Bruģēšanas darbi pašu spēkiem
* Vispirms obligāti tiek norakta augsne aptuveni 1 m biezumā, tas ir tik, cik caursalst zeme Latvijā. Norakto augsnes slāni aizstāj ar smilšu slāni. Smilšu slāni noblietē. Ja grunts ir smilšaina, norokamais slānis var būt plānāks.
Foto: Bruģēšanas darbi pašu spēkiem; autors: Bruģēšanas darbi pašu spēkiem* Vispirms obligāti tiek norakta augsne aptuveni 1 m biezumā, tas ir tik, cik caursalst zeme Latvijā. Norakto augsnes slāni aizstāj ar smilšu slāni. Smilšu slāni noblietē. Ja grunts ir smilšaina, norokamais slānis var būt plānāks.
* Virs smilšu slāņa uzber un noblietē ap 25 cm biezu šķembu slāni, ja paredzēts pa segumu braukt ar auto, gājēju celiņiem pietiks ar 10 – 15 cm.
* Šķembu slānim pārklāj aptuveni 5 cm biezu grants slāni, kuru arī noblietē un pirms bruģa ieklāšanas rūpīgi nolīdzina ar garu līmeņrādi vai dēli.
* Bruģa likšanu sāk ar apmalēm – vispirms izveido padziļinājumus, tad tajos iepilda betonu, kurā ievieto apmales bruģakmeņus vai malējo bruģakmeņu rindu.
Pēc tam klāj pa vienam bruģakmeņus, starp tiem atstājot 3 – 5 mm platas šuves. Braucamajai daļai bruģi ieteicams likt perpendikulāri braukšanas virzienam – tad samazināsies iesēdumu un rišu veidošanās.
* Šuves aizpilda ar rupjas frakcijas smiltīm. Aizpildīšanai izmanto slotu un ūdeni.
* Pēc šuvju aizpildīšanas virsmu vēlreiz noblietē ar vibroplati (vibroplatei nepieciešama gumijas vai neoprēna uzlika, lai mehāniski nebojātu bruģakmeņu virsmu.
* Bruģakmeni var klāt arī uz betonētas pamatnes. Šo paņēmienu izmanto veidojot klājumu uz terasēm, uz jumtiem, u.c. Tad bruģis tiek klāts uz svaiga betona vai līmjavas un šuves klinkera bruģakmeņiem šādā gadījumā aizpilda ar speciālu cietējošu masu.
Šādi var veidot segumu no klinkera vai betona bruģakmeņiem. Citu veidu bruģakmeņu ieklāšanu labāk uzticēt profesionāliem meistariem.
