Brīvos valsts budžeta līdzekļus ES fondu projektiem jau gada vidū iespējams efektīvi izmantot citu ES finanšu instrumentu projektiem
Foto: Brīvos valsts budžeta līdzekļus ES fondu projektiem jau gada vidū iespējams efektīvi izmantot citu ES finanšu instrumentu projektiem
Atbildīgās nozaru ministrijas, mācoties no iepriekšējo gadu pieredzes, šogad ir atbildīgi un kritiski izvērtējušas iespējas izlietot plānoto finansējumu Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem līdz gada beigām un jau šobrīd ziņo par paredzamo atlikumu, kas var efektīvi tikt izmantots citu ES fondu un finanšu instrumentu projektiem, informē Finanšu ministrija ceturtdien, 26. jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izpildi šā gada sešos mēnešos ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros.
Tas ir svarīgi, lai izvairītos no finansējuma "iesaldēšanas" ministriju programmās un laicīgi atbrīvotu finansējumu jaunu projektu īstenošanai. Piemēram, šā gada jūnijā un jūlijā ~40 miljoni latu ir pārdalīti Zemkopības ministrijai Lauku un Zivju fondu projektiem.
Ministriju sniegtā informācija liecina, ka paredzami vēl 14,7 miljoni latu brīvo līdzekļu, kas efektīvi varētu tikt izmantoti citu projektu īstenošanai. Lielākās finansējuma atdevējas ir Satiksmes ministrija (14,7 miljoni latu) un Ekonomikas ministrija (12,9 miljoni latu), savukārt lielākie papildu finansējuma pieprasītāji ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (12,5 miljoni latu). Līdz ar to ir plānots, ka kopā 2012. gadam ministrijām ir nepieciešami ~ 520 miljoni latu, kas ir par 10% jeb ~60 miljoniem latu mazāk nekā šobrīd ES fondu projektiem atvēlētais budžeta finansējums (~580 miljoni latu).
Līdz jūnija beigām atbildīgās nozaru ministrijas valsts budžeta izdevumu plānu ES fondu projektiem ir izpildījušas par 94%, uzrādot progresu salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa datiem, kad izpilde bija 86,8% no noteiktā budžeta izdevumu plāna.
Tādējādi pirmajā pusgadā ir apgūti ~ 30% no ministriju budžetos ES fondu projektiem ieplānotā finansējuma 2012. gadam. Lai arī 2007.-2013.gada perioda ES fondu finansējuma apguve nav apdraudēta, finansējuma pārplānošana uz nākamajiem gadiem nozīmē lielāku slogu gan valsts budžetam, gan ES fondu vadībai kopumā, jo, sākot ar 2014. gadu, būs jāadministrē esošais un jaunais plānošanas periods vienlaicīgi. Tādēļ maksimāli efektīva un apjomīga ES fondu apguve līdz 2013. gada beigām ir ļoti būtiska.