kāds tas ir?
Kā pirmo vēlētos uzsvērt, ka darbinieki birojā ir pozitīvi noskaņoti. Darbs ir darbs, gadās visādi, nepatīkamās lietas un kļūdas parasti tiek izdiskutētas.
Vismaz reizi gadā piedalāmies spartakiādēs, kas "ceļ komandas garu", ziemā kolektīvi dodamies slēpot, piedalāmies braukšanā ar auto pa ledu. Īpaši svētki mums ir Kārļos, 28. janvārī, kad kopīgi atpūšamies pāris dienu garumā. Pēc tam var manīt, cik cilvēki ir atspirguši un gatavi atkal strādāt.

Kas ir tas, kas iepriecina ārpus darba?
Opera un klasiskā mūzika – tās ir manas lielās mīlestības. Un, protams, daba. Ja jūtu zināmu pagurumu, tad atliek apmeklēt labu koncertu vai aizbraukt pie dabas, lai gūtu iedvesmu strādāt tālāk.