Būt vai nebūt sertifikācijaiģ
Foto: Būt vai nebūt sertifikācijaiģ
Tāds bija arī viens no būtiskākajiem jautājumiem, par kuriem tika diskutēts konferencē. Jāatzīst uzreiz, ka viennozīmīgas atbilde vēl nav izkristalizējusies un saprotams, ka to nevar sniegt viena konference.
Tāds bija arī viens no būtiskākajiem jautājumiem, par kuriem tika diskutēts konferencē. Jāatzīst uzreiz, ka viennozīmīgas atbilde vēl nav izkristalizējusies un saprotams, ka to nevar sniegt viena konference.
Tās uzdevums drīzāk bija problemātikas aktualizācija. Tik būtisks jautājums prasa vispusīgu, detalizētu iedziļināšanos, nianšu izpēti, kā arī iztirzāšanu dažādu jomu speciālistu vidū pirms ķerties pie izlemšanas.
Latvijā kopš 1995.gada beigām tika ieviesta būvinženieru sertifikācija. Šādas sistēmas uzdevums ir apliecināt sertifikāta īpašnieka zināšanas (arī likumdošanu, būvnormatīvus), spējas un praktisko pieredzi patstāvīgi vadīt būvniecības procesus, atbildību.
Sertifikācijai var pieteikties pēc praktiskā darba pieredzes sertificēta būvinženiera uzraudzībā un/vai vadībā, ne ātrāk kā 3 gadus pēc augstskolas absolvēšanas.
Katru 5.gadu sertifikāta termiņš beidzas, un tā pagarināšana pēc V. Bunduļa vārdiem "(..) notiek gandrīz automātiski.
Sieta, kas atsijātu neko šajā laikā neveikušos, mums patlaban nav." M. Straume piebilst: "apzinoties, ka tas ir vērā ņemams laika sprīdis, regulāri organizējam dažādos objektos lekcijas, lai iepazīstinātu ar tehnoloģiskiem jaunumiem. Ļoti apmeklēts bija, piemēram, LMT jaunās ēkas būvlaukums."
Lai būvfirma iegūtu licenci projektēšanai, darbu veikšanai, tajā jābūt sertificētam būvinženierim.
Līdzīga sertifikācija eksistē arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Igaunijā izstrādāta t.s. punktu sistēma - bez praktiskā darba būvinženierim jāstrādā arī pie sevis papildu izglītošanas u.c., lai iegūtu nepieciešamo baļļu daudzumu sertifikāta pagarināšanai.
Atšķirīgi tas ir Eiropas savienības (ES) valstīs, kur inženiera diploms tiek uzskatīts par pietiekamu visu profesionālo darbību veikšanai, bet papildu informāciju par savām spējām sniedz CV, kas tiek uzskatīts par oficiālu dokumentu ar visām no tā izrietošajām sekām - līdz pat kriminālatbildībai par faktus sagrozīšanu.
V.Bundulis gan skaidro, ka piemēram Lielbritānijā, sertifikācijas nav, taču izveidojusies Inženieru institūcija, kurā ir 80.000 biedru, un " (..)bez kuras brīvprātīgā sertifikāta tev darbu nedabūt!"
Aizvien vairāk pietuvojoties ES slieksnim, šis jautājums kļūst aktuālāks arī Latvijas būvniecībai - saglabāt sertifikāciju vai atcelt? Jāņem vērā, ka jaunajā ES realitātē (direktīva par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un brīvību pakalpojumu sniegšanā) to valstu pārstāvji, kur sertifikācija neeksistē, Latvijā varēs strādāt bez šāda dokumenta, bet mūsu speciālistiem, neatkarīgi no darbošanās vietas, sertifikāts tiks prasīts, ja šāda sistēma mūsu valstī tiks saglabāta.
Tās uzdevums drīzāk bija problemātikas aktualizācija. Tik būtisks jautājums prasa vispusīgu, detalizētu iedziļināšanos, nianšu izpēti, kā arī iztirzāšanu dažādu jomu speciālistu vidū pirms ķerties pie izlemšanas.
Latvijā kopš 1995.gada beigām tika ieviesta būvinženieru sertifikācija. Šādas sistēmas uzdevums ir apliecināt sertifikāta īpašnieka zināšanas (arī likumdošanu, būvnormatīvus), spējas un praktisko pieredzi patstāvīgi vadīt būvniecības procesus, atbildību.
Sertifikācijai var pieteikties pēc praktiskā darba pieredzes sertificēta būvinženiera uzraudzībā un/vai vadībā, ne ātrāk kā 3 gadus pēc augstskolas absolvēšanas.
Katru 5.gadu sertifikāta termiņš beidzas, un tā pagarināšana pēc V. Bunduļa vārdiem "(..) notiek gandrīz automātiski.
Sieta, kas atsijātu neko šajā laikā neveikušos, mums patlaban nav." M. Straume piebilst: "apzinoties, ka tas ir vērā ņemams laika sprīdis, regulāri organizējam dažādos objektos lekcijas, lai iepazīstinātu ar tehnoloģiskiem jaunumiem. Ļoti apmeklēts bija, piemēram, LMT jaunās ēkas būvlaukums."
Lai būvfirma iegūtu licenci projektēšanai, darbu veikšanai, tajā jābūt sertificētam būvinženierim.
Līdzīga sertifikācija eksistē arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Igaunijā izstrādāta t.s. punktu sistēma - bez praktiskā darba būvinženierim jāstrādā arī pie sevis papildu izglītošanas u.c., lai iegūtu nepieciešamo baļļu daudzumu sertifikāta pagarināšanai.
Atšķirīgi tas ir Eiropas savienības (ES) valstīs, kur inženiera diploms tiek uzskatīts par pietiekamu visu profesionālo darbību veikšanai, bet papildu informāciju par savām spējām sniedz CV, kas tiek uzskatīts par oficiālu dokumentu ar visām no tā izrietošajām sekām - līdz pat kriminālatbildībai par faktus sagrozīšanu.
V.Bundulis gan skaidro, ka piemēram Lielbritānijā, sertifikācijas nav, taču izveidojusies Inženieru institūcija, kurā ir 80.000 biedru, un " (..)bez kuras brīvprātīgā sertifikāta tev darbu nedabūt!"
Aizvien vairāk pietuvojoties ES slieksnim, šis jautājums kļūst aktuālāks arī Latvijas būvniecībai - saglabāt sertifikāciju vai atcelt? Jāņem vērā, ka jaunajā ES realitātē (direktīva par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un brīvību pakalpojumu sniegšanā) to valstu pārstāvji, kur sertifikācija neeksistē, Latvijā varēs strādāt bez šāda dokumenta, bet mūsu speciālistiem, neatkarīgi no darbošanās vietas, sertifikāts tiks prasīts, ja šāda sistēma mūsu valstī tiks saglabāta.
